FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
Jaunais mācību gads sākas ar interesi par interešu izglītības piedāvājumu. Jaunus dalībniekus aicina arī jaunsargu kustība. Mūspusē gandrīz katrai skolai ir piesaistīts jaunsargu instruktors, kurš vada nodarbības bērniem un jauniešiem (Jaunsardzē uzņem no desmit gadu vecuma). “Ziemeļlatvija” interesējas, kā pildās jaunsargu rindas šajā programmas piedāvājumā.
Kā stāsta jaunsargu instruktori, šobrīd jaunsargu rindas vēl pildās, jo iestāšanās Jaunsardzē turpinās. Precīzāka statistika varētu būt oktobrī, kad bērni un jaunieši būs izdarījuši savu izvēli, uz kuriem pulciņiem pēc stundām doties šajā mācību gadā.
“Interese ir. Parasti interese rodas no klasesbiedriem, kuri jau darbojas Jaunsardzē. Kā arī nepieciešamības gadījumā mēs sadarbībā ar skolām ejam un prezentējam jaunsardzes kustību,” atklāj seržants Aivis Zariņš. Viņš ir jaunsargu instruktors Smiltenes vidusskolā un Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošajā un mākslu pamatskolā.
Jaunsargu interešu izglītības programmas 2025. gadā tika pārstrādātas un pilnveidotas, lai sekmētu jaunsardzes kustības pārdomātu un mērķtiecīgu attīstības gaitu.
Kļūstot par jaunsargu, ir iespēja apgūt jaunsargu programmu un bez maksas piedalīties ekskursijās, nometnēs, pārgājienos un sacensībās ārzemēs, sporta aktivitātēs. Jaunsargi saņem formastērpu, apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, vakcināciju pret ērču encefalītu. Jaunsargi ne tikai iegūst dzīvē noderīgas zināšanas, bet arī jaunus draugus.
“Katru gadu ir jaunsargi, kas pabeidz 9. klasi, vidusskolu vai tehnikumu un daļai no viņiem ar šo posmu arī darbošanās Jaunsardzē beidzas. Bet ir arī jaunieši, kas aizgājuši mācīties uz citu skolu ārpus Smiltenes, bet tāpat mēģina apmeklēt Jaunsardzes pasākumus un nodarbības. Mēs Smiltenē esam četri instruktori, un katram ir noteikts daudzums jaunsargu grupu. Katrā grupā ir vismaz 15 jaunsargi vai jaunsargu kandidāti. Skaits var būt arī lielāks, bet tad instruktoram rodas izaicinājums realizēt nodarbību, jo materiāltehnisko līdzekļu nodrošinājums ir ierobežots. Līdz ar to var teikt, ka jaunsargu rindas kļūst kuplākas, bet tas nenotiek strauji,” pamato A. Zariņš.
Izvēli par labu kāda pulciņa apmeklēšanai izsaka arī citi faktori.
“Jaunsargu apmeklētība ir atkarīga no tā, kurās dienās ir nodarbība, laiks, kad notiek, cikos beidzas stundas skolā, kā arī visiem ārpusskolas pulciņiem. Ir jaunsargi, kas nāk tikai uz nodarbībām. Ir tādi, kas apmeklē galvenokārt pasākumus nedēļas nogalēs, bet uz nodarbībām ne vienmēr tiek. Un ir entuziasti, kuri cītīgi apmeklē nodarbības un pasākumus. Ir arī tādi, kas atnāk uz jaunsargiem un saprot, ka tas nav tas, kas patīk. Kopējais jaunsargu skaits aug. Pieprasījums kļūst lielāks. Bet visu ietekmē arī dzimstība, ir gadi, kad ir lielāks pieprasījums, ir gadi, kad mazāks. To mēs varam novērot arī skolā, ‒ citugad klasē ir vairāk bērnu, citu mazāk,” norāda Eva Kauliņa, jaunsargu instruktore Grundzāles pamatskolā un Palsas pamatskolā.
Līdzīgos novērojumos dalās arī citi instruktori. Jaunsargu kustība uzrunā ar iespēju bērniem un jauniešiem piedalīties dažādos pasākumos brīvdienās un skolēnu brīvlaikos, tostarp dalība patriotiskajos pasākumos.
“Jaunieši izrāda interesi par Jaunsardzi. To, vai jaunsargu rindas būs kuplākas kā citus gadus, vēl grūti pateikt, jo pati Valkas vienību vadu pavisam neilgi. Pieteikušies ir pietiekami daudz jauniešu, lai varētu izveidot divas jaunsargu grupas,” stāsta Silga Bužinska, jaunsargu instruktore Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā.
Savukārt Samanta Sanda Ozoliņa, jaunsargu instruktore, kura vada vienības Smiltenes tehnikumā un Palsmanes pamatskolā, uzsver: “Interese ir nezūdoša tiem, kuri jau ir aktīvi jaunsargi. Šogad klāt nākuši arī vairāki jauni dalībnieki. Es nevarētu teikt, ka skaits ir ļoti liels, bet mūsu vienības mērķis ir apmācīt katru jaunsargu, sniedzot tiem kvalitatīvu apmācību, līdz ar to skaits šobrīd nav noteicošais. Ejam uz kvalitāti, nevis kvantitāti.”
Jaunsargu kustība ir pirmais solis, kas jaunākajai paaudzei rada interesi un priekšstatu par darbošanos militārā struktūrā.
Jaunsardzes centra 3. novada pārvaldes (Vidzemes) vadītājs Aigars Savickis atgādina, ka Jaunsardze ir lielākā Latvijas bērnu un jauniešu no 10 līdz 21 gada vecumam militārās ievirzes kustība. “Interese par Jaunsardzi pēdējos gados, var teikt, pieaug. Protams, gadās, ka iestājas jauni dalībnieki, atnāk uz vienu vai dažām nodarbībām un saprot, ka tas gluži nav priekš viņa. To, cik daudzi no viņiem Jaunsardzē ir uz ilgāku laiku, mēs redzam brīdī, kad Jaunsardzes kandidāti svinīgi dod solījumu un tiek uzņemti kādā no Jaunsardzes vienībām. Solījuma nodošana parasti notiek kādos valstiski svarīgos datumos. Jaunsardzes uzdevums un mērķi gadiem ir nemainīgi. Būt Jaunsardzē nozīmē veicināt piederību valstij un nostiprināt patriotismu. Nenoliedzami tā ir lietderīga, droša un saturīga brīvā laika pavadīšana,” uzsver A. Savickis un dara zināmu, ka katrai vecuma grupai tiek pielāgotas tai atbilstošas telpu un āra aktivitātes.
Kā iepriekš laikrakstam atzina paši jaunsargi, ‒ šī interešu izglītības programma mudina viņus būt aktīviem un iegūt zināšanas par to, kā pareizi rīkoties dažādās krīzes situācijās, lai pasargātu un aizstāvētu gan sevi, gan savus tuvākos.
