Krūmcidoniju slavas mirklis “Zemesziediņos”

Dārzos jūtams pamatīgs rudens pieskāriens. Praktiski visai ražai no lauka ir jābūt novāktai līdz ar Miķeļdienu. Septembris ir arī krūmcidoniju ražas vākšanas laiks. Virešu pagasta zemnieku saimniecībā “Zemesziediņi” cidonijas izdevies nolasīt līdz pirmajām salnām.

“Aizvadītās nedēļas vidū pie mums bija pirmās salnas, pāris grādu zem nulles. Tā veiksmīgi sanāca, ka otrdien paguvām novākt pēdējo krūmcidoniju ražu, bet naktī uznāca salna,” stāsta “Zemesziediņu” saimnieks V. Vilemsons.

“Zemesziediņos” krūmcidonijas audzē nepilnu četru hektāru platībā. Šogad raža pavedusies. Kā stāsta V. Vilemsons, ar katru gadu pieredze krājas, tiek meklēti dažādi risinājumi, lai ienāktos raža arī pēc tādām vasarām, kā ir bijusi šī. Pieredze rāda, lai vieglāk būtu ierobežot nezāles, bez agrotīkla neiztikt. Arī šajā saimniecībā krūmcidoniju rindas uz lauka slejas virs melnā agrotekstila, tas nodrošina kultūraugiem labvēlīgus augšanas apstākļus.

Viņš stāsta, ka, izvēloties cidoniju stādus, pirms vairākiem gadiem bijis jāizšķiras starp sējeņiem, kuri apmēram trīs reizes lētāki, un ražīgajām un ziemcietīgajām jaunajām šķirnēm ‘Rasa’ un ‘Rondo’. Naudas ziņā atšķirība bija liela, taču pretī nostājās ražība, ziemcietība un, galvenais, šķirnēm nav ērkšķu. Nu jau iegūtas pirmās ražas, kas ļoti priecēja saimniekus, jo pārspēja cerēto.

Pērn lieluma ziņā cidonija rekordiste bijusi 190 grami. Šogad varbūt kāds līdzīgs eksemplārs ir palaists garām, jo uz svariem nonāk vien pēc skata iespaidīgākie augļi. Šogad saimniecībā fiksēta 172 gramus smaga krūmcidonija, arī tas ir iespaidīgs rezultāts. Patiesībā cidonijas, kas pārsniedz simts gramus, šeit nav nekas jauns. “Šo šķirņu cidonijas paspēja labi nogatavoties. Vācām stingrus un pamatīgus augļus. Varam priecāties, ka liela daļa svarā pārsniedz simts gramus,” pamato audzētājs.

Daudzi pieraduši redzēt mazākas cidonijas. Tie, kas braukuši pie viņiem un pirkuši cidonijas, brīnījušies par izmēriem, neticīgi pārvaicājot, vai tādas cidonijas var izaudzēt mūsu platuma grādos. Vairim nācies skaidrot, ka var gan.

Saimniecībā ir iegādāta stādījumu ierīkošanas un kopšanas tehnika, kas atvieglo ne tik vieglo ogu audzēšanas biznesu. Daudz ir rokudarba, arī krūmcidoniju lasīšana. Ražas vākšanā jau vairākus gadus palīdz arī sezonas strādnieki no sava un blakus pagasta, jau zināmi cilvēki. Ja cidonijas būtu dabūjušas salnu, ļoti liela skāde varbūt nebūtu, bet tad augļi pamatā derētu vien sulas spiešanai.

“Zemesziediņos” saimnieko V. Vilemsons kopā ar sievu Indru un savām četrām atvasītēm. Ģimene vienmēr ir blakus, vajadzības gadījumos nāk palīgā.

Pārstrādā sīrupā un sukādēs

Ir pircēji, kas interesējas un brauc uz vietas saimniecībā iegādāties svaigas cidonijas. Vairis šomēnes devies arī izbraukuma tirdzniecībā, piemēram, uz Api. Šobrīd gan esot nolēmis iepauzēt. Tagad skaistās, sulīgās cidonijas pārtop saldā sīrupā un sukādēs. Vislabāko garšu var iegūt tikai no atlasītām un augstvērtīgām izejvielām. Cidoniju augļi ir ļoti veselīgi, turklāt daudzveidīgi izmantojami.

Saimniecībā uz vietas atstāj vien nelielu daļu no saražotā. Krūmcidonijas no viņiem iepērk vietējais uzņēmums SIA “Very Berry”, kas labi zināms kā dabīgo sulu un sīrupu ražotājs, ‒ ar uzņēmumu “Zemessziediņiem” izveidojusies veiksmīga sadarbība.

“Raža ir, jādomā arī pašiem, kā to realizēt. Šogad pirmo gadu cidonijas arī paši pārstrādājam sukādēs, gatavojam sīrupu. Tuvāk Ziemassvētkiem ar šādu piedāvājumu, iespējams, dosimies uz kādiem tirdziņiem. Tagad šos produktus pircējs vairāk iegādājas vien intereses pēc, bet ziemā pieprasījums pēc tiem noteikti būs lielāks. Pats galvenais – lai tas viss garšo pircējiem,” saka Vairis un uzsver, ka galvenais ir saražot arvien kvalitatīvāku produkciju, nodrošinot stādījumiem nepieciešamo, iegūt lielākas ražas.

Izsenis zināms, ka cidonijas stiprina organismu, jo satur organiskās skābes – ābolskābi, hinskābi un dzintarskābi, kā arī daudz pektīnvielu. Tajās ir A, C, E vitamīns, B grupas vitamīni, beta-karotīns, kālijs, magnijs, fosfors un dzelzs. Cidonijas palīdz nostiprināt imūnsistēmu, cīnīties pret elpceļu slimībām, uzlabo vielmaiņu, pozitīvi iedarbojas uz sirdsdarbību un asinsvadiem. Vērtīgs ir ne tikai cidoniju mīkstums, bet arī sēkliņas. Lieti noder saaukstēšanās gadījumos, palīdz ārstēt bronhītu un veicina atkrēpošanos, nomierina iekaisušu kaklu. Skābie augļi jau izsenis ir izmantoti tautas medicīnā, un arī mūsdienu farmācijā atzinīgi novērtē to labās īpašības un pozitīvo iedarbību uz organismu.

Lai būtu dažāds sortiments

Zemnieku saimniecība dibināta 2002. gadā. “Zemesziediņi” pazīstami kā ļoti garšīgu un kvalitatīvu ogu audzētāji. Pircēji augstu novērtējuši arī Gaujas krastos audzētās garšīgās avenes, zemenes un krūmmellenes. Tās tiek tirgotas sava un apkārtējo novadu tirgos, ir būts arī Rīgā. “Zemesziediņu” ogas var iegādāties arī saimniecībā uz vietas.

V. Vilemsons stāsta, ka ģimene savā laikā šo īpašumu iegādājās, uzsāka dzīvi un saimniekošanu jaunā, skaistā vietā Gaujas krastā. Īpašumā bija nedaudz vairāk par desmit hektāriem zemes. Bija jādomā, ko ar to iesākt. Lauksaimniecībai platības būtu par mazām, tāpēc nolēmuši pievērsties ogu un augļu audzēšanai. Kā teikt, mēģināja atrast savu nišu. Skaidrs bija, ka ar lielo lauksaimniecību nekas nesanāks, nācās meklēt un atrast nišu, kas arī veiksmīgi izdevies.

Tomēr sākums ogu audzēšanā bijis izaicinājumiem pilns. Trūcis zināšanu un pieredzes. Bet apņemšanās, gribasspēks, darba spars un liela uzņēmība nesa augļus. Ar katru gadu veicies arvien labāk, mācoties no savām kļūdām un rēķinoties ar dabas kaprīzēm. Proti, veikti gana lieli ieguldījumi ražošanas sakārtošanā. Izrakti dīķi, izveidots dziļurbums ūdens piegādei, izveidota laistīšanas sistēma, kā arī uzstādītas saules baterijas, kas darbina ūdens sūkni. “Laistīšanas sistēma tagad nodrošina kvalitatīvāku ražu. Ir palielinājusies arī iegūtā raža no hektāra. Tiesa, šī vasara bija unikāla ar to, ka laistīt ogas nevajadzēja. Laistīšanas sistēmas nemaz netika ieslēgtas,” atzīst V. Vilemsons.

Taujāts, kā šogad bija padevusies zemeņu, aveņu un krūmmelleņu raža, viņš stāsta, ka visai dažādi, bet kopumā līdzīgi kā citiem. Sezona nebija ilga. Ne zemeņu, ne aveņu sezona nenesa gaidīto ražu. Piemēram, avenājiem pārliekais mitrums darījis savu – nobirusi lielākā daļa apakšējo lapu. Līdz ar to raža ienācās mazāka. Krūmmellenes vēl augustā ražoja. Pēc tā, ka stādu ar šīm ogām saimniecībā nav daudz, – raža optimāla.

V. Vilemsons ir pārliecināts, ka lauku uzņēmējdarbības attīstībā vajadzīga arī uzņēmība, zināšanas, plānošana, mērķtiecība un pakāpeniska attīstība. Bet pats galvenais virzītājspēks ir ģimenes atbalsts.

Brīvajā laikā Vairis ar ģimeni dodas kādā kopīgā izbraucienā, kā arī aizraujas ar makšķerēšanu. Nupat ar jaunāko dēlu Justu devušies makšķerēt Gaujā, kas no viņu mājas atrodas pavisam netālu. Cope izdevusies. Noķēruši 2,7 kilogramus smagu līdaku.

Tāpat viņš izmanto iespējas paplašināt savu redzesloku un iegūt jaunas zināšanas. Tas nozīmē rast laiku, lai apmeklētu dažādus kursus vai seminārus. Īpaši veiksmīga sadarbība viņam izveidojusies ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.

“Nereti mūspusē tiek organizētas mācības, dažādi pieredzes apmaiņas braucieni pie pieredzes bagātiem lauku uzņēmējiem. Esmu piedalījies arī kaimiņu – Igaunijas ‒ projektos. Mācos no citiem un labprāt dalos savā pieredzē,” viņš saka un piebilst, ka arī “Zemesziediņu” saimniecībā ir notikušas mācību praktiskās nodarbības.

Zemniekam visu laiku ir jāmeklē iespējas, kā pilnveidot savu saimniekošanu, un tas nozīmē arī mācīšanos un dažādu kursu apmeklēšanu. Viņš mācās savā un blakus novados.

#SIF_MAF2025

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.