FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Jaunais 2025./2026. mācību gads Palsmanes pamatskolā ir sācies ar būtisku notikumu, domājot par skolēnu fizisko sagatavotību. Pie skolas svinīgi ir atklāts labiekārtots basketbola laukums ar asfalta segumu, ar ko palsmaniešus, klātesot šajā pasākumā, apsveica arī viesi – Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis un Smiltenes novada Sporta pārvaldes vadītājs Matīss Mežulis.
Jaunais laukums ir pieejams ikvienam sportot gribētājam, un to jau aktīvi izmanto Palsmanes pamatskola savās sporta stundās 1.–9. klašu skolēniem. Un viņu ir gana daudz, – skolā ir 132 izglītojamie.
“Sportosim ārā tik ilgi, cik vien laikapstākļi atļaus,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic Palsmanes pamatskolas direktores pienākumu izpildītāja Ivita Pērle.
Viņa atzinīgi novērtē šo Smiltenes novada pašvaldības īstenoto un Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstīto projektu par Palsmanes sporta laukuma labiekārtošanu. Ciematā ir radīta pievilcīga un droša vide saturīgai un aktīvai brīvā laika pavadīšanai iedzīvotājiem un sporta pasākumu organizēšanai, papildinot jau agrāk pie skolas izveidotos volejbola un futbola laukumus.
“Vecais sporta laukums bija morāli un fiziski novecojis, ar neatbilstošiem izmēriem un neatbilstošu segumu, tāpēc arī tika uzlabots. Tas ir paveikts no Palsmanes pagasta pārvaldes puses, ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību un Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu (projekta kopējā summa ir 43 461,70 eiro, ES līdzfinansējums – 33 248,20 eiro – redakcijas piezīme). Ja viss izdosies, kā iecerēts, tad ziemā šo laukumu ir plānots pārvērst par hokeja laukumu,” stāsta Ivita Pērle.
– Jaunais basketbola laukums ir pieejams ikvienam, kurš tur vēlas sportot. Kādu jūs redzat tieši Palsmanes pamatskolas ieguvumu?
Ivita Pērle: – Pirmkārt, bērni var sportot atbilstošā infrastruktūrā, jo iekštelpās mūsu skolas sporta zāle ir maza. Attiecīgi bērniem nav pilnvērtīgu iespēju trenēties un piedalīties sacensībās, taču jaunais āra laukums tādu iespēju dod. Un, protams, iegūst visa vietējā kopiena, jo ir vēl viena sakārtota vieta, kur sportot.
– Jau iepriekš teicāt, ka šis mācību gads Palsmanes pamatskolai iesācies ar vēl kādu citu nozīmīgu notikumu, – oktobra sākumā skola uzņēma skolēnu un skolotāju delegācijas no ārzemēm.
– Jā, mēs uzsākām divus starptautiskus projektus 7.–9. klasēm. Viens ir Ziemeļvalstu Ministru padomes izveidotas programmas “Nordplus” projekts par STEM priekšmetu (tie ir matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija – redakcijas piezīme) integrēšanu āra vidē, saliekot to visu kopā ar tekstpratību jeb lasīšanu un mākslu. Tās būs paraugstundas, ko veidos visi projekta partneri – skolas no Lietuvas, Igaunijas, Islandes un Latvijas, ko šajā projektā pārstāv Palsmanes pamatskola. Skolēni un viņus pavadošie skolotāji brauks cits pie cita ciemos, izmēģinās šīs stundas un dalīsies pieredzē. Katrā mobilitātē jeb braucienā piedalīsies astoņi skolēni (katru reizi tie būs citi) un divi skolotāji. Mēs pirmie atklājām mobilitāšu sēriju, uzņemot pārējos projekta partnerus – skolēnus un skolotājus no pārējām Baltijas valstīm un Islandes. Bioloģijas skolotāja Signe Pērkona bija izveidojusi testēšanai nodarbību ārā speciāli šim projektam ar dažāda veida darbnīcām. Šis projekts ilgs līdz 2027. gada pavasarim. Piemēram, uz Islandi mūsu skolas delegācija brauks nākamgad oktobrī.
– Kā jūs iekļuvāt tik labā projektā?
– Paši uzrakstījām un kopā ar saviem partneriem iesniedzām “Nordplus” projektu konkursā. Tāda iespēja ir visām skolām.
– Cik atceros, Palsmanes pamatskolā starptautiskie izglītības projekti ir spēcīga tradīcija.
– Jā, ļoti aktīvi rakstām tādus projektus, jo lauku bērnu iespējas ir stipri mazākas, salīdzinot ar pilsētas bērnu iespējām. Ja mēs paši nerakstīsim projektus, nevedīsim mūsu bērnus pasaulē un neaicināsim viesus pie sevis, tad nekā no tā nebūs. Un skolēniem tā ir arī motivācija labi mācīties un būt sabiedriski aktīviem, lai tiktu grupā uz ārzemēm. Kritēriji ir sekmes mācībās, uzvedība, piedalīšanās olimpiādēs, konkursos, ārpusklases nodarbībās, skolas pasākumos. Tas viss tiek ņemts vērā.
– Un rezultātā atverat saviem skolēniem durvis uz pasauli.
– Un atvedam nosacīti pasauli uz Palsmani. Šajā tikšanās reizē Palsmanē bērni ļoti sadraudzējās. Pavasarī būs braucieni otrā projektā uz Spāniju un Ungāriju, bet es jau dzirdu no mūsu skolēniem – “es negribu uz Ungāriju, es gribu uz Lietuvu, man tur ir jauni draugi”.
– Un kas ir šis otrs projekts?
– Tas notiek paralēli, un ir Eiropas Savienības “Erasmus+” programmas 18 mēnešus ilgs projekts par skolēnu pilsonisko aktivitāti. Par to, kā viņus vairāk iesaistīt pašpārvaldē, kā motivēt veidot pasākumus vienaudžiem, ko pašiem darīt ikdienā, lai dažādotu skolas dzīvi, piemēram, starpbrīžos. Ir skolas, kas organizē mūzikas klausīšanos, ir, kas rīko viktorīnas. Tagad visās Latvijas skolās ir aizliegti mobilie telefoni līdz 6. klasei, daudzās skolās, arī mūsu skolā, – līdz 9. klases beigām. Līdz ar to skolēniem ir jādomā citi veidi, kā sevi izklaidēt. Un vēl, – ja tu iesaisties savas dzīves organizēšanā, tu esi pilsoniski aktīvs, un ir iespēja, ka tāds būsi arī vidusskolā, augstskolā un pieaugušo dzīvē. Arī šajā projektā brauksim mācīties pie projekta dalībvalstu skolām, kā viņas to dara. Rudens brīvlaikā būs viens brauciens uz Poliju, skolu netālu no Krakovas, novembra sākumā – uz Itāliju, Neapoli, pavasarī – uz Spāniju un Ungāriju. Šajās grupās katrā būs septiņi vai astoņi skolēni un viņus pavadošie skolotāji.
– Kas izglītībā lauku skolām šobrīd ir lielākie izaicinājumi?
– Tā ir bērnu labbūtība, viņu labklājības un viņu iespēju nodrošināšana, ko ne vienmēr skola var sniegt. Piemēram, gribam bērnus vest uz sporta, mākslas, mūzikas skolām pilsētā, bet nevaram nodrošināt pilnīgi visiem bērniem aizvešanu un atvešanu, jo laiki nepārklājas. Mēs nodrošinām pamatu – divas dienas nedēļā vedam pēc saskaņota grafika. Ja bērns grib vēl kaut ko darīt papildus, tad ir jāiesaistās vecākiem. Taču kopumā mūsu skolai nav par ko sūdzēties. Mēs esam priecīgi, – mums ir skaisti izremontēts otrā stāva gaitenis, kas ir šī gada jaunums. Mums ir skaisti sakopta skola, draudzīgs kolektīvs, lieliski bērni. Protams, vienmēr var teikt, ka atbalsts varētu būt lielāks, bet šobrīd gan no valsts puses, gan no pašvaldības puses nāk papildu atbalsts gan mācību līdzekļu iegādei, gan skolotāju apmācībai jeb profesionālās pilnveides kursiem.
– Taču vai nākotnē drauds nav izglītojamo skaita sarukums bēdīgās demogrāfiskās situācijas dēļ?
– Šobrīd to nejūtam, šajā mācību gadā mums ir 16 pirmklasnieki. Taču demogrāfiskie rādītāji ir nepielūdzami, – bērni dzimst arvien mazāk, un skaidrs, ka viņu skaits samazināsies. Tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo skolēnu skaitam līdzi nāk finansējums. Otrs izaicinājums ir skolotāji. Mums ir paveicies, – mūsu skolā strādā 23 skolotāji un vakanču nav, kas jau ir sasniegums. Ir labi, kamēr vēl mums ir skolotāji ar 30 un 40 gadu lielu stāžu, kuri tur skolu, bet ir jādomā par nākotni. Uz skolām nāk ļoti maz jauno skolotāju. Ja atnāk, tad iztur ļoti īsu brīdi, varbūt saprot, ka tas nav tas, ko viņi vēlas dzīvē darīt. Būtībā notiek cīņa par skolotāju. Ja kāds aiziet, nav tik daudz jaunu pedagogu, ko paņemt vietā. Tad vai nu dalies ar citām skolām ar skolotājiem, kuriem nav pilnas slodzes, vai arī notiek mežonīga cīņa atrast citu variantu. Šī problēma ir jārisina valstiskā un pašvaldību līmenī. Ir pašvaldības, kas skolotājiem nāk pretī ar stipendijām, ar mājokļu politiku. Jo bagātāka pašvaldība, jo lielāks atbalsts. Bet Rīgai ir vesela pakete, un viņi tāpat nevar atrast.
– Kas jūsu redzējumā ir kvalitatīva izglītība?
– Vispirms teikšu, ka mūsu skolā eksāmenu rezultāti ir labi gan pret valsti, gan pret novadu, un ar to lepojamies. Skolotāji strādā atbildīgi, bērni arī cenšas. Bet, domājot par kvalitatīvu izglītību, uzskatu, ka mums kā skolai ir jāmotivē skolēni un jāizdara tā, lai visi pamatskolas absolventi aizietu mācīties tālāk, iestātos vienalga kur – Rīgā Valmierā, Cēsīs, Smiltenē – un iegūtu vidējo izglītību. 2024./2025. mācību gadā mūsu skolā 9. klasi absolvēja 11 skolēni. Visi, izņemot divus, kuri iestājās Valmieras Valsts ģimnāzijā, aizgāja uz tehnikumiem. Labos tehnikumos ir ļoti daudz investēts no valsts puses, un šajās profesionālās izglītības iestādēs ir lieliskas iespējas. Daudzi puiši 9. klasē Karjeras dienā mērķtiecīgi iet, piemēram, uz automehāniķiem. Parastās vidusskolas izglītības “grozs” nespēj to piedāvāt. Vidusskola arī nav visiem paredzēta. Mēs esam viena no retajām skolām, kurā Ēnu dienā ēno visi skolēni, sākot no 5. līdz 9. klasei. Lielisks atbalsts ir mūsu karjeras konsultante Inita Zaharčuka. Viņa izdara fantastisku darbu. Katru pabakstīs, katram atradīs ko piemērotu viņa interesēm.
– Un kā jūsu skolā ar ārpusstundu nodarbībām? Ņemot vērā, ka pilsēta ar saviem piedāvājumiem neformālajā izglītībā ir salīdzinoši tālu, skola bērniem savā ziņā ir kā otrās mājas.
– Mums šogad ir 17 pulciņi, sākot ar tautas dejām un beidzot ar kaligrāfiju un medicīnu. Mums ir plaši apmeklēts sporta pulciņš. Kopš pie mums jau otro gadu strādā sporta skolotāja Sanita Ozoliņa-Šmite, bērniem populārs ir svarcelšanas sports, tajā iesaistījušies gan puiši, gan meitenes un ar labiem rezultātiem startē Vidzemes reģiona sacensībās. Mēs ar savu sporta skolotāju lepojamies, – viņa ir olimpiete, piedalījās Atlantas olimpiskajās spēlēs kā olimpiskā airētāja (tas ir 1996. gada Atlantas olimpisko spēļu duets – Sanita Ozoliņa-Šmite un Liene Lutere – redakcijas piezīme). Mēs kā skola ļoti lielu atbalstu saņemam arī no Smiltenes novada Sporta pārvaldes un tās vadītāja Matīsa Mežuļa, ar kuru lieliski sadarbojamies. Bet runājot, ar ko vēl šis mācību gads mūsu skolai ir īpašs, – tajā gatavosimies skolas 120 gadu salidojumam, kas notiks 2026. gada 6. jūnijā.
APTAUJA
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
