Viss sākas ar attieksmi pret sīkām lietām, jo tādu sīkumu būtībā nemaz nav. Tas, kas kādam šķiet nenozīmīgi, citam ir svarīgi. Un tādas sīkas lietas saliekas kopā kā puzle un veido mūsu dzīves kopainu.
Kad Smiltenē vēl nebija snidzis un viss, kas uz zemes, bija redzams kā uz delnas, ar mani sazinājās kāds smiltenietis, kuru zinu kā inteliģentu, nosvērtu cilvēku, kurš nav no kareivīgi noskaņotiem trauksmes cēlājiem. Viņa stāsts bija par to, ka Smiltenes ielas ir piekakājuši suņi. Un ne jau klaiņojoši bezpajumtnieki, jo tādi nav redzēti, bet saimnieku suņi, kuri izvesti pie saitītes pastaigā. Konkrētais novērojums ir par Dakteru ielas posmu orientējoši no krustojuma ar Brūža ielu un tālāk gar vidusskolu krustojuma ar Sporta ielu virzienā.
Visu laiku tā neesot bijis, bet tagad skats ir nepatīkams, var redzēt, ka kādam pat gadījies iekāpis suņa ekskrementos, stāsta smiltenietis. Viņš nesaprot tos cilvēkus, kuri nesavāc aiz saviem dzīvniekiem. “Var taču paņemt līdzi maisiņus. Mūsu parkā ir pat novietotas speciālas suņu ekskrementu savākšanas urnas. Ir tikai jādara. Bija gadījums, kad man pa priekšu gāja kāda kundze ar savu suni un aiz viņa nesavāca. Teicu, ‒ “kundze, pagriezieties atpakaļ un savāciet”. Sacīju labdabīgi bez ļaunuma sirdī, bet ar domu, ka tā taču nevar darīt. Sieviete savāca, neko neteica. Tas palīdz, kad aizrāda. Otrreiz viņa tā nedarīs,” cer smiltenietis un aicina ikvienu suņa saimnieku savākt aiz sava mīluļa. No savas puses varu piebilst, ‒ ir jācienī arī sētnieki, kuriem pretējā gadījumā tas ir jādara.
Nu ko var ņemties, pasaulē ir daudz svarīgākas lietas, varbūt ne viens vien padomā, izlasot šīs rindas. Taču, kā jau teicu, viss sākas no sīkumiem. Ja cilvēks nevērīgi izturas pret publisko ārtelpu, piemēram, to piedrazo ar sadzīves atkritumiem, tad viņam, ļoti iespējams, nerūp un ir vienaldzīgas arī sabiedrības kopīgās lietas. Un ja šāda tendence sabiedrībā dominē, tad mūsu valstī kādi var shēmot, bīdīt savas lietas tālāk, jo kuram tas rūp?
Bet, ja runājam par tām pašām suņu kakām pilsētvidē, tad tā Latvijas pilsētās ir aktuāla tēma. Daudzas pašvaldības uzstāda specializētas suņu ekskrementu savākšanas urnas, lai suņu saimniekiem atvieglotu pastaigas ar dzīvniekiem un lai nebūtu tā, ka iedzīvotāji suņa kakas savāc tikai tad, ja tās atrodas pie mājas logiem vai pagalmā, bet tālāk atstāj netīrumus.
Pavaicāju mākslīgajam intelektam, kāda ir efektīvākā ārzemju pieredze šajā jomā. Lūk, ko viņš man atbildēja (atbilžu patiesums ir viņa ziņā). Itālija (Boloņa) – ja pieķer, liek tev pašam 10 minūtes vākt citu suņu kakas parkā (ar cimdu un maisiņu, protams); Spānija (Madride, Malaga) – speciāli “suņu kaku detektori” uz laternām (kustības sensori + smaku detektors), kas fiksē, ja kāds paiet garām un nepaceļ, pēc tam nosūta foto ar numura zīmi, ja blakus ir auto, vai ar seju; Izraēla (Petah Tikva) – obligāta DNS reģistrācija visiem suņiem pilsētā + 1000 šekelu (~250 eiro) sods, ja atrod neatļautu paraugu; Taivāna – maisiņi ar QR kodu, paņemot maisiņu, tas jānoskenē, sistēma fiksē, ka tu esi labs pilsonis, un gada beigās var laimēt balvas.
