Jau izskanējis, ka šogad “Pasaules diktāts latviešu valodā” nenotiek, taču ir radīta jauna iniciatīva “Tautas diktāts”, tas notiks jau šajā sestdienā, 13. decembrī, pulksten 12 tiešsaistē.
Ikviens latviešu valodas lietotājs tiek aicināts tajā piedalīties. Tas ir apliecinājums mūsu valodas dzīvotspējai un vērtībai digitālajā laikmetā. Uzsaukums ‒ “Parādiet, ka jūsu prasmes ir labākas par jebkuru MI algoritmu!” ‒ atgādina, ka cilvēka spēja domāt, just un radīt valodā ir neaizstājama, ka valoda ir spēka avots.
Skaidrs, ka latviešu valoda nav tikai saziņas līdzeklis, tā ir mūsu tautas identitātes, kultūras un valstiskuma kodols un demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas stūrakmens.
Diktāts latviešu valodā ir labs veids, kā popularizēt valodu, un tas ir solītis labas latviešu valodas saglabāšanas un kopšanas virzienā.
Latviešu valoda nav nedz viegla, nedz vienkārša. Taču, ja vien ir vēlēšanās un apņemšanās, to var iemācīties pat tad, ja tā nav dzimtā valoda. Ar prieku klausos stāstus par Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem, tostarp ukraiņiem, kuriem īsā laikā ir izdevies apgūt latviešu valodu. Pat ja kādā mirklī gadās pārteikties, viņi uzdrīkstas un runā, nebaidoties kļūdīties. Lai valoda dzīvotu, tā ir jālieto.
Protams, latvieši ir izkaisīti daudzviet pasaulē. Viņi tur dzīvo, veido ģimenes. Kādā mēlē runās viņu bērni, būs atkarīgs tikai no ģimenes. Skolā mācās angļu, zviedru vai vācu valodā, bet mājās runā latviski. Ir, kas cītīgi turas pie šāda principa. Un šie bērni noteikti būs ieguvēji, jo vairāk valodu zinās, jo pavērsies plašāk durvis lielajā pasaulē. Valoda noteikti ir viena no spēcīgākajām saitēm ar dzimto zemi. Diemžēl tikpat daudz, cik skaisto, ir arī pretēju stāstu, kad uz Latviju pie vecvecākiem atbrauc ciemos mazbērni un saziņa izpaliek, jo priekšā ir valodas barjera.
Kā teica kāds mākslinieks, kurš cītīgi cenšas apgūt latviešu valodu, ‒ doma bija aptuveni šāda: “Jūtos privileģēts, ja varu apgūt valodu, kurā runā vien nepilni divi miljoni iedzīvotāju. Globālā līmenī tas ir gluži tāpat, kā sazināties vienam ar otru slepenā valodā.”
Mūsdienās daudzi bērni un jaunieši (arī pieaugušie) pārmērīgi daudz laika pavada virtuālajā vidē, kuras valoda ir angļu, līdz ar to uzsūc dažādas sarunvalodas frāzes, izteicienus, aizmirstot, ka to pašu var pateikt arī latviski. Par latviešu valodas bagātīgo un tēlaino valodu var pārliecināties, atšķirot latviešu rakstnieku, dzejnieku klasiķu grāmatas.
Ir vērts piedalīties Tautas diktātā, kaut vai lai aizdomātos par valodas nozīmi sabiedrībā un personīgajā identitātē.
