Jau vairākus gadus apmeklēju Smiltenes vidusskolas aerobikas festivālu. Dejas, mūzika, tērpi un pāri visam prieks un aizrautība. Mans skatītājas žetons – skolotājai Regīnai Melzobai, kura, atbalstot savu audzināmo klasi un iesaistot priekšnesumā zēnu ar fiziskā aktivitātes traucējumiem, dejoja arī pati.
Kopā darīšanas spēks palīdz veikt daudzus labus darbus. Viens no spilgtākajiem piemēriem 2025.gadā ir Jāņukalna atjaunošana Smiltenē ar sabiedrības kopienas iesaistīšanos. Arī “Ziemeļlatvijas” žurnāliste Sandra Pētersone savā 2025.gadā labi paveikto darbu sarakstā var ierakstīt ieguldījumu Jāņukalna atjaunošanā. Sandras raksti nemitīgi atgādināja par Jāņukalna atjaunošanas nepieciešamību un uzmundrināja kopienu. “Ziemeļļatvijas” kolektīvs lepojas ar žurnālisti Sandru Pētersoni, kura tika nominēta Latvijas žurnālistu asociācijas balvai par savu darbu.
Labus rezultātus var sasniegt kopīgā darbā. To savukārt “Ziemeļlatvijai” apliecina Smiltenes tehnikuma direktors Rolands Aģis: “Man ir neizsakāms prieks un gandarījums par kolēģu paveikto – esam TOP 5 valstī” 5.septembra S. Pētersones intervijā “Jauno mācību gadu Smiltenes Tehnikums iesācis pieprasītāko skolu spicē”.
Iedvesma un kopienas atbalsts palīdzēja Ilzei Kalniņai radīt grāmatu “Vienas ēkas stāsts cauri gadsimtiem”. Ļaudis Ilzei uzticēja savas atmiņas. Savs nopelns arī represētajam Arvīdam Kaupem, “kura atmiņu stāstījumi lielā mērā kalpo par pirmavotu grāmatā tālāk aprakstītajiem notikumiem”, raksta I. Kalniņa. Jāatceras, ka savulaik darbīgais Arvīds vienoja daudzus rosīgā komandā, radot Smiltenes novada politiski represēto atmiņu stāstu grāmatu “Kāpēc”.
Vieta, kur cilvēki Smiltenē labprāt iegriežas, ir bibliotēka, kas kļuvusi par kopienas iedzīvotāju garīgajām mājām. Var tikai apbrīnot, kā bibliotēka, kas saspiesta Smiltenes vidusskolas kopmītnes divās telpās, kļuvusi par kultūras un pakalpojumu vietu – lasītavas, izstādes, tematiskas tikšanās, novadpētniecības ekspozīcija, mūžizglītības pasākumi un vēl daudzas citas aktivitātes. “Lepojos ar savu komandu, kas ar sirsnību un radošumu saglabā bibliotēkas garu”, saka Smiltenes novada bibliotēkas vadītāja Inta Mežule 17. oktobra “Latvijas avīzes” Diānas Jances aprakstā “Kultūra”. Pirms vairāk nekā 100 gadiem nodibinātā Smiltenes bibliotēka izdzīvojusi visus laikus un ir nepieciešama kopienai arī turpmāk. Tāpēc smiltenieši gaida savas Gaismas pils celtniecību.
Bibliotēkā ļaudis regulāri lasa arī “Ziemeļaltviju”. Sakāpināto emociju laikā “Ziemeļlatvija” notur labu kursu un ietekmē sabiedrības līdzsvaru. Žurnāliste Inga Karpova 21.martā “Ziemeļlatvijā” raksta: “Dzīvē ir lietas, kuras ar paniku un uztraukumiem nav iespējams mainīt”, citējot Valkas novadpētniecības muzeja direktoru un mācītāju Reini Kulbergu. Avīzei rūp arī valsts valodas liktenis Latvijā. To apliecina žurnālistes Ilzes Fedotovas raksti, piemēram”, 28.februārī “Valsts valodas nozīmi prot ietērpt īstajos vārdos”, 12.decembrī redakcijas sleja “Priviliģētā valoda”. Ilze uzsver: “Lai valoda dzīvotu, tā ir jālieto”. Savu mūžizglītību nostiprināju ar “Ziemeļlatvijas” galvenās redaktores Ingūnas Johansones atziņu 3.jūnija “Ziemeļlatvijas” redakcijas slejā: “…varbūt mazliet padomāt, vai ir tiešām tas sliktais vārds jāpasaka, vai tiešām nemitīgi jācenšas pārmainīt tos citus cilvēkus”. Šī labā atziņa noder visiem “Ziemeļlatvijas” lasītājiem.
Pāršķirstot “Ziemeļlatvijas” vecos laikrakstus, 100 gadu senajā 1925.gada 3.oktobra sludinājumā lasāms: “pabalstiet “Ziemeļlatviju” turpmākā darbā ar līdzdarbību. Vai Jūs savu kaimiņu iepazīstinājāt ar mūsu laikrakstu? “. Arī mēs tagad, tāpat kā ļaudis pirms 100 gadiem, iepazīstinām kaimiņus ar “Ziemeļlatviju”.
Lai atbalstītu “Ziemeļlatviju”, aicinām to abonēt.
Margita Krišjāne, Apvienības “Trimdinieks” valdes locekle
