Mūsdienās dzīvot laukos ir liels izaicinājums ‒ Latvijā joprojām tiek slēgtas mazās lauku skolas un pasta nodaļas. Cilvēkiem ir problēmas ar medicīnas pakalpojumu pieejamību, ģimenes ārsts visbiežāk ir pilsētā, uz vietas ciemā nereti nav pat vietējā feldšera vai aptiekas. Ainu drūmāku veido arī tas, ka laukos dzīvojošajiem ir problēmas ar ikdienas pārtikas, kā arī nepieciešamāko saimniecības un rūpniecības preču iegādi.
Reģionālais medijs “Ziemeļlatvija” sadarbībā ar nacionālo izdevumu “Latvijas Avīze” un citiem reģionālajiem medijiem pēta situāciju saistībā ar lauku veikalu pieejamību un ar kādiem izaicinājumiem jāsastopas ne tikai iedzīvotājiem, bet arī veikalniekiem, kuri piedāvā dienišķo maizi lauku ļaudīm.
Lauku veikalos mazāk pircēju
Pēdējos gados Latvijas lauku veikali saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem. Galvenokārt tie saistīti ar kraso iedzīvotāju skaita samazināšanos – jaunieši no laukiem aizbrauc, dzīvot paliek vien gados vecāki cilvēki. Līdz ar to salīdzinoši mazais klientu skaits veikaliem nozīmē mazu apgrozījumu, kas apgrūtina veikala uzturēšanu. Siltumenerģijas, elektroenerģijas un darbaspēka izmaksas aug, bet pārdošanas apjomi bieži vien ir pārāk mazi, lai spētu nosegt visas izmaksas. Bieži vien lauku veikali iegādājas preces mazākos apjomos, tāpēc tām ir augstāka iepirkuma un arī pārdošanas cena. Savukārt pilsētu lielveikalos preču klāsts ir daudz plašāks, bet cenas – pircējiem draudzīgākas, īpaši akciju laikā. “Ziemeļlatvija” novēroja, ka vienā no Valkas novada mazajiem lauku veikaliņiem kilograms sīpolu maksāja 1,50 eiro, bet Valkā, veikalā “Maxima” – 29 centi. Līdz ar to cilvēki, kuriem ir iespējas, dodas uz tuvāko pilsētu un apmeklē lielveikalus un tirdzniecības centrus.
Taču ne visi laukos dzīvojošie, īpaši seniori, ir mobili, lai ar savu auto dotos uz tuvējo pilsētu. Palaimējas tiem, kuriem ir izpalīdzīgi kaimiņi, kuri tur rūpi par to, vai vecāka gadagājuma kaimiņam ir ko celt galdā. Daudziem arī gadu nasta ir tik cienījama, ka tā vairs neļauj izmantot laukos pieejamo, diemžēl arī reti kursējošo sabiedrisko transportu ‒ vecam cilvēkam autobusā ir grūti iekāpt un izkāpt, piedevām vēl ar smagiem iepirkumu tīkliņiem.
“Man jau ir 90 gadi. Pati redzat, ar ko pārvietojos. Par iekāpšanu autobusā nevar būt ne runas. Mēs drausmīgi dzīvojam. Tiem, kam ir mašīnas, tie uz veikalu aizbrauc. Labi, ka meita divām nedēļām atveda pārtiku. Saldētavā iekšā, un tā dzīvoju. Ikdienā nepieciešama maizīte. Mums bija tāds nemierīgs laiks saistībā ar to veikalu būšanu,” “Ziemeļlatvijai” atzīst Kārķu pagasta iedzīvotāja Nellija Tauriņa.
Viņa stāsta, ka pie mājas netālais “LaTS” veikals kopš 16. novembra vairs nestrādā, jo esot bankrotējis.
“Kad brauksiet, apstājaties pret pagastmāju. Šo sestdien (13. decembrī – redakcijas piebilde) atklās jaunu veikaliņu vietā, kur agrāk bija pasta nodaļa. Tā vismaz tauta baumo. Redzam jau, ka uz jauno veikalu tiek vestas preces,” priecājas seniore.
Nav viegli atrast jaunu veikalnieku
Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs Aivis Megris atzīst, ka jau ilgāku laiku kārķēnieši izjutuši neērtības, jo bijušajā veikalā preču piedāvājums esot bijis zem katras kritikas.
“Ja godīgi, man komunikācija ar bijušā veikala “LaTS” īpašniekiem bija necila. Pieļauju, ka veikala slēgšana saistīta ar viņu iekšējām problēmām, kas saistītas ar rēķinu apmaksu un tādām lietām. Kārķēnieši uz šo veikalu vairs negāja, jo, godīgi, tur vairs nebija ko pirkt.
Izprotot šo situāciju, jau kādu laiku meklēju iespējas un kontaktus saziņai ar citiem uzņēmējiem, kuri būtu gatavi riskēt un atvērt veikalu Kārķos. Tas nemaz nav tik viegli – sameklēt uzņēmēju, kurš būtu gatavs šādam solim. Diemžēl iepriekšējais veikalnieks nebija gatavs nomāt telpas jaunajam veikalniekam, kas nāktu viņa vietā. Mans uzdevums bija atrisināt šo samilzušo problēmu, jo veikals pagastā ir dzīvības pazīme. Mums ir jānodrošina cilvēkiem iespēja ikdienā iegādāties maizi un pienu.
No Kārķiem tuvākie veikali atrodas vai nu 15 kilometru attālais veikals Ērģemē vai tikpat, braucot uz otru pusi, Valmieras novada Naukšēnos. Atradām iespēju piešķirt pagastmājas 1. stāvā piemērotas telpas, lai tur taptu veikals,” stāsta A. Megris.
Pagasta pārvaldnieks ir gandarīts, ka visi centieni vainagojušies ar panākumiem, jo jau šo sestdien, 13. decembrī, pulksten 9 durvis vērs jaunais veikals “Kriksis”, kas būs Lietuvas mazumtirdzniecības tīkla uzņēmuma grupas “Aibe” veikals. A. Megris skaidro, ka veikalā būs nopērkamas primāri nepieciešamās gan pārtikas, gan rūpniecības preces – no visa nelielā daudzumā, tāpēc veikalam esot šāds nosaukums. Būšot arī šajos ķēdes veikalos pieejamās atlaides un akcijas preces. Taču veikala sortiments būšot tāds, kādu kārķēnieši nebija redzējuši iepriekšējā, nu jau aizslēgtajā veikalā.
“Jaunajā veikalā strādās tās pašas abas pārdevējas, kuras strādāja bijušajā. Cilvēki nav zaudējuši darbu, tikai turpina darba attiecības jau citā uzņēmumā. Tas priecē, jo katrs algots darbinieks pagastam ir svarīgs. Turklāt vietējie cilvēki, kuriem jau ir tirdzniecības darba pieredze, šo jomu pārzina vislabāk,” ir pārliecināts A. Megris.
Viņš ir apņēmies risināt jautājumu arī par vietējās, pagasta iedzīvotājiem tik ļoti svarīgās aptiekas turpmāko likteni, jo aptieka atrodas privātajā ēkā, kurā bija veikals. Pagasta pārvaldnieks pieļauj, ka, iespējams, ēkas īpašnieks var nepagarināt telpu nomas līgumu, tāpēc jārod iespēja aptieku pārcelt uz pagastmāju – turpat, kur būs jaunais veikals.
Jo dziļāk laukos, jo rūpniecības preču pieejamība sliktāka
Lielākā vairumtirdzniecības izplatīšanas loģistikas uzņēmuma Lietuvā un Latvijā “Sanitex” tirdzniecības pārstāve Vidzemē Izabella Īva Jansone atzīst, ka lauku veikalu īpašnieki lielākoties pasūta piegādāt pašas primārākās preces, piemēram, maizi un piena produktus, jo rūpniecības preces cilvēki no laukiem dodas iegādāties pilsētās. Veikalnieki baidās pasūtīt jaunas preces, jo šaubās, ka tās tiks izpirktas. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuriem ir prasmes un iespējas, piemēram, sadzīves tehniku, iegādājas internetā ar piegādi līdz mājas durvīm.
“Laukos dzīvojošie seniori, kuriem nav mašīnas un netiek uz pilsētu, veikalā nopērk pieejamo lētāko veļas pulveri. Jo dziļāk laukos, jo vietējos veikalos rūpniecības preču pieejamība ir sliktāka. Laukos katrai precei ir savs pircējs. Jāsaprot, ka vairums laukos dzīvojošo “neparakstās” uz jaunu preču iegādi. Viņiem vajag pazīstamas preces, tāpēc arī iet uz vietējo veikalu tās iegādāties,” secina I. Ī. Jansone. Viņa uzskata, ka laukos veikali ir vajadzīgi, jo mūsdienās ir daudz vientuļu senioru, kuriem nav piederīgo, kas turētu par viņiem rūpi. Pašiem vien jānokļūst līdz veikalam, lai būtu ko ēst. Pircējiem neesot kur sprukt, kaut mazajos lauku veikalos preču uzcenojums esot vismaz par 40 līdz 50 procentiem. Tirdzniecības ķēdes veikalos esot mazāks uzcenojums.
“Kārķos būtu bijis labs veikals, ja veikala īpašnieks būtu maksātspējīgs. Viņam Rīgā arī bija veikals. Diemžēl īpašnieks bankrotēja. Kārķu veikalā vienmēr bija labs preču noiets. Tas liecina, ka kārķēniešiem ir pirktspēja. Mums ir informācija par jauno veikala īpašnieku. Izskatās cerīgi, jo viņam ir vēl veikals citā novadā,” atklāj tirdzniecības pārstāve.
Pirmie pircēji – pēc pulksten 10 no rīta
Jau trīs gadus Valkas novada Ērģemes pagastā darbojas SIA “Igmas” veikals “Rikande”. Tur pircējus apkalpo uzņēmuma īpašniece, valcēniete Svetlana Makarova. Viņai pieder arī neliels veikaliņš “Merķelis”, kas atrodas Valkā. Izpētot veikala “Rikande” darba laiku, jāsecina, ka to ietekmējis Latvijā pieņemtais likums par alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumiem.
“Neslēpšu, mums iet grūti. Taču nav gan bijusi doma, kā saka, plinti mest krūmos. Ja godīgi, no rītiem pirmie pircēji ierodas pēc pulksten 10, lai varētu iegādāties dienišķo alus pudeli. Uz vietas arī cilvēku kļūst mazāk, jo visi brauc prom. Vairums ērģemiešu strādā Valkā, kur arī pēc darba iepērkas,” atzīst S. Makarova. Veikalā pieejamo pārtikas preču sortiments ir gana plašs – ir nopērkamas arī svaigas bulciņas un smalkmaizītes. Pusdienas laikā veikalu apmeklēja vairāki pagastā uz vietas strādājošie, lai nopirktu bulciņas, arī svaigu maizi. Veikalā aukstuma vitrīnā redzama zivju un gaļas produkcija. Aukstuma skapī – piena produkti. Ir arī dārzeņi un augļi. Visa veida alkoholisko dzērienu piedāvājums – arī gana bagātīgs.
Lauku veikalos laša fileju nenopirksi
Smiltenes novada Gaujienas un Trapenes pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Šepters “Ziemeļlatvijai” atklāj: “Pie mums viss ir kārtībā! Laša fileja katru pārdienu noteikti netiek tirgota, bet pirmās nepieciešamības preces – piens un maize – ir pieejamas.”
Trapenē dzīvo aptuveni 600 iedzīvotāju, un ciematā ir pieejams viens veikals. Iedzīvotājiem ir iespēja iepirkties arī autoveikalos, kas regulāri kursējot noteiktos maršrutos. Savukārt Gaujienā strādā divi veikali.
“Tā dzīvē ir, ka vienmēr kādam viss būs slikti. Par ko pačīkstēt var atrast vienmēr. Jāsaprot, ka lauku veikalos zamša uzvalki nav pieejami, bet zeķes nopirkt var. Pirmās nepieciešamības preces spējam nodrošināt,” ir pārliecināts pagastu pārvaldnieks.
SIA “Lar&co” veikala Gaujienā vadītāja Anita Lipstoka skaidro, ka mūsdienās pircējiem pats svarīgākais ir preču cenas. Tās tiek pētītas un salīdzinātas. Veikals veiksmīgi pastāv arī tāpēc, ka Gaujienā ir skola, darba vietas un attīstīta infrastruktūra. Tas nozīmē, ka ir pietiekami daudz pirkt spējīgu cilvēku. Viens no izaicinājumiem esot tas, ka stingri ir jāuzrauga alkohola un cigarešu tirdzniecības noteikumu ievērošana. Latvijā alkoholu var iegādāties no 18 gadu vecuma, bet cigaretes un tabaku – tikai no 20 gadu vecuma. Lai zinātu, cik gadu pircējam, jājautā uzrādīt dokumentu.
Zvārtavieši vairs necer uz savu veikalu
Valkas novada mazākajā un no novada centra attālākajā pagastā Zvārtavā dzīvo vien 346 iedzīvotāji. Pagasta pārvaldes vadītāja Marita Treijere atzīst, ka iedzīvotāji vairs necer, ka pagastā kāds uzņēmējs uzdrošināsies atvērt veikalu.
Jāteic, ka 2022. gada marta sākumā pagastā bija lieli svētki, jo SIA “Sarem” Stepu ciemā atvēra jaunu veikalu. Lai gan sākotnēji uzņēmēji nākotnē raudzījās cerīgi, tomēr pēc divu gadu ilga darba veikals durvis slēdza.
“Tā arī dzīvojam bez neviena veikala. Kā nu kurš šai situācijai ir pielāgojies. Ceturtdienās no Valkas brauc autoveikals. Cilvēki to uzskata bezmaz vai par vietējo dievu. Kāds pēc iepirkumiem brauc uz Smilteni. Kāds izmanto iespēju ar skolēnu autobusu pēcpusdienās pulksten 16 aizbraukt līdz Gaujienai, pusstundas laikā iepirkties un braukt atpakaļ. Gaujienā ir divi veikali, kuros visu, kas ikdienā nepieciešams, var nopirkt. Viena daļa iesākusi ar skolēnu autobusu pulksten 17 braukt uz Smilteni, pusstundas laikā ar sarakstu rokā izskriet tuvējo lielveikalu un ar satiksmes autobusu braukt mājās. Ir cilvēki, kas ceturtdienās ar satiksmes autobusu brauc uz Valku iepirkties. Viņiem ir laiks līdz pulksten 13, kad autobuss kursē atpakaļ. Ir arī tie, kuriem ir mašīna. Viņi brauc uz kādu pilsētu un sapērkas visai nedēļai. Viņi izpalīdz arī saviem kaimiņiem ‒ vai nu paņem līdzi uz veikalu vai pie ārsta, vai atved nepieciešamās preces. Man ir gadījies, ka zvana un lūdz pilsētā nopirkt medikamentus vai barību vistām. Ir bijis visādi,” atklāj pārvaldniece.
Viņa atzīst, ka neviens saprātīgi domājošs uzņēmējs pagastā ar tik mazu iedzīvotāju skaitu veikalu neatvērs.
“Arī lauku veikalnieki skaita katru centu. Bija mums veikals, un cik tur iegāja? Pie sevis padomāju par to. Man pašai tomēr bija alga, un es tur gandrīz negāju. Pensionāriem nav lielas pensijas, un viņi jau arī tur bieži negāja, jo preču cenas, salīdzinot ar pilsētas veikaliem, bija daudz augstākas. Bija jau dzirdēti skandāli par pārmetumiem veikalniekiem par salīdzinoši lielajām cenām,” atklāj M. Treijere.
Izprotot reālo situāciju un zvārtaviešu pirktspēju, iedzīvotāji ir samierinājušies un izdzīvo, kā prot. Tāda ir Zvārtavas pagastā dzīvojošo ikdiena – vai nu tā jāpieņem, vai jāpārceļas uz citu dzīvesvietu ar attīstītāku infrastruktūru un iespējām.
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .
