* * *
Pēdējās lapas klusi šūpojas zaros
Vējš aiztrauc pār pelēku lauku
Vēla rudens tumšajos vakaros
Iededzu kamīnā liesmiņu sīku
Lai tā gaismu šai tumsībā ienes
Sasilda sirdi aiz loga kad līst
Palīdz sagaidīt gaismu un rītu
Kad prāts miegaini klīst
Viss ieslīdzis mierā un klusumā
Pirms jauna cēliena dabā
Nolaižas migla piena baltumā
Sudraba rasa iemirdzas pelēkā stiebrā
Šķiet rudenī laiks tik lēni rit
Domās gaidot gaišumu baltu
Sirds klusi un vienmuļi sit
Varbūt rīt vai parīt sāks pārslas no debesīm birt.
