LASĪTĀJA IESŪTĪTI FOTO
Jau esam vēstījuši, ka Drustu un Launkalnes pagastā vēja parka izbūves laikā ar smago tehniku noslogo iedzīvotāju ikdienā izmantotus grants ceļus. Tika aicināts vēja parku attīstītāju, pārvadājot kravas, saudzēt ceļus. Iedzīvotāji jau labu laiku ceļ trauksmes zvanu, ir pamatotas bažas, ka segums ziemu neizturēs.
Vēja parka “Augstkalni” būvniecības laikā intensīvi tiek izmantoti Drustu un Launkalnes pagastu grants ceļi, pa kuriem pārvietojas smagā tehnika, nogādājot būvniecības materiālus uz objektu. Kā izrādījās, šobrīd šie ceļi netur slodzi, kas saistīta ar smagās tehnikas pārvietošanos būvniecības laikā, līdz ar to strauji pasliktinās to tehniskais stāvoklis.
13. novembrī Smiltenes novada pašvaldība aicināja uz kopīgu tikšanos Drustu pagastā VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC), vēja parka “Augstkalni” attīstītāja SIA “WPR2” pārstāvjus, būvdarbu veicējus, kā arī iedzīvotāju pārstāvjus, lai kopīgi apsekotu vēja parka būvniecībā izmantotos Drustu un Launkalnes pagastu valsts ceļu posmus, konstatētu to stāvokli un fiksētu problēmas.
Apsekošanas laikā konstatēts, ka būvnieki iegulda papildu resursus ceļu uzturēšanā ‒ tiek uzvestas šķembas, veikta greiderēšana, ūdens novadīšana no brauktuvēm un citi uzturēšanas darbi. Tāpat tiek plānoti arī papildu ceļu uzlabošanas pasākumi.
Pārvietošanās uz ceļa kļūst par lielu izaicinājumu
Novembrī vairākkārt ceļš bija tādā stāvoklī, ka pat smagās kravas automašīnas stiga dubļos un bez palīdzības ārā netika.
Ar būtiskām neērtībām iedzīvotāji saskaras jau ilgstoši, vēršot uzmanību, ka ceļam nav nostiprinājuma. Tiek likts ielāps uz ielāpa. Nu jau drustēniešu vidū savā starpā ir pat salīdzinājumi šai situācijai: šobrīd ir tāpat, kā lāpīt saplīsušu zeķi atkal un atkal, un beigās tā tāpat galu galā izirst.
“Katrs rīts darbā sākas ar piedzīvojumu stāstiem, kā kurš braucis uz darbu, cik bīstamās situācijās kurā ceļa līkumā nokļuvis. Līdz ar sniegu uz ceļa veidojas vēl lielākas dubļu plančas, drausmīga “putra”. Ir traki, ka brauc pa ceļu un priekšā nāk smagais, kas to visu šļuru uzmet uz stikla. Jau tā nedrošais ceļš kļūst vēl bīstamāks. Būvnieki jau ved šķembas, ber uz ceļa, bet tas nemazina vietējo iedzīvotāji sāpi. Daudzi ir satraukti, kā izvairīties no savu automašīnu apskādēšanas, vai tikai negadās uz šīm šķembām pārdurt riepas. Ne reizi vien šoferi, kas pansionātam piegādā pārtiku, ir sūdzējušies par mūsu ceļiem. Negribētu piedzīvot situāciju, kad viendien pasaka ‒ neko nepiegādāsim, jo nevaram pie jums nokļūt,” saka SIA “Gatartas pakalpojumu aģentūra” valdes loceklis Aivars Damroze.
Viņš viedoklī par situāciju Drustu pagastā publiski dalījies vairākkārt, uzverot ‒ nepieciešams neatkarīgu ekspertu vērtējums, ceļu drošības audits. “Ir nožēlojami, ka Latvijā iedzīvotāju drošība un pamatvajadzību nodrošinājums tiek vērtēts zemāk par investora “mastu iespraušanu” mūsu valsts mežā. Es neesmu pret attīstību, bet par prioritātēm vērtībās. Ja uz ceļa regulāri ir situācijas, kas apdraud cilvēku dzīvību, kaut kas ir jādara. Iedzīvotāji saka, ka ceļš sabrucis, ļoti sliktā stāvoklī, bet vēja parka būvnieki tikai turpina savu darbu uz priekšu. “Latvijas Valsts ceļiem” tomēr vajadzētu vairāk sekot līdzi tam, ko dara būvnieks, kurš apņēmies uzturēt šos ceļus,” teic A. Damroze.
Uz laiku nosaka transporta masas ierobežojumu
Smiltenes novada pašvaldība nosūtījusi oficiālu vēstuli VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, norādot ka ceļi Drusti–Jaunpiebalga un Drusti–Launkalne netur slodzi un to tehniskais stāvoklis pasliktinās. Pašvaldība aicināja noteikt masas ierobežojumus uz autoceļu Drusti–Jaunpiebalga un Drusti–Launkalne posmiem līdz brīdim, kad ceļš būs sasalis un spēs izturēt lielāku slodzi.
Atsaucoties uz Smiltenes novada pašvaldības aicinājumu, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” izvietojusi transporta masas ierobežojuma ceļa zīmes Drustu un Launkalnes pagastos līdz brīdim, kad ceļš laikapstākļu ietekmē būs sasalis. Šīs nedēļas sākumā ceļa zīmes jau noņemtas.
Kā skaidro VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, desmit tonnu masas ierobežojumi Drustu un Launkalnes pagastos uz autoceļiem P29 (no 17,564. kilometra līdz 31,820. kilometram) un V235 (no 11,670. kilometra līdz 21,150. kilometram) bija spēkā pagājušajā nedēļā. “Šodien, 24. novembrī, desmit tonnas masas ierobežojumi ir atcelti, jo autoceļu sega sasalusi. Lai uzlabotu ūdens atvadi, šobrīd notiek grāvja tīrīšana reģionālā autoceļa Rauna (Vidzemes šoseja)‒Drusti‒Jaunpiebalga (P29) un vietējā autoceļa Dūķi–Milakšas–Briņģi (V337) krustojumā. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” uzdevumā darbus veic VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” un tie tiks pabeigti šonedēļ,” norāda “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļa.
“Saistībā ar minerālmateriālu un betona piegādēm tiks slēgts sadarbības līgums par autoceļu uzturēšanu, kas paredz, ka pēc transportēšanas darba beigām uzņēmējam autoceļš jāatgriež Latvijas valsts ceļiem ne sliktākā stāvoklī kā pirms pārvadājumu uzsākšanas. Šis līgums šobrīd ir konceptuāli saskaņots un tiks parakstīts līdz novembra beigām,” informēja “Latvijas Valsts ceļi”.
Plašsaziņas līdzekļiem LVC Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova jau skaidrojusi, ka atbilstoši pašvaldības izsniegtai būvatļaujai minētajā apkārtnē patlaban notiek vēja elektrostacijas izbūve, kas saistīta ar kravas tehnikas pārvietošanos. Uzņēmējs, kas veic būvdarbus, regulāri atjauno grants segumu: pieved minerālmateriālu un veic planēšanu. Tāpat “Latvijas Valsts ceļi” vērš uzmanību, ka autoceļu posmi šajā apkārtnē tiek regulāri apsekoti. Ja tiek atklāti bojājumi vai neatbilstības, tās operatīvi novērš vēja parku attīstītājs. Posmā no Vidzemes šosejas līdz Drustiem 2021. gadā tika ieklāta divkārtu virsmas apstrāde, šogad tā pastiprināta ar vienkārtas virsmas apstrādi. Šis posms atbilst stratēģijas līdz 2027. gadam izvirzītajam mērķim – savienot apdzīvotas vietas, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ar novadu centriem pa autoceļiem ar saistīto segumu, tāpēc ir veikti ieguldījumi.
SIA “Merko būve” pārstāvis Eduards Andrjuščenko min, ka aizvadītajā nedēļā kopā ar SIA “Latvijas Valsts ceļi” un Smiltenes novada pašvaldības pārstāvjiem ir veikta problemātiskāko grants ceļu posmu apsekošana, lai kopīgi izvērtētu to tehnisko stāvokli un nepieciešamos risinājumus.
Apsekošanas laikā īpaša uzmanība tika pievērsta ceļu posmiem, kuros jau vēsturiski bija pasliktināts seguma stāvoklis. “Protams, būvniecības laikā ceļu noslodze palielinās, un mēs to nenoliedzam. Tieši tādēļ ikdienā sekojam līdzi grants seguma kvalitātei, veicam nepieciešamos labojumus un operatīvi reaģējam uz radušos situāciju,” skaidro E. Andrjuščenko.
Viņš uzsver, ka būtiska loma grants ceļu kvalitātē ir ūdens novadīšanas sistēmām, kas primāri ir ceļa uzturētāja atbildība. Šobrīd kopā ar LVC pārstāvjiem tiek veikti lokāli darbi drenāžas sistēmu atjaunošanā – tostarp grāvju tīrīšana un ceļa malu uzslāņojumu noņemšana, kas ir īpaši būtiski mitrā laikā, lai novērstu ūdens uzkrāšanos uz ceļa seguma. SIA “Merko būve” izsaka pateicību LVC pārstāvjiem par operatīvo iesaisti un konstruktīvo sadarbību risinājumu meklēšanā, kas ļauj efektīvāk novērst kritiskos ceļu stāvokļa cēloņus.
“Šobrīd mūsu veiktie greiderēšanas un šķembu piebēršanas darbi diemžēl dod tikai īslaicīgu rezultātu, jo tie risina sekas, nevis problēmas cēloni. Lai šie uzturēšanas darbi būtu efektīvi un noturīgi, vispirms ir jānodrošina pilnvērtīga ūdens novadīšana no ceļa seguma,” norāda E. Andrjuščenko.
SIA “Merko būve” ar LVC plāno šis nedēļas laikā parakstīt vienošanos par konkrēto ceļa posmu uzturēšanu būvdarbu laikā, un būvuzņēmums šobrīd ceļu sakārtošanā iegulda papildu līdzekļus. “Pašlaik laikapstākļu un sezonalitātes dēļ ir iespējams veikt tikai prioritāros darbus, kas ļauj saglabāt ceļu caurbraucamību un novērš to akūtākās problēmas. Mūsu mērķis ir panākt, lai pavasarī, kad būs iespējams veikt pilnvērtīgus un kvalitatīvus remontdarbus sausā laikā, grants ceļu stāvoklis būtu pat labāks nekā tas bija pirms būvniecības uzsākšanas,” uzsver E. Andrjuščenko.
“Esam pateicīgi iedzīvotājiem par sapratni un atvainojamies par neērtībām, ko radījis ceļu seguma stāvoklis mitrajā sezonā. Mēs apzināmies situāciju un aktīvi strādājam, lai to uzlabotu pēc iespējas ātrāk,” norāda SIA “Merko būve” pārstāvis.
Vēja parka attīstītāju redzējumu par pašreizējo situāciju laikrakstam pagaidām neizdevās noskaidrot. Sazinoties elektroniski, līdz publikācijas sagatavošanas brīdim atbilde izpalika. Tiklīdz skaidrojums tiks saņemts, laikraksta lasītāji varēs ar to iepazīties kādā no nākamajiem numuriem.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis uzsver, ka pašvaldība ir saziņā gan ar LVC, gan būvnieku un attīstītāju.
Viņš arī atzina, ‒ lai gan ceļi tiek regulāri greiderēti, kravas mašīnu plūsma ir intensīva, ka neizbēgami nepārtraukti veidojas bedres.
Pašvaldība ir sarežģītā situācijā. “Esam apsekojuši šos grants ceļus, nosūtījuši oficiālu vēstuli “Latvijas valsts ceļiem”, rosinājuši vairāk pievērt uzmanību šim jautājumam. Mēs neprasītu ieviest masas ierobežojošās ceļa zīmes, ja redzētu, ka šie ceļi tur šādas masas, jo īpaši slapjākos laikapstākļos. Sākot darbus, būvniekam bija pareizi jāizvērtē ceļu stāvoklis, kā arī jau būvniecības noteikumos vajadzēja paredzēt, ka slapjajā laikā celtniecībā ir tehniskais pārtraukums. Gan attīstītājs, gan būvnieks vēlas darbus pabeigt ātrāk. Pašvaldības mērķis nav apgrūtināt būvnieku darbu, bet, lai šie ceļi kalpotu savam mērķim, primāri nodrošinot iedzīvotāju pārvietošanos, neradot neērtības. Skaidrs, ka satiksme šajā posmā arī ziemā joprojām būs intensīva un smagā tehnika pārvietosies pa pagastu ceļiem, ar to gan jārēķinās,” laikrakstam norāda E. Labanovskis un atgādina, ka Drusti–Launkalne un Drusti–Jaunpiebalga ir valsts, nevis pašvaldības ceļi.
Kā izskanējis, aktīvais vēja parka “Augstkalni” būvniecības periods ilgs līdz nākamā gada maijam, bet ieguvumi būs vairāk nekā 25 gadus, ‒ jo ātrāk projekts tiks pabeigts, jo ātrāk pašvaldība saņems paredzētos ienākumus, ko investēt vietējās kopienas un novada attīstībā. Pēc parku izbūves pašvaldības budžetā tiks iemaksāta aptuveni 200 000 eiro nodeva, no kuras lielākā daļa tiks novirzīta tieši tiem pagastiem, kuros atrodas vēja parki. Pašvaldībā pašlaik notiek darbs pie attiecīgo saistošo noteikumu izstrādes.
Jāteic, ka Smiltenes novada pašvaldības vadība jau iepriekš aicināja iedzīvotājus aktīvi iesaistīties un ziņot, ja uz ceļiem veidojas braukšanai bīstamas bedres, noslīdējumi vai citi bojājumi. Par problēmām lūdzot informēt Launkalnes apvienības pārvaldes vadītāju Lieni Gūtmani, lai iespējami ātri varētu reaģēt un novērst apgrūtinājumus satiksmei. Zvani un informācija viņai pienākot nemitīgi.
Smiltenes novada pašvaldība turpinās dialogu ar vietējo kopienu. 25. novembrī pulksten 17.30 Drustu Tautas namā notiks klātienes tikšanās “Kopā sanāk – radīt – darīt” ar Drustu pagasta iedzīvotājiem. Sanāksmē piedalīsies arī SIA “WPR2” pārstāvji, lai atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem un pārrunātu risinājumus ceļu uzturēšanā un uzlabojumos būvniecības laikā.
Nepārtraukti meklē risinājumus
Līdzšinējo tikšanos laikā ar iesaistītajām pusēm iedzīvotāju intereses pārstāv arī Smiltenes novada pašvaldības domes deputāte Ilze Palma. Viņai pašai ikdienā nākas mērot ceļu Drusti‒Launkalne, reizēm arī Drusti‒Jaunpiebalga.
I. Palma stāsta, ka gan oktobrī, gan novembrī Smiltenes novada pašvaldības vadība, turpinot risināt situāciju Drustu pagastā saistībā ar ceļu stāvokli vēja parka būvniecības laikā, aicināja uz tikšanos vēja parka “Augstkalni” attīstītāju uzņēmumu SIA “WPR2”, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvjus, Smiltenes novada pašvaldības domes deputāti Ilzi Palmu un Launkalnes apvienības pārvaldes vadītāju Lieni Gūtmani.
“Nu jau būs divi mēneši, kopš mēģinu palīdzēt Drustu ceļiem – vietējiem iedzīvotājiem, uzdodot tiešus jautājumus gan “Latvijas Valsts ceļiem”, gan būvniekiem, gan par šo jautājumu plaši diskutējot domes sēdēs ar pārējiem deputātiem. Līdz šim bija tāda sajūta, ka tikai runājam un runājam, bet bez rezultāta. Ja godīgi, mūsu vislielākā baža nav par to, vai ziemu izturēs ceļi, bet vai visi paliks sveiki un veseli, šī projekta laikā dodoties uz ceļa. Ļoti daudz avārijas situāciju jau cilvēkiem pa šiem pāris mēnešiem bijušas, bojātas mašīnas un tā tālāk. Un kā jau mūsu valstī tas ir ‒ ļoti sarežģīti un laikietilpīgi pierādīt. Jāsauc uzreiz policija, policija negrib braukt, jo cietušo nav, bet bez tās piedzīt zaudējumus ceļa dēļ cilvēkiem neiespējami,” atzīst I. Palma.
Viņa priecājas, ka vismaz uz šo brīdi lietas ir izkustējušās no vietas. Tiešām ‒ beidzot. Vismaz uz šo brīdi ir sajūta, ka šodienas dubļu un akmens jūra kādreiz atkal izskatīsies pēc ceļa. Nekad nebūtu domājusi, ka, ieraugot 10 tonnu zīmi, es to ne tikai pamanīšu, bet pat priecāšos. Pateicos no visas sirds katram, kurš juta līdzi, atbalstīja un rīkojās, kopā ir liels spēks. Cilvēcība ir viena no svarīgākajām īpašībām, un tieši tā man šobrīd nozīmē visvairāk. Es jūtu gandarījumu, ka ir vismaz kaut kāds rezultāts, vismaz pagaidu risinājums, lai šis ceļa posms atgūtos no smago transportlīdzekļu slodzes,” pamanot aizvadītajā nedēļā parādījušās masas ierobežojumu ceļa zīmes, iespaidos dalījās I. Palma.
Deputāte cer, ka arī citi, kas plāno līdzīgus projektus, no Drustu ceļu pieredzes ņems piemēru. “Iesaku tiem, kuri plāno būvēt lielus industriālus objektus: lūdzu, uzlieciet ceļiem cieto segumu pirms dzenat smagās kravas. Lielākoties Latvijas grants ceļi netur un neturēs šādu slodzi. Tas nebija vietējiem pārsteigums, bet mūs pirms tam nesadzirdēja. Varbūt tas beigās pat izmaksās lētāk un cilvēki būs patiesi pateicīgi, arī tie šoferi, kas pie jums strādās,” pamato I. Palma.
Kamēr tiek gatavota publikācija, laikraksts saņem ziņu, ka pārvietošanās masu ierobežojošās zīmes tiek ņemtas nost ātrāk nekā domājams.
“Esmu pamatīgā izbrīnā. Pirmdien braucu pa ceļu Drusti‒Launkalne un redzu – zīmes noņemtas. Kaut vēl nopietns sasalums nav noturējies dažas dienas, “Latvijas Valsts ceļi” šorīt jau cītīgi ņem nost tonnu ierobežojumu. Reāli tas darbojās vienu darbdienu – piektdien, jo parādījās vien ceturtdien pēcpusdienā. Viņi novilka gandrīz visu slapjo laiku un nelika zīmes. Tad uz īsu brīdi tās parādījās. Izskatās pēc darbības imitācijas, nevis izpratnes un risinājuma pēc būtības,” novērojumos dalījās drustēniete.
“Bīstami braukt. Tādu, kādu ceļu izbraukāja smagās mašīnas ar pārvadājumiem, atstāja, tikai vietām pielīdzināja. Ceļam piesalstot, ir putra, kas uzsala nedēļas sākumā. Nu palikusi trepe. Ļoti satrauc, kas būs tālāk, jo, uzsniegot sniegam un ceļam kļūstot slidenam, braukšana būs vēl bīstamāka, piedevām smago šoferi neievēro nekādu kultūru un pieklājību,” pirmdienas rītā novērojumos dalījās arī Inese.
Rūp notiekošais
Drustu pagasta iedzīvotājs Māris Naudiņš arīdzan neslēpj sašutumu, norādot, ka ceļš ir ļoti sliktā stāvoklī. “Ceļš ir ļoti sliktā stāvoklī – pirms būvdarbu norisēm nekādi izlīdzināšanas vai labiekārtošanas darbi netika veikti. Tagad ziema tikai pasliktina situāciju: ceļš daudzviet ir zemāks par apkārtējām grāvmalēm, nav arī izveidoti normāli grāvji. Pēc lietus ūdens uz ceļa sakrājas, neveidojas pienācīgs ūdens novadījums, klājs ir redzami sapostīts, un pēc sniega uzsnigšanas kļūst gandrīz neizbraucams. Fakts ir tāds, ka attīstītājs apņēmās sakārtot ceļu pirms būvdarbiem. Diemžēl šie solījumi reāli netiek pildīti, ‒ attīstītājs nebija veicis solītos pasākumus ceļa nostiprināšanai pirms darbu sākšanas. Bija rakstīts, ka vajadzības gadījumā ceļš tiks pastiprināts, bet faktiski nekas netika izdarīts – smagie transportlīdzekļi sākumā vienkārši brauca cauri, izraisot lielu putekļošanos, sabojājot virskārtu. Tikai tad, kad iedzīvotāji sāka aktīvi iebilst, vietām kaut kas tika uzbērts, bet tas notika ļoti minimāli,” saka Drustu pagasta iedzīvotājs Māris Naudiņš.
Tagad ir tas brīdis, kad dažas dienas smagās tehnikas kustība ir pierimusi, bet Māris atsauc atmiņā notikumus, kas risinājušies līdz šim. “Līdz šim ir visai traģiski, ‒ ja kāds brauc pretī, tad izmainīties praktiski neiespējami, ceļa malas mīkstas un grāvis neizbēgams. Masas ierobežojuma zīmes (10 tonnu limits) tika uzliktas, jo ceļš kļuva bīstams, īpaši pēc iedzīvotāju iebildumiem un skaļākām prasībām, kā arī pēc tam, kad jau bija apgāzies grāvī viens no kravas vedējiem. Ir dzirdēts, ka šīs zīmes plānots noņemt, tiklīdz uznāks sals, bet tas ir ļoti apšaubāmi, jo vietās, kur saulē ceļš ir atkusis, situācija nemainās un smagās mašīnas varētu tūlīt atsākt braukt. Vēl pirms dažām dienām, kaut sniegos un dubļos, kravas auto brauca uz nebēdu jebkuros laikapstākļos. Sliktais ceļa stāvoklis ietekmē visus vietējos iedzīvotājus – šeit brauc gan bērni uz skolu un bērnudārzu, gan arī kursē skolas autobuss. Ja ceļa stāvoklis vēl pasliktināsies, bērni vairs nevarēs aizbraukt uz izglītības iestādēm. Ir jau bijuši gadījumi, kad ceļš kļuva tik slikts, ka atsevišķām mašīnām vai pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, veterināram, vairs nav iespējams piekļūt vajadzīgajā galapunktā. Pirms tam jau uzlikta ātruma ierobežojošā zīme līdz 60 kilometriem stundā, bet patiesībā tur nemaz tik ātri nepabrauksi, nereti jābrauc ar 40 kilometriem stundā labākajā gadījumā,” pamato Māris.
“Vēl mani mulsina šāds fakts. Nesen uzzināju, ka astoņi torņi, ko plānots šeit uzbūvēt, atrodas zviedru mēbeļu koncernam IKEA piederošā īpašumā. To var pārbaudīt pēc kadastra datiem. IKEA vienmēr ir uzsvēruši savu zaļo domāšanu un sociālo atbildību, tomēr praksē, vērojot, kas notiek ar šo projektu, nav īsti saprotams, kā tas izpaužas dzīvē. Viņi reklamē zaļo enerģiju, bet situācija ar vidi un iedzīvotāju interešu ievērošanu īsti neatbilst šiem principiem. Varbūt viņi uzskata šo projektu par zaļu enerģiju, taču tas raisa daudz jautājumu par sociālo atbildību,” cita starpā saka Māris, kurš ir apņēmības pilns rīkoties.
Viņš uzsver, ka šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, tāpēc viņš gatavo jautājumus pašvaldībai un noteikti dosies uz otrdien gaidāmo tikšanos pagastā, kur vienviet tiksies iesaistītās puses, lai šo jautājumu risinātu.
“Tiesa, ir jau bijušas tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem, piemēram, Ilzi Palmu, kura cenšas aktīvi iesaistīties šajā jautājumā, tomēr kopumā ir sajūta, ka iedzīvotāju intereses netiek pietiekami aizstāvētas, kā to noteic Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtā daļa ‒ vietējām varām piešķirtās pilnvaras parasti ir pilnīgas un ekskluzīvas. Cita, centrālā vai reģionālā vara, nedrīkst tās apstrīdēt vai ierobežot, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā. Risinājumam jābūt tādam, kas nodrošina iedzīvotāju intereses pirmām kārtām, ieskaitot ceļa atjaunošanu un stiprināšanu, kā arī atbildot likumā noteiktajā kārtībā par bezdarbības sekām (likuma “Par autoceļiem” 30. pants) vēl pirms svarīgākajiem būvdarbiem. Jāveic normālas ceļa nestspējas pārbaudes ar laboratorijas testiem, jāievēro likumi par ceļu slodzēm. Ja tas netiek darīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, būs nepieciešamas tiesvedības, lai aizstāvētu iedzīvotāju intereses. Ja pašvaldība un valsts neko nedarīs, pastāv risks, ka ceļš vienkārši tiks iznīcināts, bet cilvēki būs spiesti pārvietoties kājām. Galvenais – vajadzīga stingra uzraudzība un kontrole pār attīstītāju solīto darbu izpildi un vides aizsardzību. Pašvaldība nav pietiekami aktīvi aizstāvējusi vietējos iedzīvotājus, attīstītāji nav izpildījuši savus solījumus un valsts iestādes uzrāda formālu attieksmi. Atbildība būtu jāuzņemas visiem nosauktajiem kopā, bet pašlaik iedzīvotāji ir atstāti ar savām problēmām vieni,” uzskata M. Naudiņš.
APTAUJA:
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
