Aizvadītajā nedēļā, 20. augustā vairāki skolēni no Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas un Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošās un mākslu pamatskolas viesojās Rīgas pilī, kur notika konkursa “Vēsture ap mums” apbalvošanas ceremonija.
Pasākumā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. No Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas uz Rīgu devās skolēni: Marta Anna Krūmiņa, Paula Emīlija Petersena, Reinis Kruška, Ralfs Haralds Bogdanovs, Katrīna Kristiāna Garoza, Samanta Zālīte un Ieva Pelēce kopā ar skolotājām Vinetu Skutāni un Lindu Upmali. Savukārt Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošo un mākslu pamatskolu pārstāvēja Emīlija Krecele un vēstures skolotāja Līga Bukovska.
2024./2025. mācību gada konkursa tēma bija “Agrāk te bija…”, un tajā piedalījās 83 skolēni no visas Latvijas, pētot dažādas ēkas, kuras nav saglabājušās līdz mūsdienām. Šī konkursa mērķis ir veicināt skolēnu interesi par Latvijas vēsturi, kā arī attīstīt kritisko domāšanu, avotu analīzes prasmes un radošumu.
Dalība apbalvošanas ceremonijā bija pagājušā mācību gada darba augļi. “Pētnieciskā darba ietvaros jaunieši strādāja komandās pa divi. Pētījamā darba lauks bija plašs un dažāds. Veiksmīgāk izstrādātos darbus aizsūtījām uz Rīgu un pieteicām konkursam. Manā vadībā pie šiem pētnieciskajiem darbiem strādāja 10. klases skolēni. Manuprāt, ieguvēji ir visi, kas veica šādu pētniecisko darbu,” stāsta skolotāja Vineta Skutāne, kura sniedza padomu un palīdzēja darbu izstrādē skolēniem.
Konkursa laureāti savos darbos pētījuši vecās Valkas pilsētas stadiona ēkas, kādas tās bijušas agrākos laikos un kuru, kā zināms, mūsdienās vairs nav. Citas komandas dalībnieki bija aizbraukuši un izpētījuši, kurā vietā atradusies Ērģemes dzelzceļa stacija. Vēl divas skolnieces izpētīja bijušo kiosku vēsturi, kas arī bija mūsu pilsētvides objekti, bet kuru šobrīd Valkā vairs nav. “Konkursa uzdevums bija izpētīt ēkas, kuru vairs nav. Tas bija interesants uzdevums, taču ne vienkāršs, jo bija gadījumi, gad nonācām situācijās, ka ir ļoti maz vai nav atrodami kādi vēstures materiāli, kas varētu pastāstīt par šīm ēkām. Skolēni devās uz Valkas novadpētniecības muzeju, arī uz Valkas bibliotēku. Paldies visiem darbiniekiem par atsaucību. Viņi patiesi bija ieinteresēti skolēniem palīdzēt. Nereti pie darbu izstrādes palīdzēja arī sarunas ar vecvecākiem vai citiem iedzīvotājiem, lai uzzinātu, kas tad ir bijis konkrētā vietā pirms gadu desmitiem. Arī šajos stāstos izkristalizējās vērtīgi un interesanti materiāli. Ko vien ir vērtas fotogrāfijas vecvecāku albumos! Tās var pastāstīt ļoti daudz. Pētnieciskais darbs pamatā noritēja mācību stundu laikā, bet tie, kuri vēlējās iegūt vēl padziļinātāku informācijas lauku, projektam pievērsās arī savā brīvajā laikā,” atklāj V. Skutāne un vērtē, ka šādi konkursi motivē un mudina skolēnus pievērsties vēstures izzināšanai un rosina domāšanu ārpus ierastā, ārpus mācību materiāliem un, līdz ar pētnieciskajā darbā atklāto, pašiem sajusties kā vēsturniekiem.
Viņa uzsver, ka konkursa dalībniekiem bija daudz iespaidu Rīgas pilī. Viņiem bija iespēja aplūkot dāvinājumus Latvijas valsts prezidentiem no dažādu valstu līderiem un amatpersonām.
Pirms Rīgas pils apmeklējuma skolēni pavisam nejauši satika literātu Ilmāru Šlāpinu.
Savos iespaidos dalās arī skolotāja Linda Upmale. “Man bija liels pagodinājums doties ar savu audzēkni Ievu Pelēci uz apbalvošanas pasākumu Rīgas pilī, jo ar pētījumu bijām iekļuvušas otrajā konkursa kārtā. Otrā kārta norisinājās maijā Rīgas Latviešu biedrības namā, kurā tika izvirzīti 20 labākie projekta darbi no visas Latvijas. Šajā kārtā Ievai Pelēcei bija iespēja prezentēt savu pētniecisko darbu “Valkas pilsētas ēkas (Kūru iela 13) ietekme uz Valkas pilsētas iedzīvotāju labklājību”,” viņa stāsta.
Valcēnietis Reinis Kruška viesošanos Rīgas pilī atcerēsies kā vienu no spilgtākajiem šīs vasaras piedzīvojumiem. “Rīgas pilī biju pirmoreiz un prezidentu dzīvē redzēju arī pirmoreiz. Viss bija ļoti forši un interesanti. Visvairāk paliks atmiņā dāvinājumu kolekcija, ko saņēmuši valsts prezidenti dažādos laika posmos. Rīgas pilij jau arī ir sava vēsture. Katrā ziņā tas man bija liels notikums, kas vēl ilgi paliks atmiņā. Lai gan kā mācību priekšmets vēsture nav no tiem pašiem vieglākajiem, mani tā saista,” saka Reinis un uzsver, ka viņam ir liels prieks par to, ka no Valkas uz apbalvošanas ceremoniju devās vairāki skolēni. Konkursa ietvaros viņš ar klasesbiedru pētījuši Ērģemes dzelzceļa stacijas vēsturi.
Skolotāja Līga Bukovska atklāj, ka viņu skola šajā konkursā piedalās jau vairākus gadus. Emīlija Krecele izveidoja radošo darbu par Gaujienas luterāņu baznīcu. Darba tapšanā palīdzējusi Harija Grāvja grāmata “Adzele–Gaujiena, 1111–2011: senatne un mūsdienas”. Grāmatā ir atspoguļoti 17.–18. gadsimta Vilhelma Krauzes zīmējumi, kuros var redzēt tā laika ainavas, lai varētu iztēloties, kā baznīca tolaik izskatījusies. Izmantoti arī citi materiāli, tostarp no gaujieniešu vēstures liecībām. Emīlija izveidoja video prezentāciju, kurā ierunāja savu sagatavoto tekstu.
“Darba izstrādē Emīlija daudz laika veltīja individuālam izziņas procesam. Prieks, ka viņai patīk šis mācību priekšmets. Tieši tāpēc pētniecisko darbu viņa darīja no sirds, un šeit mēs redzam rezultātu. Maijā norisinājās konkurss, kurā skolēniem bija jāprezentē savi darbi. Tos vērtēja žūrija, un labākie tika izvirzīti uz konkursu. Savukārt uz Rīgas pili tika aicināti visi bērni, kas piedalījās konkursā. Viņiem visiem teica paldies. Bet pirmo trīs vietu ieguvēji tika īpaši godināti,” stāsta L. Bukovska.
Arī Gaujienas skolēniem ir daudz iespaidu pēc viesošanās Rīgas pilī. Kā atzīst Emīlija, viņa Rīgas pilī jau viesojusies pērnā gada izskaņā, kad devās uz pili kāda cita konkursa ietvaros – gatavojot prezidenta runu. “Veicot projektu “Agrāk te bija…”, uzzināju daudz ko jaunu par Gaujienas senatni, ko pirms tam nezināju, precīzāk, tieši par luterāņu baznīcu, kura atradās “Baznīckalnā”. Viss iecerētais izdevās veiksmīgi un laicīgi,” saka Emīlija un uzsver, ka viesošanās pie prezidenta atstāja tikai pozitīvus iespaidus un deva iedvesmu piedalīties turpmākos konkursos.
“Es uzskatu, ka dalība konkursā “Vēsture ap mums” ir lielisks veids, gan kā tuvāk izpētīt dažādas vēsturiskas lietas, gan kā iemīlēt vēsturi arvien vairāk un tiekties uz priekšu pēc lielākiem panākumiem, kuri ir saistīti ar vēsturi,” viņa saka un piebilst, ka šo darbu izstrādāja, būdama 8. klasē, un tagad viņai priekšā mācības izlaiduma klasē.
Valsts prezidents pateicās skolēniem un skolotājiem un novēlēja sekmīgu nākamo mācību gadu: “Liels paldies jums visiem par dalību un stāstiem, ko esat atraduši, izveidojuši un izstāstījuši, un īpašs, protams, paldies arī skolotājiem, kuri ir motivējuši un palīdzējuši šajā darbā. Mēs esam kļuvuši par 63 stāstiem bagātāki – stāstiem, kas turpmāk veidos mūsu vēsturi.”
