Decembris daudzām ģimenēm ir cerību un labestības laiks. Šomēnes īpaši spēcīgi par to domā arī Markusa ģimene, – zēnam nepieciešams rehabilitācijas kurss, kas palīdzētu uzlabot viņa veselības stāvokli un dzīves kvalitāti. Ārsti prognozē, ka rehabilitācijas kurss varētu sniegt būtisku progresu, taču tas ir dārgs un ģimenei to segt nav iespēju.
Tāpēc sadarbībā ar labdarības organizāciju “Ziedot.lv” ir sākta labdarības kampaņa, lai savāktu nepieciešamos līdzekļus rehabilitācijas kursam. Markusam un viņa tuviniekiem katrs ziedojums nozīmē soli tuvāk sapnim – pilnvērtīgākai un veselīgākai nākotnei.
Markusam no Smiltenes ir 12 gadi. Viņš mācās 6. klasē un ir ļoti komunikabls, atvērts un dzīvespriecīgs zēns. Markuss dzied korī, un pagājusī vasara viņam paliks atmiņā uz visu mūžu – tā bija iespēja piedalīties Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Šis notikums devis milzīgu emocionālu pacēlumu un iedvesmu dziedāt arī nākotnē. Markusam padodas arī aktiermeistarība – viņš piedalās visos skolas pasākumos un uzvedumos, būdams īsts skatuves cilvēks.
Īpašs bērniņš no dzimšanas
Taču ceļš līdz šim nav bijis viegls. Markusa piedzimšanas stāsts ir sarežģīts – viņš pasaulē nāca priekšlaicīgi ‒ 29. grūtniecības nedēļā. Pirmos trīs dzīves mēnešus puisēns pavadīja Bērnu slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā. Lai varētu doties mājās, viņam bija jāiztur vairākas asins pārliešanas procedūras, jo attīstījās anēmija, kas vairākkārt izraisīja elpošanas apstāšanos.
Pirmais dzīves gads pagāja nemitīgā cīņā par dzīvību un veselību. Markuss sāka velties tikai ap gada vecumu, un sākotnēji tika noteikta fiziskās attīstības aizture. Uzsākās intensīva rehabilitācija – vismaz četras reizes gadā, lai stimulētu viņa fiziskās prasmes. Tomēr, par spīti pūlēm, Markuss nespēja piecelties kājās, un arvien vairāk kļuva redzama potīšu un pēdu deformācija. Divu gadu vecumā tika noteikta diagnoze – bērnu cerebrālā trieka un Markusam piešķirta invaliditāte.
Neraugoties uz grūtībām, Markuss ir izturējis divas nopietnas operācijas – muskuļu pagarināšanu un kreisās kājas ceļa locītavas iztaisnošanu. Pēc katras operācijas sekojis smags atveseļošanās process un intensīvs darbs, lai stiprinātu sasniegto progresu. Šobrīd Markuss spēj nostāties uz savām kājām un staigāt pats ar nelielu palīdzību. Viņš pats arī ļoti apzinās, cik svarīga ir rehabilitācija, lai kļūtu stiprāks un pārliecinātāks par sevi.
Sadarbība ar “Ziedot.lv” kā likteņa pavērsiens
“Ar “Ziedot.lv” un rehabilitācijas centru “Poga” pirms sešiem septiņiem gadiem mūs saveda kopā likteņa pirksts jeb ļoti laimīga sakritība, par to joprojām esmu ļoti pateicīga,” atklāj Markusa mamma Ilze Lauska.
Viņa turpina: “Markusam tolaik tika veiktas vairākas botulīna injekcijas, bet vēlamais rezultāts nekādi nebija sasniedzams. Mans puisītis tā arī nevarēja piecelties kājās. Kad nokļuvām rehabilitācijas centrā “Poga”, sākās ļoti intensīvs darbs, jo pretī bija ārsti speciālisti, kas tiešām ticēja, ka mans puisītis spēs staigāt. Bija pirmā nopietnā izvērtēšana ar rehabilitācijas plānu, nozīmēta pirmā nopietnā operācija un pirmās nopietnās ortozes, pēc kā sekoja pirmais lielais daudznacionālais ārstu konsīlijs Tallinā un vairāki intensīvi rehabilitācijas kursi. Lai šo visu spētu nodrošināt, tika piesaistīts “Ziedot.lv”, jo tas viss izmaksāja vairākus tūkstošus eiro, no kura valsts finansējums bija salīdzinoši maza daļiņa, bet ikdienas parastais strādājošais cilvēks tādus līdzekļus diemžēl atļauties nevar.”
Taujāta, kā Markusam šobrīd sokas skolas gaitās, Ilze atzīst, ka izaicinājumi viņam ir un būs vienmēr. “Bet mums ir ļoti paveicies. Markuss mācās diezgan labi. Skolā ir kolosāls un atbalstošs personāls, arī klasesbiedri ir ļoti draudzīgi. Sevišķi gribētu izcelt klases audzinātāju Regīnu Melzobu, kas Markusu iesaista absolūti visās klases un skolas aktivitātēs, kā arī mūzikas skolotāju Solvitu Possi, jo Markuss dzied Smiltenes vidusskolas zēnu korī un viņam bija iespēja šovasar piedalīties Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kas mums abiem bija ļoti grūts pasākums, bet tajā pašā laikā arī brīnumains un neaizmirstams notikums, sevišķi tādam īpašam bērniņam kā Markuss,” pamato Markusa mamma.
Cer uz Ziemassvētku brīnumu
Ilze dēlu šobrīd audzina viena. “Pārējie tuvākie radinieki mums pamatā ir pa Rīgu. Markusam ir desmit gadus vecāka māsa Krista, kas jau ir pabeigusi studijas un uzsākusi patstāvīgu dzīvi Rīgā. Mums ļoti patīk Smiltene. Tā ir kolosāla un skaista pilsēta, kā arī cilvēki tajā ir tik sirsnīgi un forši. Mums īpaši patīk Smiltenes pilsētas svētki, vasaras balles, koncerti un gadatirgi ar mājražotāju labumiņiem. Ļoti patīk arī pastaigas pa Smiltenes Veco parku, Tepera promenādi un ap Niedrāja ezeru. Ļoti skaisti un te ir tāds iekšējs miers. Mums ar Markusu ir tāds lepnums, ka varam būt daļiņa no šīs pilsētas,” atklāj Ilze.
Ziemassvētki ir Ilzes mīļākie svētki. Saviem abiem bērniem viņa vienmēr ir mācījusi ticēt brīnumiem. Ja izdotos saziedot Markusam nepieciešamo rehabilitācijas summu, tas būtu kā patiesi liels Ziemassvētku brīnums. “Lai cik liels tu būtu, bet brīnumiem ticēt vajag vienmēr, jo sevišķi, kad dzīvē iet visgrūtāk, jo tieši tad šie brīnumi ir vislielākie. Ja svētkos tiktu saziedota Markusam nepieciešamā summa, tas tiešām noteikti būtu mūsu Ziemassvētku brīnums. Esmu no sirds pateicīga katram, kurš jau ir atsaucies un ziedojis. Un esmu neizsakāmi pateicīga tiem, kas nolēmuši šajā pirmssvētku laikā atvērt savu sirdi labdarībai kā tādai, atbalstot ne tikai mūs, bet arī citus bērniņus ar dažādām slimību diagnozēm,” saka Ilze.
Ilze ir uzņēmīga un ir gatava darīt visu iespējamo un reizē arī neiespējamo sava dēla labā. “Šis Markusam nav pirmais ziedojuma projekts, bet Markuss sešu gadu laikā no nestaigājoša bērniņa pēc divām smagām operācijām un intensīviem rehabilitācijas treniņiem ir piecēlies kājās un spēj patstāvīgi staigāt. Priekšā, protams, vēl ir nepieciešams ļoti liels darbs, lai nostiprinātu un uzlabotu jau sasniegto rezultātu, bet mans puisītis staigā, un tas ir brīnums, par ko esmu ļoti pateicīga rehabilitācijas centram “Poga”, Bērnu slimnīcas fondam, “Ziedot.lv” un līdzcilvēku nesavtīgajam atbalstam. Lai šajos Ziemassvētkos piepildās brīnumainākie sapņi! Sirdsmieru un gaišus svētkus!” novēl I. Lauska.
