Pirms 30 gadiem Evalda un Aldis Verneri kopīgiem spēkiem piepildīja savu sapni par Dabas muzeja izveidi. Tas radīts uz personisko kolekciju pamata, nemitīgi papildinot ekspozīciju. A. Verners iežu kolekcionēšanu sāka bērnībā – kad kabatās savāktos akmentiņus un gliemežvākus salika uz galda, radās pirmās kolekcijas.

Alūksnes Jaunajā pilī telpas muzejs ieguva 1995. gada 24. februārī, tāpēc šis datums ir tā dzimšanas diena. Tad radās iespēja mājās glabātos krājumus izvietot citu apskatei. Tolaik ar Madonas reģionālās Vides pārvaldes atbalstu veidoja pirmos stendus. Jau muzeja desmitgadē tā varēja lepoties ar vairāk nekā 5000 vienību krājumu, vairākām vides interpretācijām un izglītojošām tēmām par Latvijas, kā arī citu valstu dabu. Savulaik realizēti daudz projektu ar Vides fonda atbalstu. Nozīmīgākais bijis “Vides labirints”, tas bija pamats dabas muzeja nosaukuma maiņai. Laika gaitā izveidotas vairākas interaktīvas darba vietas un stendi, kur muzeja apmeklētāji darbojas un iepazīst dabu. Telpas dabas muzeja ekspozīcijas vajadzībām no pašvaldības nomāja “Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības” Alūksnes rajona nodaļa.

Nākas piemaksāt, lai uzturētu

E. Vernera atzīst – muzejs veidojies no sapņa, ar lielu darbu, līdzcilvēku palīdzību. “Muzeja darbības sākumā mūs ļoti atbalstīja tā laika Alūksnes mērs Ainars Melders, kurš noticēja mūsu sapņiem un idejai. Paldies par muzeja māksliniecisko noformējumu Anitai un Ojāram Vēliņiem – to novērtējuši apmeklētāji,” pateicīga ir E. Vernera, kura nevēlas plaši komentēt šo sāpīgo situāciju. Vien atzīst, ka viss saistīts ar finansēm. “Mēs esam darījuši šo sirdsdarbu pēc pašu iniciatīvas, un pašiem arī jānodrošina muzeja darbība. Ilgajos darbības gados ir bijis atbalsts no pašvaldības un privātiem ziedotājiem, bet pēdējos gados muzejam finansiālu atbalstītāju nav, un pašiem nākas piemaksāt, lai visu uzturētu. Esam jau Alūksnes novada pašvaldībai iesnieguši iesniegumu par muzeja darbības pārtraukšanu,” saka E. Vernera un aicina iedzīvotājus vēl līdz novembrim apmeklēt ekspozīciju.

Kolekcijas nezudīs

Jautāta par apmeklējumu, muzeja īpašniece stāsta, ka tas šajā vasarā nedaudz sarucis, bet to E. Vernera saista ar nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, kad tūristi mazāk ceļoja. “Apmeklētāji, kuri redzējuši ekspozīciju, vienmēr to novērtē, esam saņēmuši daudz labu atsauksmju. Esam pateicīgi visiem Alūksnes līdzcilvēkiem, kuri ieteikuši apmeklēt Dabas muzeju, gadu gaitā izveidojusies laba sadarbība ar Alūksnes Tūrisma informācijas centru, kuri par mums stāstīja plašāk. Paldies visiem apmeklētājiem, ziedotājiem un gidiem par atbalstu un uzticību. Mēs aizejam ar pateicību sirdī un labām domām,” saka E. Vernera.

Tāpat muzeja saimniece sola – kolekcijas nekur nepazudīs. “Meita Linda ir ģeoloģe, līdz ar to visas kolekcijas nonāks viņas pārziņā. Savukārt zooloģijas ekspozīciju dāvināsim muzejam, kas neatrodas Alūksnes novadā,” informē muzeja vadītāja, pašlaik gan neatklājot – kuram.

Nav iespējama bezatlīdzības lietošana

Jautāta, kā pašvaldība vērtē tik unikāla ilggadēja muzeja zaudējumu novada tūrisma piedāvājumā, Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka uzsver, ka Dabas muzejs “Vides labirints” ir privāts, tādēļ lēmumu par tā darbību var pieņemt tikai paši īpašnieki. “Arī pašvaldībai šī vēsts par muzeja darbības pārtraukšanu ir skumja, jo muzejs ar savu piedāvājumu ļoti labi iekļāvās un papildināja kopējo novada tūrisma objektu klāstu. Liels paldies Verneru ģimenei par šo pienesumu Alūksnei,” saka E. Aploka, norādot, ka Alūksnes novada pašvaldība vienmēr atbalstījusi muzeja darbību. Telpas dabas muzeja ekspozīcijas vajadzībām no pašvaldības nomāja “Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības” Alūksnes rajona nodaļa. “Laika periodā, kad biedrībai bija sabiedriskā labuma organizācijas statuss (līdz 2022. gadam), pašvaldība bija tiesīga nodot šīs telpas biedrībai bezatlīdzības lietošanā. 2013. gadā pašvaldība ar biedrību noslēdza līgumu par nedzīvojamo telpu nodošanu bezatlīdzības lietošanā. Līgums bija noslēgts uz biedrības sabiedriskā labuma organizācijas statusa laiku, bet ne ilgāk kā 10 gadiem,” viņa informē. Šī līguma darbības laikā biedrība par telpu izmantošanu nemaksāja nomas maksu, sedzot tikai komunālos maksājumus. “Diemžēl, kopš biedrībai vairs nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa, pašvaldība tiesiski nevar nodot biedrībai telpas bezatlīdzības lietošanā,” viņa skaidro.

Kopējā telpas platība, ko nomā “Vides labirints”, ir 157,9 kvadrātmetri. Lūgta pastāstīt, kāda ir maksa, ar kuru muzejam jārēķinās, E. Aploka informē, ka nomas maksa 287,64 eiro mēnesī + PVN.

Veiksmīgi sadarbojās

No pašvaldības puses muzejam reklāmas nav trūcis – Alūksnes Tūrisma informācijas centrs muzeju ir atbalstījis, iekļaujot visos pilsētas drukātajos maršrutos, tāpat skolēniem, ģimenēm izstrādātajos piedāvājumos un piedāvājumos Lietuvas auditorijai. Muzejā ir viesojušies tūroperatori, par muzeju stāstīts sociālajos medijos un visitaluksne.lv, stāsta pašvaldības pārstāve.

To, ka Dabas muzejs ir vieta ar savu stāstu un ilgām tradīcijām 30 gadu garumā, uzsver arī Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītāja Iveta Veļķere. “Šis muzejs ir ļoti nozīmīgs Alūksnei, muzeja slēgšana ir ļoti liels zaudējums. Tūrisma informācijas centrs vienmēr veiksmīgi sadarbojās ar Dabas muzeju – visos piedāvājumos, kas bija ģimenēm ar bērniem, iekļāvām šo apskates vietu, arī mūsu interneta vietnē ir informācija par “Vides labirintu”. Mums bija labs kontakts – ja kaut kas mainījās, Dabas muzeja pārstāvji mums vienmēr to paziņoja. Nezinu, kāds iemesls muzeja slēgšanai, bet vēl ceru, ka ekspozīcija iegūs jaunas mājas,” saka I. Veļķere.

Cer uz turpinājumu

Par muzeja slēgšanu bēdājas arī apmeklētāji, uztraucoties, kas noticis, un vienlaikus pateicoties muzeja veidotājiem par viņu sirdsdarbu 30 gadu garumā.

Alūksniete Rūta Blūma, kura vairākkārt apmeklējusi muzeju, slēgšanu atzīst par zaudējumu Alūksnei. “Mēs ar ģimeni vairākkārt esam iegriezušies “Vides labirintā”. Vecākais dēls savā vārda dienā izvēlējās pirms ballītes visus savus radus sākumā aizvest tieši uz Dabas muzeju. Tas nav liels, bet saistošs un izzinošs. Muzeja ekspozīcija ir iespaidīga,” atzīst R. Blūma, kura novērtē muzejā apskatāmo iežu daudzveidību. “Domāju, ka nevajadzētu to slēgt, bet gan palīdzēt kļūt nedaudz modernākiem, mūsdienīgākiem. Dabas muzeja slēgšana noteikti Alūksnei ir liels zaudējums. Mēs ar ģimeni izmantosim šo, diemžēl pēdējo, iespēju un līdz 1. novembrim noteikti apmeklēsim Dabas muzeju vēl pēdējo reizi,” stāsta alūksniete.

Arī apeniete, gide Astra Binde atzīst, ka līdz šim nebija plašāk zināms, ka muzeja pastāvēšana pilī ir apdraudēta, un rosina muzeja draugus apdomāt atbalsta iespējas. “Nevaru iedomāties Alūksni bez šī lieliskā, unikālā muzeja, ko veidojusi Verneru ģimene. Tur ielikta sirds, dvēsele un dziļa izpratne par dabu. Ļoti gribas ticēt un cerēt, ka muzejs netiks slēgts pavisam, bet turpināsies kādā citā vietā,” viņa saka.

Kāda sociālo tīklu lietotāja Ilze Skulte muzeja darbības pārtraukšanu raksturo lakoniski: “Tiks zaudēta tūrisma un dabas izglītības “Alūksnes pērle”.”

PAR MUZEJU

■ Dabas muzejā “Vides labirints” – fluorescentie minerāli, ahāti, ieži un minerāli, gliemeži un gliemenes, putni un kukaiņi, planētas attīstība, ģeoloģiskie un ekoloģiskie procesi, aizraujoši gida stāsti.

■ Brīnumainais dabas fenomens – minerālu fluorescence pārsteidz ikvienu, kas to ierauga. Dienas gaismā tie izskatās kā parasti pelēcīgi, dzeltenīgi vai brūngani akmeņi, taču neredzamajos ultravioletajos staros iemirdzas visās varavīksnes krāsās. Ekspozīcijā apskatāmi minerāli no Amerikas, Kanādas, Meksikas, Rumānijas, Francijas, Latvijas un citām pasaules valstīm. Muzejā vērojama fluorescentā māksla, kurā apvienojas vides filozofija un fenomenālā dabas parādība, radot neaizmirstamus mākslas darbus.