FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Ne viens vien smiltenietis ir pamanījis, ka šīs vasaras sezonā vietējie stādu, dārzeņu, augļu un ogu audzētāji izmanto arī Smiltenes novada pašvaldības piedāvātās trīs ielu tirdzniecības vietas Smiltenē, Marijas ielas malā, netālu no jaunās autoostas peroniem.
“Ziemeļlatvija” nesen uzklausīja tirgotāju vēlmes, lai pašvaldība šīs ielu tirdzniecības vietas uzlabotu, – ja finansiāli tur tirgoties ir izdevīgi salīdzinoši mazās nodevas dēļ, tad neērta ir praktiskā puse, jo galdi un nojumes ir mazas, tirdzniecības vieta ir par šauru.
Precēm par maz vietas
To atzīst arī Laura Mičule no Smiltenes pagasta bioloģiskās saimniecības “Bises”. “Bises” tomēr tik un tā regulāri izmanto šo ielu tirdzniecības vietu mazās tirdzniecības nodevas dēļ.
“Galvenais, ko te vajadzētu, ir gan vējtveris, jo no aizmugures stipri pūš, gan lielāka nojume, kas pasargā tirgotājus un viņu preces no lietus, gan lielāki galdi, jo uz esošā var izlikt ļoti maz preču. Lai normāli tirgotos, vajag vismaz trīs vai pat četrus metrus garu galdu, it sevišķi pavasarī, kad tiek tirgoti stādi. Piemēram, mēs savā saimniecībā audzējam ļoti plašu produkcijas klāstu, tāpēc vienmēr ņemu līdzi savu galdu. Lai cilvēku piesaistītu, vajag plašu klāstu ar precēm. Ja ir mazāk, tad cilvēkiem nav, ko izvēlēties, un mums nav izdevīgi braukt,” stāsta Laura Mičule.
Netālu no pašvaldības ierādītajām tirdzniecības vietām ielas otrā pusē, pie tirdzniecības centra “Centrs” atrodas uzņēmuma “Firma Madara 89” piedāvātās ielu tirdzniecības vietas, pēc kurām katru gadu ir pieprasījums.
“Finansiāli izdevīgāk man būtu izmantot pašvaldības piedāvātās vietas, kur tirgoties, taču šeit (pie tirdzniecības centra “Centrs” – redakcijas piezīme) man patīk. Virs galvas ir kārtīga nojume. Nelīst virsū lietus, un prece ir sausa. Te ir galds, uz kura var vairāk uzlikt, un ir, kur apsēsties,” savu vērtējumu izsaka Ineta Liepiņa no Smiltenes pagasta piemājas saimniecības “Bangas”.
Kur pilsētas centrā būt ielu tirdziņam?
Smiltenes pilsētas Saimniecības pārvaldes vadītājs Gatis Bormanis sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst, ka ir informēts par tirgotāju vēlmēm attiecībā uz pašvaldības piedāvāto ielu tirdzniecības vietu uzlabošanu, un tiek domāts, kā tās padarīt ērtākas. Priekšlikumus izskatīšanai un deputātu lemšanai apstiprināt tos vai ne, Saimniecības pārvalde iesniegs, kad tiks plānots Smiltenes novada pašvaldības 2026. gada budžets.
Gatis Bormanis piekrīt, ka uz tagadējiem galdiem tirgotāji neko daudz nevar uzlikt, taču ir jāņem vērā, ka lielākām ielu tirdzniecības vietām šajā teritorijā starp Marijas ielu un autoostu nav vietas.
“Esošos galdus ar nojumi savulaik aizņēmāmies no Raunas pagasta, lai iedzīvinātu šo teritoriju pēc autoostas laukuma izbūves pabeigšanas. Ilgu laiku šīs ielu tirdzniecības vietas netika izmantotas, bet šobrīd pieprasījums ir diezgan liels. Tas nozīmē, ka mūsu zemniekiem, kuri tirgo savu preci, šādas ielu tirdzniecības vietas ir svarīgas. Esmu ar viņiem jau runājis, viņi var joprojām nākt pie manis un izteikt viedokli, kā tās uzlabot. Varbūt ir kādi labi piemēri citos novados, ko varam ņemt par paraugu,” rosina Gatis Bormanis.
Viņš arī piebilst, ka pašvaldībai Smiltenes centrā nav daudz savā īpašumā esošas zemes, kur organizēt ielu tirdzniecību, – vēl ir, piemēram, laukums Kaļķu ielā, Atmodas ielas malā, taču ir jautājums, vai tirgotāji to vēlētos izmantot, jo cilvēku lielākā plūsma ir pilsētas centrā. Savukārt tā dēvētais tirgus laukums aiz vecās autoostas, uz kura sakopšanu un labiekārtošanu norādījuši daudzi smiltenieši, ir privātīpašums.
