Graudkopībā sezona aizkavējusies, satrauc kvalitāte

Šosezon pateicamies par katru saules aplaimotu brīdi, teic graudkopji, kuriem ražas novākšanas sezona vēl turpinās. Šonedēļ laiks pieturas labvēlīgs kulšanas darbiem un daudzi mūspuses zemnieki steidz novākt laukus, uz kuriem ar tehniku ilgi nevarēja tikt virsū.

Ilgstošās lietavas kultūraugu attīstību un ražas potenciālu ietekmēja visā Latvijā, aizkavējot arī ražas novākšanas darbus. Kā sokas ar ražas novākšanu, apvaicājāmies mūspuses graudkopjiem.

“Mūsu saimniecībā šis ir vissliktākais gads no visiem trim sliktajiem, jo šogad nevienai no saimniecībā audzētajām labībām neieguvām plānoto ražu. Iepriekšējos divos gados vismaz ziemājiem bija laba raža un arī kvalitāte. Bet vismaz nav tik slikti, kā paklausāmies ir Latgalē, kur lauki bijuši mitrumā,” saka Gunta Mangale, Blomes pagasta zemnieku saimniecības “Vecvindas” agronome.

“Kuļam vasaras kviešus, ja šajās dienās neiztraucēs lietavas, tad drīz pabeigsim. Novāksim visus labības laukus. Lietavu dēļ neievācām plānoto ražu. Graudiem pazemināta tilpummasa, neatbilst pārtikas kvalitātes prasībām. Šobrīd vēl nezinām, kā būs ar sēklas kvalitātes rādītājiem,” šīs nedēļas vidū stāsta G. Mangale.

Lai arī daļai ziemas kviešu proteīna un lipekļa saturs ir atbilstošs pārtikas kvalitātes prasībām, to zemā tilpummasa nenodrošina pārtikas graudu kvalitāti. Tādējādi 85–90 % visos reģionos pašlaik novākto ziemas kviešu graudu kvalitāte atbilst lopbarības klasei. Vidējā ziemas kviešu ražība valstī augustā prognozēta 4,8 t/ha.

Visos Latvijas reģionos turpinās arī vasarāju – kviešu, miežu un auzu – kulšana. Agrāk sētajiem vasarājiem bija spēcīgāk attīstījusies sakņu sistēma un līdz ar to izveidojās augstāks ražas potenciāls. Savukārt vēlāk sētajiem vasarājiem pārliecīga mitruma ietekmē saknēm būtiski trūcis gaisa un augi ir vājāki, veidojot īsākas vārpas un samazinot vārpu produktivitāti.

Graudu kalte noslogota

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā (LPKS) “Ērģeme” stāsta, ka mūspusē ap 80 procentiem graudaugu platību ir nokultas. Ražas novākšanas sezona, visticamāk, turpināsies vismaz līdz septembra vidum. “Sezona ir izvērtusies smaga jau trešo gadu pēc kārtas, bet varbūt ne tik kritiska kā citviet Latvijā atsevišķos reģionos. Ja runājam par kooperatīva biedriem, tad katram situācija ir citādāka. Ir, kas nupat pabeidzis kulšanu, ir, kas tikai sācis. Lai teiktu, ka mūsu pusē tehnika grimtu uz lauka un nevarētu novākt ražu, tā nav, lai citi nestāsta. Pa atsevišķam gadījumam jau gadās vienmēr, arī pašiem šajā sezonā ir gadījies iestrēgt ar kombainu tīrumā, bet tas viss ātri vien ir atrisināms,” norāda LPKS “Ērģeme” valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības “Dambīši” pārvaldnieks Mārtiņš Kreilis.

Pēc ilga lietus iekultās labības dzīvotspēja ir pazeminājusies un neatbilst prasībām.

Šajās dienās kalte strādā ar maksimālu kapacitāti. Otrdien kooperatīvs pieņēmis 120 tonnas graudu, trešdien jau krietni vairāk – 300 tonnas. “Katru dienu situācija ir atšķirīga. Graudi ienākas mitri. Šodien pat vidējais mitruma procents ir 22, kas ir krietni virs normas. Jākaltē. Pie šādiem mitruma rādītājiem kaltēšana aizņem krietni ilgāku laiku. Dienā varam izkaltēt aptuveni 50 tonnas graudu. Visus graudus nemaz nevaram izkaltēt uz vietas, nākas uzreiz vest uz kooperatīvu “VAKS” Valmierā, kur kaltēšanas pakalpojumiem lielākas jaudas,” pamato M. Kreilis.

Šobrīd kooperatīvs “Ērģeme” apvieno vairāk nekā 30 graudkopju. Visgrūtākā situācija esot mazajiem lauksaimniekiem. “Mazajiem graudkopjiem šādus krīzes gadus pārdzīvot ir daudz sarežģītāk. Nav apgrozījuma. Ražība maza, jo nav bijusi arī pietiekama mēslošana. Cik esmu dzirdējis, arī mūspusē vismaz divas saimniecības ir nolēmušas mest mieru graudkopībai, bet ne vien laikapstākļu dēļ. Katram savi iemesli. Ir, kas pensijas gados grib pavadīt mierīgākas vecumdienas. Man gribas visiem atgādināt, ka lauksaimniecība, tostarp graudkopība, nav nekāds hobijs vai blakus nodarbe. Tas ir smags, rūpīgs darbs, kur jāplāno, jārēķina līdzi, jāliek uz svaru kausiem tas, kas šodien jāizdara un ko var paveikt rīt. Ar domu, kā ir, tā ir, nekad nevajag samierināties. Ja tajā un tajā laukā šogad kaut kas galīgi neizdevās, tad jau tagad ir jādomā, ko darīt citādāk, lai situāciju vērstu uz labu. Nebūt ne visu lauksaimniecībā par norakstīt tikai uz nebūšanām ar laikapstākļiem,” uzsver pieredzes bagātais lauksaimnieks.

Taujāts par ražas prognozēm, viņš uzsver, ka vidējais kritums no cerētā iznākuma varētu būt no desmit līdz divdesmit procentiem, ne vairāk. “Tas ir tāds subjektīvs vērtējums. Ja par mūsu saimniecību jāsaka, ir lauki, kur ir cerētā raža, un ir, kur nav. Daudz noteicošo faktoru – atkarīgs no mēslošanas, zemes apstrādes un tamlīdzīgi. Laikapstākļu dēļ ražas kritums varētu būt desmit līdz divdesmit procenti. Tas vairāk ir iespaidojis kvalitāti. Šobrīd rudziem ir bēdīgākā kvalitāte. Bet arī kvalitāte ir izstiepts jēdziens, jo viss atkarīgs, cik laicīgi ir paspēts labību novākt. Tiem, kas kavējas ar kulšanu, attiecīgi jārēķinās, ka kvalitātes nebūs. Graudiem vispār šogad ir pazemināta tilpummasa, tas ir fakts. Pēc izkaltēšanas parasti to var procentuāli palielināt un kvalitāti arī var dabūt. Tikai tas viss zemniekiem atspēlējas kā papildu izmaksas, tostarp transportēšana un kaltes pakalpojumi. Situāciju saasina fakts, ja raža daudzmaz ir, tad, salīdzinot ar pēdējiem diviem gadiem, graudu iepirkumu cenām ir totāls kritums,” situāciju raksturo M. Kreilis.

Viņš uzsver, ka šobrīd lauksaimnieki dara visu reizē – gan kuļ, gan sēj. Ir jāizvēlas prioritātes, ko darīt vispirms. Daļa graudkopju reizē ir arī lopkopji, un šonedēļ laiks ir labvēlīgs arī siena vākšanai. “Mūsu saimniecībā vēl uz lauka ir kvieši un zirņi. Šajās dienās notiek intensīvi kulšanas darbi. Kopumā iepriecina ziemas rapša iznākums. Neapmierina rudzu iznākums. Liels procents tukšo vārpu, acīmredzami ziedēšanas laikā skādi ir nodarījušas salnas un tas ir ietekmējis ražu. Protams, ziemāju sēja arī ir sākusies. Rapsis ir apsēts, pārējais nav vēl sākts,” uzsver M. Kreilis.

Situācija ir smaga, bet ne kritiska

Arī citās saimniecībās tīrumos gozējas graudaugi un gaida savu kārtu pļaušanai. “Nokulti gandrīz visi ziemas kvieši. Visi vasarāji vēl jākuļ. Šobrīd vēl grūti pateikt, vai kas paliks zemē, tas atkarīgs no katras turpmākās dienas laikapstākļiem. Viss notiek. Paralēli uzsākam ziemāju sēšanu,” atklāj Māra Bondare-Petersena, SIA “Valdro Agro” direktore. Uzņēmums specializējas graudkopības jomā, audzējot kviešus, miežus, zirņus, pupas, kartupeļus un rapsi Valkas novadā, kopumā apstrādājot ap 800 hektāru zemes.

“Ķeram katru dienu, kas labvēlīga kulšanai. Principā domājam, ka pagūsim visu. Ja šāds laiks pieturēsies, vajadzētu nokult visu, kas palicis. Uz lauka vēl kādi simts hektāri labības, kas gaida uz ražas novākšanu. Kulsim vēl kviešus un zirņus,” norāda Uldis Sijāts no zemnieku saimniecības “Dravēļi” Raunas pagastā.

Cerētās ražas nav sagaidītas arī viņa saimniecībā. Saimnieks vērtē, ka līdz 95 % nokulto graudu atbilst vairāk lopbarības kvalitātes rādītājiem. “Diemžēl tāda ir situācija. Sākotnēji graudaugi uz lauka izskatījās visai labi, tāpēc cerējām uz attiecīgu ražu. Bet, kad bija jāsāk kult, izrādās, graudi nebirst kā nākas, bunkurs tik ātri nepildās. Graudi lielākoties ir sīki, mazi. Kur bijām cerējuši iekult piecas tonnas no hektāra, tur labi ja izdevās iegūt četras. Bija lauks, kur kūlām agros kviešus, ražas iznākums vien trīs tonnas. To pašu varu teikt par zirņiem. Likās, ka būs labi, bet beigās no gaidītajām četrām tonnām izdodas iekult vien divas. Tas ir uz pusi mazāk no cerētā. Lietavu laikā daudz sagūla zemē. Vēl arī vēsais laiks, mitrums bija par daudz, tas viss kopā. Cerējām arī uz labākiem rapša ražas rezultātiem, rezultātā vidēji iekūlām 2,6 tonnas no hektāra, daudzmaz normāli,” saka U. Sijāts un secina, ka kopumā šogad raža varbūt par kādiem 20 procentiem ir mazāka,” stāsta graudkopis, kurš arī šo sezonu graudkopībā raksturo ar vārdiem – ļoti smags gads, bet ne kritisks.

“Ne pirmais, ne pēdējais krīzes gads. Nevienu lauksaimniecības nozari šis gads nav saudzējis. Ir jāsaņemas un jātiek tam pāri. Tā atmest ar roku nemaz nav iespējams, ja tas daudziem ir visas dzīves darbs un dzīvesveids. Šis nav tas pats slapjākais gads. Ir bijuši vēl trakāki laiki, kad tieši kulšanas laikā uznāk nenormālas ilgstošas lietavas un viss izvēršas vēl bezcerīgāk. Ir bijis tā, ka pilnās piekabes ar graudiem nevaram dabūt nost no lauka, šosezon tādu situāciju nebija,” nosaka raunēnietis.

Vērtē situāciju

Nespēja nokult izaugušos graudus pārmitro lauku dēļ, zema graudu kvalitāte, kas tos lielākoties padara derīgus lopbarībai un ražas līmeni samazina par vismaz 20 %, kā arī savlaicīgi neapsēti lauki nākamā gada ražai ir šī rudens realitāte visā Latvijā, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopji, veicot ražas prognozēšanu augustā.

Ziemāju ražu sāka vākt par divām nedēļām vēlāk kā pērn, kad karstuma ietekmē graudi nogatavojās straujāk. Kā pirmos šogad Zemgalē kūla ziemas miežus, tad Zemgalē un Kurzemē kūla arī ziemas rapsi. Diemžēl Vidzemē un Latgalē tos novākt izdevās vien daļēji, jo daudzviet bija apgrūtināta kulšana lietavu dēļ un tas vēl nebija nogatavojies.

Apsekojot saimniecības visos reģionos, LLKC augkopju apkopojums liecina – vidējā vasaras kviešu ražība valstī prognozējama 3,4 t/ha, vasaras miežiem – 2,9 t/ha, auzām – 2,8 t/ha, griķiem – 0,8 t/ha, vasaras rapsim – 1,2 t/ha, kartupeļiem – 17 t/ha.

APTAUJA

#SIF_MAF2025

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.