Cik gatavas ir skolas no 2026./27. mācību gada atteikties no krievu valodas kā otras svešvalodas apguves? To paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Proti, ir noteikts, ka izglītojamie, kuri uzņemti vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmās, var atteikties no krievu valodas apguves, ja izglītības iestāde piedāvā citu svešvalodu – kādu no oficiālajām Eiropas Savienības svešvalodām. Pētām, cik gatavas ir Valkas un Smiltenes novada skolas un vai kā otrās svešvalodas izvēlē krievu valodai ir kāda alternatīva. Skaidrojām arī, vai Izglītības likuma grozījumi nerada problēmas saistībā ar pedagogu trūkumu un kādu valodu skolēni vēlas mācīties krievu valodas vietā.

Valkas novada pašvaldība iesaistās igauņu valodas speciālista piesaistīšanā

Jaunajā 2025./26. mācību gadā Valkas J. Cimzes ģimnāzijā krievu valodu kā otru svešvalodu apgūst 7., 8. un 9. klašu skolēni. Kā jaunums – Valkā 5. klases uzsākušas apgūt franču valodu kā otru svešvalodu. Tas izdevies, jo skolai paveicies piesaistīt pedagogu ar darba pieredzi, kas gūta citās valstīs, francūzieti Sibillu Loransu Vaninu Rožē. Valkā joprojām aktuālas diskusijas ir par iespēju bērniem jau no pirmsskolas vecuma sākt mācīties igauņu valodu, bet galvenais iemesls, kāpēc līdz šim robežpilsētā dzīvojošajiem bērniem nav šādas iespējas, ir pedagogu trūkums.

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga stāsta, ka aizvadītajā 2024./25. mācību gadā igauņu valodas apguve kā eksperiments uzsākta pirmsskolas izglītības grupā “Mazais ģimnāzists”. Taču direktore secina, ka diemžēl ne visi, kuri prot igauņu valodu, var strādāt ar bērniem un būt par skolotājiem. Tas ir galvenais klupšanas akmens, kāpēc Valkas novada lielākajā skolā, kurā mācās 652 skolēni, joprojām netiek piedāvāta igauņu valodas apguve. Ģimnāzijas vadība saprot, ka jauno grozījumu Izglītības likumā pakāpeniska ieviešana līdz 2026./27. mācību gadam varētu būt lielisks iemesls beidzot īstenot ilgo gadu centienus uzsākt igauņu valodas apguvi.

“Mums ir vēlme un stipra griba, bet nav igauņu valodas pedagoga. Jāteic, ka jebkuras valodas apguve ir milzīga vērtība. Taču politiskā situācija jau pati noteica to, kas darāms. Uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā pieņēmām lēmumu neturpināt uzsākt krievu valodas mācīšanu jaunākajās klasēs, neskatoties uz to, cik sarežģīti mūsdienās ir atrast jaunus skolotājus, lai skolā varētu mācīt vairākas svešvalodas,” atzīst L. Kreicberga.

Lai risinātu aktuālo problēmu ar igauņu valodas skolotāja piesaistīšanu, arī Valkas novada pašvaldība, atbalstot novadā deklarētos studējošos jauniešus, noteikusi trīs stipendiju veidus. Kā pirmā ir prioritārā studiju programma, kurā viena no prioritārajām specialitātēm 2025./26. akadēmiskajā gadā ir arī igauņu valodas speciālists. Prioritārās studiju programmās pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai pieteikumu iesniegušie studenti varētu saņemt pašvaldības stipendiju – 150 eiro mēnesī. Turklāt pēc diploma saņemšanas stipendiātam būs jāstrādā pašvaldībā vismaz tik mēnešus, cik ilgi saņēma stipendiju.

Saņem četru vecāku iesniegumus par atteikšanos no krievu valodas apguves

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas administrācija aizvadītā 2024./25. mācību gada nogalē – maijā – saņēmusi tikai četru skolēnu, kas mācās no 7.–9. klasei, vecāku iesniegumus, kurā izteikta vēlme pārtraukt krievu valodas apguvi un sākt mācīties citu svešvalodu. Vecākiem bija dota šāda iespēja, interese bijusi, bet tikai daži to izmantojuši. Direktores vietniece Inese Varesa skaidro, ka vecāki sprieduši, ka, sākot mācīties vidusskolas klasēs, bērni kā otru svešvalodu ir uzsākuši apgūt vācu valodu. Vecāki nevēloties savām atvasēm sarežģīt mācību procesu, jo tāpat tas esot gana grūts un laikietilpīgs.

Šiem skolēniem no dažādām klasēm, kas apvienoti vienā vācu valodas apguves grupā, mācības notiek vai nu pirms, vai pēc stundām.

Kas attiecas uz franču valodas apguves uzsākšanu, ģimnāzijas direktore ir gandarīta, ka izdevies veiksmīgi sadarboties ar Sibillu Loransu Vaninu Rožē, kura jau iepriekšējā mācību gadā mācīja angļu valodu bērniem pamatizglītības klasēs. Turklāt skolotāja pati vēl tikai sākusi apgūt latviešu valodu, bet viņai lieliski veicas franču valodas stundās sadarboties ar piektklasniekiem.

“Mana pieredze liecina, ka dažkārt tas ir pat vieglāk. Ja skolotājs nezina latviešu valodu, tas nav šķērslis svešvalodas apguvei. Sevišķi tad, ja bērni ir šajā piektklasnieku vecuma posmā. Mēģinām skolotāju ievilināt arī pie vidusskolēniem, bet pagaidām neizdodas,” atzīstas L. Kreicberga.

“Ziemeļlatvija” apmeklēja franču valodas stundu, kurā Sibilla Loransa Vanina Rožē ar dziesmu un rotaļu palīdzību bērniem centās iemācīt jaunus vārdus un izteicienus. Pati skolotāja gan uzskata, ka atteikšanās no krievu valodas mācīšanas Latvijas skolās neesot visai prātīgs lēmums. Francūziete uzskata, ka ikvienas valodas zināšanas ir neatņemama bagātība. Turklāt jāzina ne tikai Latvijai draudzīgu valstu, bet arī draudīgu valstu, piemēram, Krievijā, lietotā krievu valoda. Tikai tā var izprast Krievijas nodomus un darbības.

Skolotājiem ir jāmācās

Līdz šim Valkas J. Cimzes ģimnāzijā strādāja divas krievu valodas skolotājas – viena pamatskolas klašu grupā, otra – vidusskolas klašu grupā. Direktore stāsta, ka viena skolotāja ir devusies pelnītā atpūtā, bet otra turpina vēl mācīt krievu valodu un ir pārkvalificējusies par sociālo pedagogu.

I. Vabale ģimnāzijā krievu valodas stundas pasniedz jau teju 30 gadus. Jaunajā mācību gadā krievu valodas stundas tiek vadītas 8. un 9. klasē. Skolotājai, uzzinot par to, ka skolās nāksies pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otras svešvalodas mācīšanas, pirmā doma bijusi: “Jāmeklē jauns darbs!” Lai turpinātu darbu skolā, I. Vabale sākusi mācīties par sociālo pedagogu. Kolēģi viņu slavē un ir pārliecināti, ka I. Vabalei darbs skolā būs vienmēr.

“Skolotājiem visu laiku ir jāmācās. Tas, kurš to var paveikt, to arī dara, bet ne visi to var. Kas nevar, tiem no skolas ir jāiet prom,” secina I. Vabale.

Smiltenes novadā kā otra svešvaloda – vācu un franču valodas apguve

Smiltenes novada Izglītības pārvaldes izglītības darba speciāliste Aija Rancāne informē, ka Smiltenes novada lielākajā daļā izglītības iestāžu kā otrā svešvaloda šobrīd tiek apgūta vācu valoda un franču valoda. Pašvaldības pārstāve skaidro, ka Izglītības likuma ietvaros tie, kas vēlējās turpināt un pabeigt mācības, apgūstot krievu valodu, to arī turpina, un tas notiek visās izglītības iestādēs. Attiecīgi tie izglītojamie, kas nevēlējās turpināt mācīties krievu valodu, jau pagājušajā gadā tika nodrošināti ar iespēju apgūt vācu vai franču valodu.

“Veicot aptauju par vēlamo otro svešvalodu, izglītības iestāžu vecākiem jautājām: “Ja būtu iespēja izvēlēties bērnam otro svešvalodu, kura no valodām tā būtu?”, līdzās vācu valodai vecāku izvēle bija arī spāņu valoda, tad sekoja franču un krievu valoda,” atklāj A. Rancāne. Viņa atzīst, ka, līdzīgi kā visā valstī, novada pašvaldībai ir izaicinājums atrast pedagogus ar zināšanām un atbilstošu izglītību. Taču Smiltenes novada izglītības iestādēs tas ir izdevies.

Smiltenes vidusskolā franču valodas apguve bija iespējama, jo skolā stādā pedagogs, kura dzimtā valoda ir franču valoda. Savukārt vācu valoda bija dažu pedagogu otrā svešvaloda. Viena daļa pedagogu, turpinot darbu skolā, pārkvalificējas un, izturot iestājpārbaudījumus, apgūst vācu valodu gan Latvijas Universitātē, gan Gētes institūta piedāvātajās programmās. A. Rancāne atzīst, ka ir arī izglītības iestādes, kurām paveicies un ir atrasts diplomēts vācu valodas pedagogs “Pastāv jautājums, kā nodrošināt pedagogam darba slodzi, jo otrās svešvalodas ieviešana notiek pakāpeniski un pēctecīgi. Tas ir izaicinājums novada mazākām skolām, kā noturēt pedagogus. Tāpat ir daudz jautājumu par krievu valodas skolotāju darba slodzi un turpmāko dzīves ceļu, jo daudziem pensijas vecums vēl nav pienācis, bet darba izvēlētajā profesijā un specialitātē pēc dažiem gadiem nebūs,” secina A. Rancāne.

Blomes pamatskolā – vācu valodas pulciņš 1.–3. klašu skolēniem

Blomes pamatskola atrodas aptuveni astoņus kilometrus no novada centra Smiltenes. Skolas direktore Liene Šverna stāsta, ka 2025./26. mācību gadā skolā mācības uzsācis 81 skolēns. Skolā bērni turpina apgūt angļu un arī krievu valodu, bet, lai skolēniem būtu vieglāka pāreja uz otru svešvalodu, kas vairs nebūs krievu valoda, jaunajā mācību gadā jau no 4. klases tiek mācīta vācu valoda.

“Skolā ir lielisks interešu izglītības pulciņš, kas sniedz iespēju 1.

–3. klašu skolēniem sākt mācīties vācu valodu caur dziesmām un rotaļām. Tas izdodas, jo skolā strādā brīnišķīga vācu valodas skolotāja Ilze Kuduliņa ar lieliskām mācību metodēm. Kas attiecas uz krievu valodas apguvi, līdzšinējā krievu valodas skolotāja iesniedza atlūgumu, bet īsā laikā dabūjām citu skolotāju,” stāsta Blomes pamatskolas direktore L. Šverna.

Igauņu pedagogus neapmierina atalgojums

Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola atrodas vien nieka desmit kilometrus no Latvijas – Igaunijas robežas. Skolas direktore Dina Meistere “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka jaunajā 2025./26. mācību gadā skolā kā otra svešvaloda paliek krievu valoda. Atteikšanās no krievu valodas apguves notiks 2026./27. mācību gadā, kad skolā kā otru svešvalodu divas mācību stundas nedēļā skolēni sāks apgūt vācu valodu. Turklāt neviens no vecākiem nebija rakstiski izteicis vēlmi, lai viņa bērns pārtrauktu krievu valodas apguvi.

Skolas vadībai bijusi arī iecere skolā uzsākt igauņu valodas apguvi. Ir pat uzrunāti igauņu valodas pedagogi, kuri strādā netālajās igauņu skolās. Uzzinot, kāds atalgojums par darbu ir svešvalodu skolotājiem Latvijas skolās, igauņu pedagogi pat nav izskatījuši kaimiņu piedāvājumu. D. Meistere atklāj, ka jau pirms vairākiem gadiem igauņu skolotāji par slodzi saņēmuši ap diviem tūkstošiem eiro.

“Mums nebūtu problēmas ar igauņu valodas skolotāja piesaisti, bet problēma ir darba samaksa. Turklāt igauņu valodas skolotājam nevaram nodrošināt pilnu slodzi. Ja angļu valodas skolotājs varētu pasniegt arī igauņu valodu, tas būtu ideāli, bet tā jau dzīvē nenotiek,” secina direktore.

Viņa atceras, ka pirms vairākiem gadiem projekta ietvaros skolā bijuši igauņu valodas kursi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Interese bijusi, bet nevienam nav klājies viegli. Igauņu valoda ir sarežģīta. Lielākoties Apē dzīvojošie uzskata, ka ir jāzina arī krievu valoda. Arī ja notiktu pats ļaunākais scenārijs – Krievija iebruktu Latvijā, neviens nerunātu latviski vai angliski, bet gan krieviski.

VIEDOKĻI

Roberts Grieznis:

– Krievu valodas vietā man būtu gribējies apgūt citu svešvalodu, jo es neko nesaprotu no krievu valodas. Krievu valodu sāku apgūt jau 4. klasē. Nesaredzu, ka man dzīvē noderēs krievu valoda. Angliski runāju tekoši, un angļu valodas apguve problēmas nerada.

Andris Darulis:

– Es turpinu mācīties krievu valodu, jo nebija izvēles. Par to, ka krievu valodas vietā varam izvēlēties sākt apgūt citu valodu, bija par maz informācijas. Ģimnāzijā var mācīties arī vācu valodu. Iespējams, būtu to izvēlējies. Krievu valodas apguvē sokas viduvēji. Ja vajadzētu izvairīties no kādas situācijas, gan jau varētu runāt krieviski. Es protu latviešu, lietuviešu un angļu valodu. Reizēm šķiet, ka angliski runāju pat labāk nekā latviski.

Aleksandra Daņilova:

– Pirms tam neko nezināju, ka ir iespēja skolā iesniegt iesniegumu mainīt krievu valodas apguvi pret kādu citu svešvalodu. Es vēlos turpināt apgūt krievu valodu, jo ģimenē tā ir otra saziņas valoda. Pieļauju, ka klasē esmu gudrākā krievu valodā. Krievu valodas stundas nesagādā problēmas. Domāju, ka pēc skolas krievu valodas zināšanas noderēs, jo Latvijā dzīvo daudz krievvalodīgo. Vairāku valodu zināšana ir priekšrocība.

Miks Putns:

– Ja es būtu pat zinājis, ka varēju sākt apgūt vācu valodu, tomēr būtu palicis pie krievu valodas apguves. Tas vilciens jau sen aizbraucis, jo kāda jēga skolā sākt mācīties jaunu valodu 9. klasē. Bezjēdzīgi. Krieviski protu runāt, bet ar kļūdām.

APTAUJA:

#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .