Valsts svētku laikā neviļus mēs vairāk nekā iespējams ikdienā aizdomājamies par to, kas mums ir svarīgs, ko mums nozīmē Latvija, mūsu Dzimtene. Svētku laikā apmeklēju dažus pasākumus, arī svinīgo un sirsnīgo pasākumu Valkas kultūras namā. Priecājos un lepojos par mūsu cilvēkiem, kuri tika sveikti par īpašiem nopelniem un neviļus bija jāaizdomājas, vai tu arī savā dzīvē paveic kaut ko, par ko pats un līdzcilvēki varētu uzteikt tavu veikumu.
Latvija sākas ar mani. Kāds es esmu, tāda ir mana valsts. Manuprāt, Dzimtenes mīlestība iet roku rokā ar apmierinātību par savu dzīvi. Veidot savu dzīvi ir patiesā brīvība. Tādi cilvēki negaida, ka valsts kā džins no pasakas izpildīs visas vēlēšanās. Viņi iet un dara, lai kaut ko sasniegtu, lai piepildītu savus mērķus un sapņus. Daudz laika pavadot sociālajos tīklos un sekojot līdzi domām, kas tur virmo, mans novērojums tomēr sliecas, ka Latvija kā neizdevusies valsts rēgojas tiem, kam pašiem ir neizdevusies dzīve. Papildu, protams, tiem, kas apzināti kultivē negācijas politisku apsvērumu vadīti vai savas muļķības, izklaides vai peļņas pēc. Uz zemes nav paradīze, valsts, kurā nebūtu kas uzlabojams, pilnveidojams, kur nebūtu negāciju un problēmu. Viss ir detaļās, tajā, kā mēs lietas pasniedzam, ko akcentējam. Bet kaut ko pilnveidot varam, ja ir pamats – sava valsts, valoda, brīvība.
Ir ļoti vērtīgi “izkāpt” no sociālo tīklu agresivitātes un negāciju kultivēšanas vides un satikties ar cilvēkiem dzīvē.
Nesen man bija iespēja tikties ar ceļotāju grupu. Dzīves filozofija – jādzīvo, lai ir prieks par savu dzīvi. Viņu prieks bez pamatvērtībām ir ceļošana. Kaut arī es par savas dzīves prieku uzskatu jaunu vietu izzināšanu, atvaļinājumus pavadu ceļojot, šajā kompānijā sajutos kā provinciāla iesācēja. Man tiešām pašai bija radies priekšstats, ka esmu daudz redzējusi, daudz kur bijusi. Līdz satiec īstos ceļotājus. Satiku sievieti, kura gadā ceļo četras reizes. Ikdienā tērējot tikai pašam nepieciešamākajam un katru eiro, ko nopelna par bērnu pieskatīšanu, atliek ceļojumiem. Šķiet bijusi jau
26 valstīs. Satiku dāmas, kuras pensijā kaļ plānus par Āfriku un Japānu, jo visur citur jau bijušas. Stāstīja mums par Peru un Argentīnu. Un es neizpratnē domāju, kā?! Pakautrējos pajautāt par finansiālo pusi. Neviens no šiem cilvēkiem nerunāja par to, kā nav, kas nepatīk, bet to, ko vēlētos, kas viņus iepriecinātu.
Ar to vēlos teikt, ka katrs dzīvojam savu uzskatu un pieņēmumu burbulī un to, kā ir ārpus, varam uzzināt, vien satiekot citus cilvēkus. Cilvēki, viņu pieredze spēj iedvesmot visvairāk. Kad satiec cilvēkus, kuri nevis domā, kāpēc nevaru dzīvot, kā vēlos, bet, kas jādara, lai dzīve būtu piepildīta ar to, kas patīk un ko varu, tas tiešām iedvesmo. Šoreiz es pieminēju ceļošanu kā dzīvesveidu, ar ko bagātina savu dzīvi ļaudis, kam tā sagādā prieku, bet tas tikpat labi ir aušana, adīšana, teātra apmeklējumi, dārza darbi, grāmatu lasīšana, mēbeļu restaurācija – pilnīgi jebkas, kas jums patīk, kas piepilda jūs ar enerģiju. To enerģiju, kas sirdī ļauj sajust prieku par dzīvi, par to, ka tev ir ļauts dzīvot uz šīs pasaules, šajā pasakainajā vietā Latvija.
Pat vislielākais okeāns sastāv no neskaitāmiem ūdens pilieniem. Ūdens kvalitāti nosaka šo pilienu saturs. Katru valsti veido cilvēki, kuri tajā dzīvo. Kas ir cilvēku sirdīs, tas atspoguļojas valstī.
Saules mūžu mūsu Latvijai, mūsu brīvībai!
