FOTO: ELVIJS KANTĀNS
Vasara ir aktīvāks laiks putnu pasaulē – notiek ligzdošana, daudzi putnu mazuļi pamet ligzdas un sāk patstāvīgu dzīvi, līdz ar to pieaug arī cilvēku vēlme palīdzēt it kā šķietami pamestiem vai apdraudētiem putnēniem. Arī ornitologs Elvijs Kantāns “Dzirkstelei” pievērš uzmanību vienai no lielākajām problēmām, kas ir katru vasaru, – jauno putnu glābšanai.
E.Kantāns stāsta, ka liela daļa putnu tagad ligzdo un samērā liela daļa jau ir arī izveduši savu pirmo perējumu, piemēram, dzilnīši, dažādu sugu zīlītes, lauku zvirbuļi, mājas zvirbuļi, baltās cielavas.
“Pirmo perējumu viņi parasti izved maijā. Tagad perē otro un cits varbūt jau trešo perējumu. Daudzas sugas īsti tagad vairs neperē, bet turpina audzināt savus mazuļus, un ilgāks process tas ir lielajiem putniem, piemēram, stārķiem, dažādiem plēsējputniem – ērgļiem, vanagiem, klijāniem un citiem. Arī gulbji, zivju gārņi tagad audzina savus mazuļus. Protams, ir arī citas, varbūt cilvēkiem mazāk zināmas sugas, kas turpina barot savus mazuļus, piemēram, dažādu sugu ķauķi – krūmu ķauķis, kārklu ķauķis, upes ķauķis. Šie visi ķauķi pie mums Latvijā ir diezgan bieži sastopami, un arī viņi tagad baro savu jauno paaudzi, un daļa ir arī pametusi savas ligzdas. Tagad aktīvi pirmo reizi ligzdo, un citi pāri jau arī otro reizi, bezdelīgas, mājas čurkstes, jo tās vēlāk sāk ligzdošanu. Ir vietas, kur var novērot, ka jaunās bezdelīgas jau pamet ligzdu, bet ir vietas, kur bezdelīgas ierīko ligzdas un tikai tagad sāks perēt. Kas attiecas uz bezdelīgām, tad arī augustā un septembrī, atrodot ligzdu, nav nekas tāds ārkārtējs, ka viņas ligzdo. Augustā bezdelīgas labprāt ligzdo, piemēram, māju kāpņu telpās. Zvirbuļi tagad aktīvi perē otro reizi. Aprīlis, maijs, jūnijs un jūlijs ir tādi visdzīvīgākie mēneši gadā, kad visur ir kaut kāda dzīvība un kustība. Tagad, piemēram, daļa zīlīšu ir pametušas savas ligzdas būrīšus. Par to esmu pārliecinājies, ķerot tīklos putnus un gredzenojot. Tīklos lielākā daļa no zīlītēm ir tieši jaunie putni. To var pateikt pēc izskata, ka putns ir šogad šķīlies. No 20-30 zīlītēm, kas iekļūst tīklos, varbūt tikai viena vai divas ir pieaugušās zīlītes, visas pārējās ir jaunās zīlītes. Tas parāda putnu kustību,” stāsta Elvijs.
Tālais ceļotājs ornitologa pagalmā
Šovasar Elvijam pašam kā ornitologam piedzīvots interesants gadījums, proti, viņa mājas pagalmā Litenes pagastā ligzdojis mājas strazds, kas gredzenots Beļģijā. Gredzenu Elvijs pamanīja, kad strazds nejauši iekļuva putnu ķeršanas tīklos gredzenošanas laikā.
“Nolasīju gredzena numuru un nosūtīju informāciju Beļģijas gredzenošanas centram. Ceru saņemt atbildi,” saka Elvijs.
Tālais ceļotājs bija izvēlējies ligzdot Elvija mājas pagalmā esošajā putnu būrītī un izaudzējis četrus mazos strazdiņus. Elvijs saka: “Ir izauguši četri “beļģu strazdi”.” Šis gadījums parāda, cik pārsteidzoši plaši var būt putnu migrācijas ceļi un cik svarīga ir gredzenošanas putnu dzīves izpētē.
“Applūdušās vietas pilnīgi noteikti ietekmēja putnu skaitu, jo applūda ligzdas. Protams, daļa olu un mazuļu aizgāja bojā. Bet tā dabā ir iekārtots.”
ORNITOLOGS ELVIJS KANTĀNS
Sliktie laika apstākļi ietekmē ligzdošanu
Ornitologs stāsta, ka slapjā un vēsā vasara ietekmējusi putnu ligzdošanas sezonu un pat izraisījusi lielāku bojā gājušo skaitu.
“Daudzas putnu sugas ligzdo arī uz zemes, piemēram ķīvīte, dzeltenā stērste, dzeltenā cielava, arī lakstīgala un citas putnu sugas. Tieši jūnijs bija tas laiks, kad bija liels ūdens līmenis upēs, kas applūdināja palieņu pļavas un citas vietas, sevišķi tuvumā upēm, un šīs applūdušās vietas pilnīgi noteikti ietekmēja putnu skaitu, jo applūda ligzdas. Protams, daļa olu un mazuļu aizgāja bojā. Bet tā dabā ir iekārtots, un to mēs nevar izmainīt. Tā ir noticis arī citos gados. Tas ļoti neietekmē putnu skaitu, bet savu mazu robiņu tomēr atstāj, sevišķi uz retākām putnu sugām. Vēl sliktie laika apstākļi noteikti ir kaitējuši krastu čurkstēm, kas ir ligzdojušas gar lielajām upēm, un Gulbenes pusē tā ir Pededze. Krastu čurkstes ligzdo smilšu atsegumos un upju stāvkrastos. Pavasara palos ūdens līmenis bija diezgan augsts, un daudzas krastu čurkstu ligzdas arī Pededzē tika aizskalotas, līdz ar to pirmais perējums gāja bojā. Krastu čurkstes perē divreiz, un otrā reize ir jūlijā, un jūlijā upes līmenis ir mazāks, un pieļauju, ka kāda krastu čurkste varētu arī sekmīgi izligzdot Pededzes krastos. Vēl sliktais laiks ietekmē putnu mazuļu apgādāšanu ar barību. Piemēram, baltie stārķi – ja ilgi ir lietains laiks, putni drusku vairāk atdziest, viņi var nosalt. Un, ja ilglaicīgi ir lietainas dienas vai arī ļoti karstas dienas, tas putniem izsauc tādu kā bada stāvokli, līdz ar to vājākais putns var tikt izmests no ligzdas vai apēsts. Bet tas nav nekas ārkārtējs, dabā tā ir normāla parādība,” skaidro ornitologs.
Svarīgi – nepārsteigties ar glābšanu
Ik palaikam Elvijs saņem zvanus no cilvēkiem, kuri satraukti par stārķēniem, kas, šķiet, ir pametuši ligzdu vai izkrituši no tās. Elvijs uzsver, ka šādos gadījumos vienmēr svarīgi saprast iemeslus un izvērtēt situāciju. Iespējams, jaunais putns ir izpūsts stiprā vējā, arī paši stārķēni, vingrinot spārnus, gatavojoties pirmajiem lidojumiem, var nejauši izkrist no ligzdas.
Ja cilvēks pamana izkritušu jauno stārķi, svarīgākais ir nepārsteigties ar glābšanu. Vispirms jāizvērtē, vai stārķis ir vesels, vai viņam nav redzamu ievainojumu. Ja putns šķiet vesels un tuvumā ir viņa vecāki, tad nevajag jauno putnu lieki tramdīt. Bet, ja var redzēt, ka ir kāda trauma, tad var mēģināt sazināties ar veterinārārstiem, kas varbūt var sniegt palīdzību.
“Bet jāņem vērā, ka ne visi veterinārārsti ir specializējušies uz savvaļas putniem un ne vienmēr arī veterinārārstiem ir iespēja palīdzēt. Veterinārārsts var paārstēt putnu, bet viņš nebūs tas cilvēks, kas pēc tam šo putnu arī izmitinās. Līdz ar to, veicot kādu glābšanas akciju, jārēķinās, ka var gadīties, ka pēc veterinārārsta palīdzīgās rokas sniegšanas pašam putna atradējam būs jāuzņemas rūpes par putnu uz kādu laiku vai varbūt arī uz visu mūžu, tāpēc rūpīgi ir jāizvērtē, cik stipri vēlamies palīdzēt. Otrkārt, esmu dzirdējis pārmetumus, kas veltīti elektriķiem, kuri atsakot palīdzību uzcelt atpakaļ ligzdā stārķi. Viņi nav pelnījuši pārmetumus, ja atsaka to darīt, ja kādi elektriķi ieceļ atpakaļ jauno putnu ligzdā, tad liels paldies par to, bet, ja viņi to nedara, tas nenozīmē, ka viņi ir slikti cilvēki. Ja gadījumā redz nokritušu ligzdu, tad varbūt var to tuvākajā nozāģētā kokā uzlikt atpakaļ. Protams, nav garantijas, ka šādos gadījumos lielie stārķi turpinās barot savus mazuļus. Ja tomēr nonāk līdz tam, ka putns ir jāņem aprūpē, tad Latvijā ir zināma biedrība “Drauga Spārns”. Ja glābjam, tad jārēķinās arī ar to, ka varbūt ne visi cietušie un izglābtie putni spēs atgriezties dabā, un nav garantijas, ka putns aizlidos projām. Pieredze liecina, ka mazie baltie stārķi, kas kaut kādu iemeslu pēc nokļuvuši cilvēku aprūpē, rudenī paliek pie cilvēkiem un uz ziemu jāņem aprūpē. Ir gadījumi, kad arī līdz ziemai putns nemaz neizdzīvo. Glābjot putnus un nesot tos uz mājām, jārēķinās, ja tas kļūs par mājputnu, tad tas būs vismaz uz desmit gadiem un vairāk, līdz ar to stingri izvērtējiet, ko darāt jūtu iespaidā tajā brīdī, kad redzat putnu mazuli bezpalīdzīgā stāvoklī,” uzsver Elvijs.
Ornitologs skaidro, ko darīt, ja atrod savainotu putnu. Viņa skatījumā, ir divi varianti, un abi ir pareizi un nesodāmi. Pirmais variants – atstāj visu, kā ir, cerībā, ka vecāki to izbaros un putns izdzīvos.
“Otrs variants, ko cilvēki arī grib visbiežāk dzirdēt, – putns ir jāglābj, jāved pie veterinārārsta un ir jādara viss nepieciešamais, lai to izglābtu un atgrieztu dabā. Ir jāizspriež, ko vairāk gribam – glābt jūtu iespaidā vai tomēr atstāt to, kā tas dabā ir pieņemts. Es pats pieturos pie pirmā varianta un ļoti reti iesaistos putnu glābšanā,” saka Elvijs.
Īpaša dabas norise – pie Gulbenes
Elvijs vērš uzmanību uz to, ka, braucot iekšā Gulbenē no Balvu puses, jārēķinās ar kādu īpašu dabas norisi, proti, ceļa tuvumā atrodas neliela zivju gārņu kolonija. Šogad, cik viņam zināms, tur pirmo reizi novērota arī balto gārņu ligzdošana.
Šobrīd zivju gārņi jau sāk pamest ligzdas, un viņu jaunie putnēni bieži uzturas tuvumā ceļmalām. Elvijs aicina šādos gadījumos nerīkot glābšanas akcijas, mēģinot putnus pacelt atpakaļ kokos vai nest mājās, jo tas nav nepieciešams.
Svarīgākais šobrīd ir būt uzmanīgiem. Autovadītājiem ieteicams braukt uzmanīgāk, īpaši šajā ceļa posmā, lai nejauši neapdraudētu jauno gārņu paaudzi. Vietējiem iedzīvotājiem, kas ir tuvumā, vēlams pieskatīt savus suņus un kaķus, lai tie nenodarītu kaitējumu jaunajiem putniem.
