PUBLICITĀTES FOTO
Lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu iespēja atbalstīt cilvēkus, kuru idejas, darbs un ieguldījums stiprina laukus un reģionus kopumā, Zemkopības ministrija pirmo reizi konkursa “Sējējs” pastāvēšanas vēsturē aicina ikvienu balsot par šī konkursa nominantiem, tādējādi iedibinot jaunu tradīciju un nosakot Sabiedrības atzinības balvas ieguvēju. Trīs nominācijās ir izvirzīti lauksaimnieki un uzņēmēji no Smiltenes novada ‒ Purakalnu ģimene (ZS “Vosukalni”), AS “Smiltenes piens” un SIA “Amberfarm”. Starp nominantiem ir arī piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Drusti”, kas darbojas tepat kaimiņos ‒ Cēsu novada Zosēnu pagastā ‒, ar kuru vairākiem mūspuses zemniekiem ir izveidojusies veiksmīga sadarbība. Ar savu sabiedrības balsojumu varam atbalstīt ikvienu.
Balsošana ir sākusies šonedēļ un ilgs līdz pat 25. oktobrim. Iepazīties ar visiem nominantiem un balsot elektroniski var mājaslapā www.sejejs.lv/nominanti.
Balsošanā var piedalīties reizi dienā, no vienas ierīces balsojot par sev tīkamo nominantu katru dienu līdz pat 25. oktobrim.
Kā informē konkursa rīkotāji, sabiedrības atzinības balvu nodrošinās konkursa ilggadējais atbalstītājs AS “Jaunpils pienotava”. Intriga par to, kas tieši būs balvā šajā nominācijā, atklāsies tikai laureātu apbalvošanas dienā 25. oktobrī.
Uzzināt, kurš saņems pirmo Sabiedrības atzinības balvu, varēs arī trīs no visiem balsotājiem, kurus izlozēs 20. oktobrī un kuri saņems ielūgumu uz konkursa “Sējējs 2025” noslēguma ceremoniju. Ar laimētājiem organizatori sazināsies, izmantojot e-pastu.
Konkurss “Sējējs” ir ikgadējs pasākums ar mērķi noteikt labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā un lauksaimniecībā, parādīt dažādu īpašuma formu saimniekošanas iespējas, rosināt lauku iedzīvotājus sakopt apkārtējo vidi, atzīmēt jaunās paaudzes sasniegumus un popularizēt zinātnes atziņas, saistot to ar gatavību izmantot Eiropas Savienības fondu piedāvātās iespējas.
Konkursa “Sējējs” mājaslapā www.sejejs.lv var iepazīties ar visiem pretendentiem, tur atrodams arī neliels ieskats un apraksts par katru no pieteiktajām saimniecībām un uzņēmējiem, ko apkopojuši konkursa rīkotāji.
Sabiedrības atzinības balvai “Sējējs” no mūspuses izvirzīti pretendenti šādās nominācijās:
Purakalnu ģimene (ZS “Vosukalni”) nominācijā Ģimene lauku sētā
Purakalnu ģimene no Smiltenes novada saimnieko vectēva zemē – ZS “Vosukalni”, kur ikdienā plecu pie pleca strādā jau trīs paaudzes. Saimniecības vadītājs Guntars Purakalns organizē darbus, lai viss ritētu kārtīgi un raiti, bet katram ģimenes loceklim ir savs pienākums un ieguldījums. Kopā tiek apsaimniekoti 380 hektāri zemes, audzējot graudus un kartupeļus, un darbi sētā nekad neapstājas.
Guntara dēls Ernests ir tehniskās puses meistars, kas ar savām prasmēm nodrošina, lai saimniecība darbotos visās sezonās – no sējas līdz ražas novākšanai. Kristīne ir mājas dvēsele un pavarda sirds, kas sagaida ģimeni ar siltu maltīti un rada mieru pēc smagas darba dienas. Guntara meita Nadīna ir palīgs gan digitālajos risinājumos, gan praktiskajos darbos, vienmēr gatava sniegt atbalstu. Jaunākās paaudzes pārstāves – Ieva un Elīna – augot apgūst darba tikumu un cieņpilnu sadarbību, bet mazmeita Lauma ar bērnišķīgu nopietnību gādā par vistām un kaķiem, jo arī šie darbi ir svarīgi saimes dzīvē.
Purakalnu ģimenes spēks slēpjas kopībā, kas mantota no senčiem, un viņi tic, ka, tikai atbalstot un stiprinot vienam otru, iespējams paveikt lielas lietas. ZS “Vosukalni” aktīvi iesaistās vietējā kopienā – jau vairāk nekā 25 gadus rūpējas par pašvaldības ceļiem, palīdz iedzīvotājiem ar tehniku dažādos darbos un dalās ar pašu izaudzēto ražu. Ģimene atbalsta arī Apes skolu un Kultūras centra iniciatīvas, sniedzot gan praktisku palīdzību, gan piedaloties sabiedriskos pasākumos.
Pagalmā goda vietā stāv sens arkls, kas reiz kalpojis Guntara vecvectēvam un šodien simbolizē dzimtas darba tikumu. Tas iezīmē ne tikai vagu zemē, bet arī pēdas laikā – saglabātas ainavas, koptu vidi un vērtības, kas tiek nodotas nākamajām paaudzēm. Purakalni lepojas ar savu sētu un ar cieņu turpina senču iesākto, lai augtu paši un dotu spēku augt arī cilvēkiem, kas dzīvo viņiem līdzās.
AS “Smiltenes piens” nominācijā Gada uzņēmums pārtikas ražošanā
AS “Smiltenes piens” ir viens no senākajiem un inovatīvākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, kura stāsts aizsākās Smiltenē pirms vairāk nekā gadsimta. Uzņēmuma moto ir “Prieks baudīt!”, jo tas ražo tikai tādus produktus, kas garšo pašiem darbiniekiem. Apvienojot vēsturisko pieredzi, profesionālās zināšanas un mūsdienu tehnoloģijas, “Smiltenes piens” šodien ir TOP1 siera tirgotājs Latvijā un vienīgais, kur tiek gatavots ekskluzīvais “Latvijas siers”. Ik dienu uzņēmums pārstrādā aptuveni 130 tonnas piena, ko piegādā ap 60 kvalitatīvu Vidzemes piena ražotāju, un visi produkti top no 100 % dabīga piena, neizmantojot konservantus vai piena pulveri.
Smiltenes vēsturiskajās pienotavas telpās top biezpiens, puscietie sieri, krējums, biezpiena un siera tortes, kā arī proteīna dzērieni “Piena spēks” un “Proteīna smūtijs”, kuru īpašā izejviela ir piena sūkalas. Blomes sierotavā ražo “pasta filata” grupas sierus un nogatavinātos puscietos sierus, savukārt jaunākajā ražotnē notiek siera pēcapstrāde, kā arī top inovatīvie “Siera kraukšķi” ar gadu ilgu derīguma termiņu. Uzņēmums ir aktīvs veselīga uztura kustības “Ēstprieks” dalībnieks un piecu gadu laikā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacientiem ziedojis vairāk nekā 25 tonnas svaigu piena produktu.
Nemainīgi augsta kvalitāte vienmēr ir bijusi “Smiltenes piena” prioritāte, ko apliecina ISO standarts un “BRC Food” sertifikāts. Uzņēmums nepārtraukti strādā pie konkurētspējas un eksportspējas, iegulda mūsdienīgās tehnoloģijās, paplašina produktu klāstu un veic regulāras investīcijas ražošanas procesu efektivizācijā.
SIA “Amberfarm” nominācijā Gada lauku saimniecība
SIA “Amberfarm” ir bioloģiska saimniecība Smiltenes novadā, kas specializējas smiltsērkšķu un sausseržu audzēšanā un pārstrādē. Tā darbojas gleznainajā Ūdrupes apkaimē pie Palsas upes krastiem un ir kļuvusi par vietu, kur daba, darbs un ģimene savijas vienotā dzīves ritmā.
Saimniecības aizsākumi meklējami pirms deviņiem gadiem, kad senajā dzimtas īpašumā tika iestādīti pirmie smiltsērkšķu koki. Pēc gadiem, kas pavadīti pilsētā, gūstot pieredzi dažādās jomās, saimnieki, tostarp Andrejs Nika, pieņēma drosmīgu lēmumu pārcelties uz laukiem un veidot dzīvi tuvāk dabai. Šis solis atklājis pavisam jaunu ceļu – ar cerību un apņēmību, ka tas ir uz palikšanu.
Par galveno lepnumu “Amberfarm” uzskata plašo smiltsērkšķu produkcijas klāstu, kas ikvienam ļauj atrast sev piemērotāko veidu, kā uzņemt vērtīgos vitamīnus un citas veselībai nepieciešamās vielas. Īpaši nozīmīgs ir radītais zīmols “Smiltenes dzintari”, kas apliecina saimniecības lokālpatriotismu un ļauj vietējiem iedzīvotājiem ar lepnumu dāvināt sava novada bagātības.
Lai saimniekošana būtu ilgtspējīga un videi draudzīga, saimnieki allaž domājuši par gudru resursu izmantošanu. Bioloģiskā pieeja palīdz saglabāt dabas daudzveidību, bet saules paneļi nodrošina enerģiju lielajām saldētavām. Kā pilna cikla uzņēmums “Amberfarm” ne tikai audzē un pārstrādā ogas, bet arī pats tirgo savu produkciju. Turklāt saimniecība atvērta viesiem – tiek piedāvāts izglītojošs tūrisms, ļaujot ikvienam ielūkoties ogu audzēšanas un pārstrādes procesā.
Nākotnē “Amberfarm” sapņo par jaunu un plašāku pārstrādes cehu, vēl mājīgākām un viesiem pielāgotām telpām, kā arī lietusūdens apsaimniekošanas sistēmu, kas vienlaikus būtu videi draudzīga un praktiska. Saimnieki cer turpināt ieviest inovatīvas iekārtas un idejas, kas ļaus ražot vēl vairāk augstvērtīgas produkcijas un turpināt sapņus īstenot darbos.
PKS “Drusti” nominācijā Gada veiksmīgākā kopdarbība
Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Drusti” darbojas jau 32 gadus, apvienojot 59 biedrus no Cēsu, Madonas, Smiltenes un Gulbenes novadiem. Šo cilvēku galvenā nodarbošanās ir piena lopkopība, un katra saimniecība – lielāka vai mazāka – ir svarīga kopējā darbībā un reģiona lauksaimniecības attīstībā.
Ideja par kooperāciju radās 1993. gadā, laikā, kad strauji mainījās Latvijas piena tirgus un saimniecībām bija grūti realizēt savu pienu pārstrādes uzņēmumiem. Piena cenas bija zemas, un nereti maksājums tika veikts pat produktos. Galvenais virzītājspēks bija Zosēnu pagasta priekšsēdētājs Roberts Ruķis, kurš iedrošināja zemniekus apvienoties, lai nodotu pienu lielākam pārstrādes uzņēmumam un saņemtu godīgu cenu par savu darbu. Šī ideja izrādījās veiksmīga – kopdarbība ne tikai ļāva nodrošināt stabilākus ienākumus, bet arī stiprināja biedru saimniecības un reģionu kopumā.
Šodien PKS “Drusti” darbība turpina nest labumu visiem iesaistītajiem novadiem. Kooperatīvs veicina ekonomisko izaugsmi, uztur mazo saimniecību skaitu laukos un veicina jaunu darba vietu radīšanu. Kooperatīvs nav tikai uzņēmums – tas ir kopiena, kur cilvēki apvienojas ar kopīgām interesēm, radot drošu un atbalstošu vidi visiem biedriem. Ir arī redzami pozitīvi piemēri, kad tiek dibinātas jaunas saimniecības, kas pierāda, ka kopdarbība spēj veicināt reģionu ilgtspējīgu attīstību.
Viena no nozīmīgākajām mācībām, ko biedri ir guvuši ilgstošās kopdarbības laikā, ir savstarpējā uzticēšanās un spēja rast kompromisus. Šī uzticēšanās ļauj biedriem realizēt savu saražoto produkciju tieši caur kooperatīvu, kas tiek uzskatīta par visvērtīgāko kopdarbības “produktu”. Tas nav tikai fizisks produkts – tās ir zināšanas, pieredze un pārliecība par kopīgā darba nozīmi.
PKS “Drusti” uzskata, ka nākotnē drosmīgs un inovatīvs risinājums Latvijas lauksaimniecībai ir katras saimniecības attīstības veicināšana, vienlaikus saglabājot kopdarbību kā veidu, kā uzturēt un aizsargāt saimniecības.
