FOTO: ILZE FEDOTOVA
Arvien biežāk iedzīvotāji saskaras ar problēmu – garām rindām pie ārstiem speciālistiem. Lai saņemtu konsultāciju vai izmeklējumu, nereti jāgaida vairākas nedēļas vai pat mēneši. Šī situācija rada neapmierinātību un bažas par veselības aprūpes pieejamību, jo nereti rindas rodas ne tikai valsts apmaksāto pakalpojumu gadījumā, bet arīdzan tad, ja pacients ir gatavs maksāt no sava maciņa.
Laikraksts “Ziemeļlatvija” sadarbībā ar “Latvijas Avīzi” un citiem reģionālajiem medijiem pēta, kādi veselības aprūpes pakalpojumi pieejami reģionos, kādi ir būtiskākie garo rindu iemesli. Un kā iedzīvotāji mudināti rīkoties, lai tomēr savlaicīgi saņemtu nepieciešamos pakalpojumus.
Interesējoties par rindām, apzvana dažādas klīnikas
Daudzi atzīst, ka dažkārt, lai tiktu pie ārsta, jāiztērē nauda, taču pat maksas pakalpojums nenodrošina, ka vizīte būs pieejama uzreiz. Pie daudziem speciālistiem šajā gadā vairs nav iespējas tikt. Iedzīvotājiem, kuriem būtiski saņemt pakalpojumus pēc iespējas ātrāk, nākas meklēt brīvas vietas citviet, daudz nedomājot, tas ir vai nav valsts apmaksāts pakalpojums, – galvenais saņemt vajadzīgo izmeklējumu.
Plānojot veselības aprūpes pakalpojumus, iedzīvotājiem ir būtiski, lai tie tiktu nodrošināti tuvāk dzīvesvietai, taču realitātē ne vienmēr tas strādā.
“Ar saviem iepriekšējās pārbaudes rezultātiem nupat biju pie ģimenes dakteres. Tālāk man iedeva nosūtījumu pie traumatologa, – mums labs dakteris, pat valmierieši pie viņa brauc. Uz karstām pēdām devos uz poliklīniku. Reģistratūrā uzzināju, ka šajā gadā vietu nav, maksas pakalpojumu nesniedz. Jāmeklē cits variants. Atradu ķirurgu traumatologu Cēsīs. Varu tikt jau pēc nedēļas, bet jārēķinās ar 40 eiro. Neko darīt, veselība tomēr pirmajā vietā. Šonedēļ jau jādodas uz vizīti,” stāsta smilteniete Māra Puķīte un piebilst, ka ar ģimenes ārsti Pilāti un viņas māsiņu tepat Smiltenē viņai gan ir paveicies, – vienmēr esot atsaucīgas un pretimnākošas.
Māras kundzei ir otrās grupas invaliditāte, pensija niecīga, bet veselības pakalpojumi dārgi. Mēneša sākumā bijusi uz ultrasonogrāfijas izmeklējumiem Valmierā, tur izdevusi 55 eiro. “Veselības pakalpojumi ir ļoti dārgi, nemaz nerunājot par to, cik līdzekļu pensionāriem nākas atstāt aptiekā katru mēnesi. Ja vēl klāt ir šie neplānotie izdevumi dažādiem izmeklējumiem, tad kopumā sanāk lielas summas,” secina Māra.
Rindā pie speciālistiem nākas gaidīt arī Ritai Suliņai no Virešu pagasta. “Rindu pie endokrinologa gaidīju trīs mēnešus. Daktere mani nosūtīja uz pēdu apkopi tur nākas gaidīt vairāk nekā trīs mēnešus. Septembrī pieteicos, bet pieraksts man ir decembra otrajā pusē,” pieredzē dalās Rita Suliņa un novērojusi, ka ļoti retu reizi pie speciālista tiek ātrāk par trīs mēnešiem.
Rita atzīst, ka ikdienā bieži nākas pieņemt lēmumu – doties uz tuvāko medicīnas iestādi vai pieteikties pie ārstiem un speciālistiem citviet, kur, iespējams, ātrāk var tikt. “Internetā, piemēram, eVeselības punktā neskatos, bet zvanu uz reģistratūrām dažādās klīnikās. Kur ātrāk pie nozīmētā ārsta var tikt, tur arī pierakstāmies. Tā esam bijuši Valmierā, Cēsīs un pat Balvos pie speciālistiem,” viņa saka un atklāj, ka šogad bijusi pie dažādiem speciālistiem. Arī uz izmeklējumu kuņģa caurskatei gaidījusi vismaz trīs mēnešus.
“Pieteicos gastroskopijas izmeklējumam. Zinot, ka procedūra nav no tām patīkamākajām, pieteicos procedūrai ar narkozi. Bargu summu samaksāju. Šajā gadījumā rinda nemainījās, kaut gan par vizīti maksāju, gaidīšanas laiks nebija īsāks,” pieredzē dalās R. Suliņa un uzsver, ka rindas novērojamas ne tikai pie ārstiem profesionāļiem, bet arī pie ārstiem rezidentiem.
“Rindas pie dakteriem ir visur. Pieteicos pie gatroenterologa Valmierā. Mani pieņēma ārsts rezidents, – pie viņa gaidīju rindā divus mēnešus,” viņa papildina.
Taujāta, kā rīkojas krīzes gadījumos, kad mediķu palīdzība ir nepieciešama ārpus ģimenes ārsta darbalaika, viņa atzīst, ka ir nācies zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. “Dzīvojam laukos. Kad ir ļoti slikti, tad zvanām ātrajiem. Mums jau citu variantu nav, jo Valmieras slimnīca ir vairāk nekā 60 kilometru attālumā, Alūksnes slimnīca arī ap kādiem 50 kilometriem. Smiltenē ir traumpunkts, bet līdz tam vēl jānokļūst. Ja nav sava transporta, tad šis variants arī atkrīt. Ir dažādas veselības problēmas gan man, gan vīram. Slimību saasinājumus nekad nevar paredzēt. Cepuri nost ātrās palīdzības mediķiem, kuri vienmēr pēc izsaukuma ir ieradušies un spējuši palīdzēt. Novērtējam viņu darbu, – esam saskārušies galvenokārt ar iejūtīgiem un cilvēcīgiem mediķiem. Ir bijuši gadījumi, kad esmu zvanījusi arī uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni, – bija gadījums, kad steidzami ir nepieciešams padoms, kā rīkoties. Šāds tālrunis patiesi noder, ja klausules otrā gadā ir profesionāls mediķis. Jāteic, ka par savu ģimenes ārstu arī sūdzēties nevaram, taču ārpus darbalaika, jo īpaši vakara stundās, telefonu viņš necels. Un tas savā ziņā ir saprotams, jo mēs taču visi pēc darba gribam atpūsties,” uzsver Rita.
Trūkst speciālistu
Jau vairākus gadus veselības aprūpē rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem pieaug, kas skaidrojams ar ierobežoto piešķirtā Valsts finansējuma apjomu un tā nepieciešamību proporcionāli sadalīt to visa gada griezumā. Lielākā daļa pacientu ir gatavi gaidīt valsts pakalpojuma rindu, lai nebūtu jāsedz izdevumi par maksas pakalpojumiem arī turpmākā ārstēšanas terapijas laikā (valsts atmaksāti medikamenti, izmeklējumi un operācijas ir pieejamas tikai tad, ja pacients ir vērsies pēc valsts pakalpojuma jau sākotnējā veselības aprūpes epizodē).
Pie kāda ārsta garākas, pie cita īsākas, bet arī Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrībā SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” šādas rindas veidojas.
SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” nodrošina Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus (Smiltenes poliklīnika), tuvākā slimnīca ir Valmierā.
FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
“Mūsu iestādē rindu garumus lielākoties ietekmē speciālistu pieejamība – ikviena prombūtne (tai skaitā atvaļinājumi, obligātie mācību kursu apmeklējumi un darba nespējas periodi) pārceļ rindu uz priekšu, jo lielākajai daļai pakalpojumu nav speciālistu, kas var aizvietot prombūtnes. Speciālistu pieejamību nosaka arī tas, vai tie strādā arī citās iestādēs, kas ierobežo pacientu pieņemšanas laiku pie mums – vai speciālists ir pieejams mēnesī reizi, divas reizes mēnesī, katru nedēļu vai katru dienu,” norāda Didzis Lūkins, SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” valdes loceklis.
Ielūkojoties interneta vietnē www.rindapiearsta.lv, var redzēt, ka šajā medicīnas iestādē šobrīd visilgākā rinda ir endokrinologa un ehokardiogrāfijas izmeklējumiem. Taujāts, ar ko tas būtu saistāms, D. Lūkins skaidro, ka endokrinologs veic hronisku pacientu uzraudzības darbu, kur ik trīs mēnešus nepieciešams atkārtoti pacientam vērsties pie speciālista (pēc recepšu medikamentiem vai veikt slimības dinamisko novērošanu), – tas ārkārtīgi ierobežo pakalpojuma pieejamību pirmreizējai konsultācijai pie speciālista, tai skaitā ir ļoti liels šīs specialitātes pārstāvju trūkums Vidzemes reģionā. Tieši tas pats skaidrojums ir saistīts ar ehokardiogrāfijas izmeklējumiem – speciālistu pieejamība ir ļoti ierobežota, bet sirds un asinsvadu slimnieku skaits ir ārkārtīgi audzis pēdējo gadu laikā. “Šajā gadījumā pat maksas pakalpojumu rindas ir garas un ne visi pacienti ir gatavi segt maksas pakalpojuma izdevumus – kā minēju iepriekš – tad arī turpmākā ārstēšanas terapija būs bez maksas atvieglojumiem, ja nepieciešami uzturoši medikamenti vai sirds operācija, ne visi var atļauties segt šos izdevumus bez valsts atbalsta,” pamato D. Lūkins un dara zināmu, ka šobrīd lielākā daļa speciālistu pieņemšanas laiku ir jau aizpildīti un ir atvērts pieraksts jau nākamajam gadam. Šobrīd pieejami speciālisti ir neirologs, onkologs, ginekologs, ķirurgs, otolaringologs un fizioterapeits bērniem, kā arī rentgena un elektrokardiogrāfijas izmeklējumi.
SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” pēdējos gados ļoti strauji mainās pacientu plūsma – daudz pierakstās pacienti no citiem novadiem. Tas saistīts ar elektronisko pieraksta sistēmu – tur ir redzama tuvākā pieejamā pieraksta vieta pie nepieciešamā speciālista, kā arī ir iespēja elektroniski pašiem pacientiem pierakstīties uz vizīti pie speciālista,” uzsver D. Lūkins.
Pēc viņa domām, būtiskākais izaicinājums SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” ikdienā ir piesaistīt jaunus speciālistus, kas var nodrošināt esošo pakalpojumu ilgtspēju. Esošais personāls spēj nodro-
šināt valsts pakalpojuma izstrādi un maksas pakalpojumu pieprasījums ir relatīvi neliels, lai nodarbinātu speciālistus maksas pakalpojumu piedāvājumam un speciālistiem atmaksātos braukt pie mums.
“Ārstu speciālistu trūkst, ja runājam par jaunu pakalpojumu ieviešanu vai nodrošināšanu, turpretī būtiskākā nianse ir speciālistu vecums – ļoti daudzi ir pirmspensijas/pensijas vecuma speciālisti, kas perspektīvā būtiski apdraud esošā pakalpojuma ilgtspēju, ja netiks atrasts veids, kā nodrošināt pakalpojuma mantojamību. Jaunos speciālistus universitātes neizstrādā tik lielā apjomā, lai tie pietiktu arī reģioniem un mazajām reģionālajām iestādēm. Ambulatorām iestādēm būtisks izaicinājums ir nodrošināt “aktīvo” medicīnu, jauniem speciālistiem ir nepieciešamība praktizēt ārstniecību, ne tikai sniegt konsultācijas pacientiem,” akcentē D. Lūkins.
Interesējoties, vai tuvākajā laikā tiek plānotas kādas pārmaiņas, domājot par pašreizējo pakalpojumu paplašināšanu, D. Lūkins uzsver jau minētās problēmas: “Smiltenē lielākā daļa jauno pakalpojumu ir saistīti ar to – vai ir ārsts, kas spēj nodrošināt šo pakalpojumu vai izmeklējumu. Ja nav personāla ar attiecīgu sertifikāciju vai specialitāti – jaunu pakalpojumu ieviest ir liels izaicinājums. Ik dienu meklējam iespēju, kā paplašināt savu pakalpojumu grozu, gan cenšoties rast finansējumu kabinetu aprīkojumam, gan iegādājot jaunas medicīniskās ierīces un iekārtas, tas iet roku rokā ar speciālistu iniciatīvām un iespēju rast papildu laiku pacientu pieņemšanai.”
Traumpunkts rada drošības sajūtu
Iedzīvotāji novērtē, to, ka Smiltenē darbojas steidzamās medicīniskās palīdzības punkts (SMPP) jeb traumpunkts, kas ir atvērts visu diennakti un visas septiņas dienas nedēļā. Tur pacientus pieņem dežurējošais ārsts un vispārējās aprūpes māsa.
SMPP sniedz pirmā līmeņa palīdzību, medicīniskos pakalpojumus pacientiem, kuriem ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kas prasa steidzamu ārstniecības personu iejaukšanos, kā arī, ja ir paaugstināts asinsspiediens, muguras, locītavu sāpes, galvassāpes, brūces, sasitumi, lūzumi, mežģījumi vai citos gadījumos, kas nav bīstami dzīvībai. Ja pacienta stāvokli ārstniecības persona novērtēs kā smagu, kam nepieciešama hospitalizācija, tiks izsaukta NMP brigāde, lai pacientu nogādātu tuvākajā attiecīgā līmeņa slimnīcā.
Traumpunktā apmeklētāji ir arī vakaros un nakts stundās, – arī laikā, kad ģimenes ārstu prakses vietās durvis ir ciet, iedzīvotāji mēdz iegriezties šeit. “Situācijas ir dažādas. Kādam ir slimības saasinājums, sadzīves trauma vai tamlīdzīgi. Iedzī-
votāji vēršas traumpunktā, ja viņiem ir nepieciešams ārstniecības personāla padoms. Tas ir tāds vidusceļš, kad situācija nav tik nopietna, lai sauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, tajā pašā laikā nav pārliecināts, ka tiks galā pats, bez ārstniecības personāla atbalsta. Novērtējot pacienta veselības stāvokli, dežūrārsts arī spēs noteikt, vai pacientam būtu jābrauc uz slimnīcu vai viņš var turpināt ārstēties ģimenes ārsta uzraudzībā,” atgādina Linda Beitika, Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” Medicīniskās aprūpes nodaļas vadītāja.
Dežūrārsti strādā pēc grafika, traumpunktā tie ir dažādu specialitāšu ārsti – oftalmologs jeb acu ārsts, ķirurgs, kardiologs, onkologs, internists, otolaringologs, neatliekamās medicīnas ārsts un ģimenes ārsts. “Dažkārt, tieši pateicoties savai specialitātei, dežūrārsts spēj atrisināt daudz specifiskākus sadzīves traumu gadījumus, kā tas būtu iespējams steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, kas savā ziņā pacietiem dod pievienoto vērtību veselības aprūpes jautājumos. Tomēr jāņem vērā, ka traumpunkta darbības profils ir ierobežots un kādas nopietnākas kaites gadījumā pacients tiks nosūtīts uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi un iedzīvotājiem tālāk vienalga būs jāturpina ārstēšanās sadarbībā ar savu ģimenes ārstu vai jāpiesakās rindā uz pieņemšanu jau pie konkrēta speciālista,” pamato L. Beitika.
Viņa atklāj, ka pēc steidzamās medicīniskās palīdzības un veselības aprūpes pakalpojumiem traumpunktā joprojām vēršas aizvien vairāk pacientu, kas varētu būt saistīts ar ierobežoto veselības aprūpes speciālistu pieejamību.
Valsts kvotas šim gadam izsmeltas
Valkas novada teritorijā, līdz ar iedzīvotāju skaita mazināšanos, ilgstoši novērojama veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības pakāpeniska samazināšanās. Valkas pilsētā atrodas Vidzemes slimnīcas poliklīnika ar ierobežotu pakalpojumu skaitu. Lielāko daļu veselības aprūpes pakalpojumu Valkas novada iedzīvotāji saņem Vidzemes slimnīcā Valmierā. Tuvumā esošajā Valgas slimnīcā ir ierobežots pakalpojumu klāsts cilvēkiem no Valkas.
Vidzemes slimnīca jau vairākus gadus nodrošina Valkas filiālē speciālistu konsultācijas un izmeklējumus. Ambulatoro palīdzību Valkā sniedz gan uz vietas strādājošie ārsti speciālisti, gan arī izbraukuma speciālisti. Šobrīd Vidzemes slimnīcas Valkas filiālē pacientiem pieejami vairāku specialitāšu ārstu konsultācijas: ginekologa, dzemdību speciālista, dermatologa, venerologa, fizioterapeita, narkologa, oftalmologa, traumatologa, neirologa, onkologa-ķīmijterapeita.
Tāpat Valkas poliklīnikā tiek organizētas arī obligātās veselības pārbaudes.
“Vidējais pieraksta laiks pie speciālistiem var atšķirties atkarībā no noslodzes, taču parasti tas ir divas līdz četras nedēļas uz maksas vizītēm. Valsts apmaksātajām vizītēm pieraksta laiks var būt ilgāks, jo speciālistu pieejamība reģionos ir ierobežota,” stāsta Agnija Upīte, SIA “Vidzemes slimnīca” sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste.
Viņa norāda, ka šobrīd līdz gada beigām valsts apmaksātās kvotas ir izsmeltas visiem speciālistiem Valkas filiālē. Tuvākās pieejamās valsts apmaksātās vizītes ir janvārī. Lai savlaicīgi saņemtu nepieciešamo konsultāciju, esot pieejamas maksas vizītes divu līdz četru nedēļu laikā.
Valkas poliklīnikā lielākā daļa pacientu ir Valkas novada iedzīvotāji, taču arvien biežāk pakalpojumus izmanto arī apkārtējo novadu iedzīvotāji, nereti no Smiltenes un Strenču puses.
“Pēdējo gadu laikā šī proporcija ir samērā stabila, taču redzams neliels pieaugums pacientu skaitā no kaimiņu pašvaldībām, kas liecina par Valkas filiāles pakalpojumu pieejamības un kvalitātes novērtējumu,” skaidro A. Upīte.
Līdztekus viņa vērš uzmanību, ka šogad Valkas filiālē veikti arī nozīmīgi uzlabojumi.
Proti, projekta ietvaros iegādāta jauna, moderna tiešās digitālās radiogrāfijas iekārta “Mindray DigiEye 350”, kas būtiski uzlabo diagnostikas pakalpojumu kvalitāti, precizitāti un pacientu pieredzi. Šī investīcija ļauj nodrošināt ātrāku un drošāku izmeklējumu veikšanu uz vietas Valkas poliklīnikā, nebraucot uz Valmieru.
Akūtos gadījumos jāmeklē citi risinājumi
Steidzamās medicīniskās palīdzības punkts Valkā ir atvērts katru dienu no pulksten 8 līdz 20, bet citā laikā palīdzību nākas meklēt citviet.
A. Upīte atgādina, ka akūtos gadījumos, piemēram, traumu vai hronisku slimību paasinājumu gadījumā, medicīnisko palīdzību vakara un nakts stundās nodrošina Vidzemes slimnīca Valmierā vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Ja situācija nav neatliekama, iedzīvotāji var saņemt ārsta padomu pa tālruni 66016001, kas ir Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis. Tur speciālisti sniedz padomus par rīcību līdz vizītei vai palīdz izvērtēt, vai nepieciešama neatliekamā palīdzība.
Iedzīvotāji “Ziemeļlatvijai” vairākkārt ir pauduši, ka akūtos gadījumos vakara un nakts stundās visbiežāk arī tiek saukta ātrā palīdzība, bet situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka, nokļūstot slimnīcā, bieži vien pacientu apskata, iedod zāles un palaiž mājās, un tad jau pašam nakts vidū ir jāmeklē risinājumi, kā nokļūt atpakaļ.
“Vasarā bija gadījums, kad pēkšņi uznāca neizturamas vēdersāpes. Ilgi mocījos, līdz zvanījām ātrajiem. Ilgi nedomājot, mani mudināja paņemt līdzi nepieciešamāko un veda mani uz uzņemšanu. Slimnīcā Valmierā pēc apskates gan nekādu lielu kaiti neatklāja un palaida mājās, Protams, nakts vidū. Bija stress, ko tagad traucēt nakts vidū. Labi, ka kaimiņš atsaucās un bija gatavs izpalīdzēt ar transportu,” pirms kāda laika stāstīja valcēniete Natālija.
Būtiska nozīme visā reģionā
“Vidzemes slimnīcas Valkas poliklīnika ir nozīmīga daļa mūsu reģionālajā veselības aprūpes tīklā. Mēs turpinām strādāt, lai arī mazākās pilsētās pacientiem būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi un mūsdienīga diagnostika. Šogad Valkā ieguldījām jaunā digitālās radiogrāfijas iekārtā, un mūsu mērķis ir nodrošināt arvien ērtāku un drošāku veselības aprūpi,” norāda Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.
Vidzemes slimnīca nodrošina pacientiem nepieciešamo ārstniecības pakalpojumu klāstu, un tajā strādā visu galveno specialitāšu ārsti. Slimnīca iespēju robežās aktīvi piesaista jaunus speciālistus un rezidentus, kā arī attīsta jaunus pakalpojumu virzienus, lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību reģionā. Tā, piemēram, šogad slimnīcā darbu uzsākuši deviņi ārsti.
Šobrīd Vidzemes slimnīcā rezidentūru apgūst 43 jaunie ārsti, kas nākotnē papildinās medicīnas speciālistu komandu. Slimnīca turpina piedāvāt iespējas profesionālajai izaugsmei un praktiskajai pieredzei, lai veicinātu jauno speciālistu palikšanu reģionā.
Vidzemes slimnīca turpina attīstīties, piedāvājot kvalitatīvu veselības aprūpi un veidojot vidi, kurā gan pacienti, gan mediķi jūtas novērtēti un droši.
Vidzemes slimnīcā vērš uzmanību, ka pēdējo gadu laikā situācija kadru piesaistes ziņā pakāpeniski uzlabojas. “Arī šogad Vidzemes slimnīcā darbu uzsākuši vairāki jauni speciālisti – otorinolaringologs (LOR), neirologs, pneimonologs un mugurkaula ķirurgs.
Slimnīca sadarbojas ar Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti, piedāvājot jaunajiem ārstiem iespēju veidot karjeru Vidzemē, kur viņu darbs ir īpaši nozīmīgs reģiona iedzīvotājiem,” uzsver A. Upīte.
Vienlaikus iedzīvotajiem tomēr jārēķinās, ka atsevišķiem pakalpojumiem joprojām ir garākas rindas, ko ietekmē gan speciālistu noslodze, gan augstais pieprasījums. Slimnīca pastāvīgi strādā pie pakalpojumu pieejamības uzlabošanas un efektīvākas pacientu plūsmas organizācijas.
Meklē iespējas sadarbībai
Valkas novadā jau ir pozitīva pieredze ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu Valgas slimnīcā, – Valkas novada iedzīvotājiem iespējams veikt ultrasonogrāfijas un rentgena apskati Valgas slimnīcā bez maksas. Lai veiktu izmeklējumu, ir nepieciešams nosūtījums no ģimenes ārsta. Valgas slimnīcā iespējams apmeklēt arī citus speciālistus, tiesa – par maksu.
Valkas novada pašvaldība gadiem aktualizē jautājumus saistībā ar Valkas novada iedzīvotāju iespēju saņemt kaimiņpilsētas Valgas slimnīcas sniegtos medicīniskos pakalpojumus. Lai gan igauņu ārstniecības iestāde atrodas nelielā attālumā no Valkas, tomēr lielākā daļa valcēniešu un novada iedzīvotāju arī par savu naudu vēl aizvien izvēlas doties pie ārstiem uz 50 kilometrus attālo Vidzemes slimnīcu Valmierā.
Kā vienu no galvenajiem iemesliem iedzīvotāji bieži min valodas barjeru. Proti, vecāka gadagājuma cilvēki nezina angļu valodu, kurā lielākoties ar pacientiem sazinās Igaunijas pusē strādājošie jaunās paaudzes medicīnas darbinieki. Ir arī vēl citi sarežģījumi, kas tomēr baida latviešus, bet novada pašvaldība turpina meklēt iespējas sadarbībai ar Valgas slimnīcu. Arī igauņi ir ieinteresēti, lai pie viņiem ārstētos pacienti no Latvijas pierobežas.
Laikraksts “Ziemeļlatvija” jau vēstījis, ka oktobra sākumā novada pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un viņa vietniece Unda Ozoliņa tikās ar Valgas slimnīcas pārstāvjiem – slimnīcas izpilddirektoru Apo Oju un projekta vadītāju Jelenu Stepanovu –, lai izstrādātu kopīgu pārrobežu veselības aprūpes stratēģiju un rīcības plānu, kā arī ieviestu pilotsistēmu drošai un automatizētai radioloģisko datu pārsūtīšanai no Valgas slimnīcas uz Latvijas nacionālo E-veselības sistēmu. Pašlaik Latvijas pacientu rentgena un ultraskaņas izmeklējumu rezultāti no Valgas slimnīcas pacientam tiek nodoti USB datu nesējos jeb flešā, kas rada riskus datu drošībai un kavē ātru un drošu informācijas apriti. Iecerēts, ka jaunā sistēma uzlabos datu apriti un nodrošinās drošāku un nepārtrauktu veselības aprūpi pierobežas iedzīvotājiem.
V. A. Krauklis “Ziemeļlatvijai” tobrīd stāstīja, ka šajā projektā vadošais partneris ir Valgas slimnīca, sadarbojoties ar Igaunijas Veselības apdrošināšanas fondu, bet Latvijas pusi pārstāv Nacionālais veselības dienests un SIA “Vidzemes slimnīca”. Savukārt Valkas novada pašvaldība uzskatāma par iespējamā labuma guvēju. Šis projekts, kas ilgs divus gadus – līdz pat 2027. gada 31. septembrim, ir daļa no Igaunijas – Latvijas “Interreg” programmas, kas stiprina sadarbību starp abām valstīm un uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti pierobežā.
Statistikas dati liecina, ka vidēji pēdējos gados Valgas slimnīcā medicīniskos pakalpojumus saņem ap 700 Latvijas pierobežā dzīvojošie. Vēl pakalpojumus saņem tie, kuri izmanto EVAK kartes sniegtās priekšrocības. EVAK karte apliecina, ka cilvēkiem ir tiesības saņemt nepieciešamos valsts veselības aprūpes pakalpojumus citā Eiropas Savienības valstī tādos pašos apstākļos kā šīs valsts iedzīvotājiem.
APTAUJA:
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .
