FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Laiks starp 11. novembri, Lāčplēša dienu, un 18. novembri, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu, Latvijā tiek dēvēts par Patriotu nedēļu, un tā jau ir sākusies.
Otrdien, 11. novembrī, Smiltenē Lāčplēša dienu atzīmēja ar svētbrīdi evaņģēliski luteriskajā baznīcā un pūtēju orķestra “Smiltene” muzikālu priekšnesumu pilsētas centrā, kam sekoja lāpu gājiens uz Smiltenes kapiem, pieminekli Brīvības kara varoņiem (1918–1920), un viņu atceres brīdis pie pieminekļa. Lāčplēša dienai veltīti pasākumi 11. novembrī notika arī citviet Smiltenes novadā.
Jau tradicionāli Smiltenē Lāčplēša dienā lāpu gājienā dodas simtiem visu vecumu ļaužu, sākot no mazuļiem, kuri sēž vai guļ vecāku stumtos ratiņos, līdz sirmgalvjiem, un viņi visi kopā veido iespaidīgu gaismas upi novembra tumsā, kas šogad bija vēl iespaidīgāka. Proti, lāpu gājienam pie apļveida krustojuma piepulcējās Smiltenes tehnikuma audzēkņi kopā ar saviem skolotājiem, kuri visi pirms tam devās gājienā no tehnikuma pa skaisti izgaismoto Valkas ielu.
“Ziemeļlatvija” gan svētbrīdī baznīcā, gan lāpu gājienā, gan pie pieminekļa novēroja daudz jauniešu – jaunsargu, skolēnu, studentu. Viņu vidū bija arī Smiltenes vidusskolas 10.a klases skolnieks Valters Kvelde. Valters Lāčplēša dienas lāpu gājienā dodas pēc paša iniciatīvas jau vairākus gadus.
“Šiem jauniešiem, kuri piedalās Lāčplēša dienas gājienā kopā ar skolu vai jaunsardzi, vai savām ģimenēm un draugiem, ir piederība. No sākuma tā ir piederība skolai, bet šajā gājienā viņi sajūt kopējo piederību ar visiem iedzīvotājiem un ar valsti. Es vispirms izjutu patriotismu pret savu skolu, līdz ar to izvēlos iet gājienā kopā ar skolu. Pēc tam man patriotisms radās pret valsti, kas mūsdienās ir ļoti svarīgi un ko daudzi jaunieši šobrīd ir aizmirsuši un šo sajūtu īsti nemāk uztvert. Es 9. klases eksāmena runu latviešu valodā rakstīju par patriotismu kultūrā, jo man šīs lietas ir svarīgas. Uzskatu, ka kultūra – koncerti, pasākumi – arī var veicināt patriotismu,” saka Valters Kvelde.
Atceres brīdī pie pieminekļa Brīvības kara varoņiem klātesošos uzrunāja Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis, Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Andis Smilga un 14. Saeimas deputāte, smilteniete Ilze Vergina. Dziedāja un ģitāru spēlēja Vilmārs Miglavs.
Savā uzrunā Ervins Labanovskis atgādināja, ka šodienas Latvijā dzīvojošie latvieši var būt pateicīgi Brīvības kara cīnītājiem par to, ka var runāt latviski, var dzīvot brīvā un demokrātiskā valstī un tālāk attīstīt brīvības kareivju sapni par pašiem savu valsti. “Neviens nav teicis, ka mums nevar būt domstarpību vai dažādu redzējumu par to, kādam šim sapnim jābūt. Tomēr mēs visi esam vienoti, ka šis sapnis ir Latvija, un tas ir mūsu kopīgais sapnis, tās ir mūsu kopīgās mājas. Tāpēc mums jāatceras, ka varoņi deva mums šo iespēju, un mums ar cieņu pret to jāizturas un arī – ar cieņu vienam pret otru. Mēs dzīvojam laikos, kad mums ir ienaidnieki, kuri tikai to vien gaida, lai vairāk mūs sarīdītu, vairāk mūs noskaņotu vienam pret otru. Taču esmu pārliecināts, ka viņi kļūdās, jo latvieši var sadoties rokās un šī ķēde būs nepārraujama kā Baltijas ceļa laikā,” uzsvēra Ervins Labanovskis.
“Kad iededzinām lāpas un sveces un dziedam “Dievs, svētī Latviju”, tas nav tikai rituāls. Tā ir mūsu tautas lūgšana, lai Latvija vienmēr būtu gaismas zeme, kur cilvēki tic labajam, stāv viens par otru un par savu Tēvzemi,” savā uzrunā atgādināja mācītājs Andis Smilga.
Vairāk foto no Lāčplēša dienas Smiltenē – www.ziemellatvija.lv.
