plēvi. ACULIECINIEKA FOTO
Aptuveni piecas dienas Launkalnes pagastā, autoceļa Smiltene–Gulbene malā, netālu no apdzīvotas vietas Vārniņas ceļa malā atradās beigtas, ar plēvi pārsegtas mežacūkas atliekas.
Vairākas dienas savā starpā sazvanījās Valsts meža dienesta (VMD), Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) reģionālo nodaļu un Smiltenes novada pašvaldības amatpersonas, uzrunājot arī medniekus, kurš tad īsti beigu beigās beigto dzīvnieku savāks.
Tikmēr ar plēvi pārsegtā beigtā mežacūka trūdēja autoceļa malā no 15. augusta līdz aizvadītās nedēļas vidum.
Norāda uz pašvaldību; tā nepiekrīt
PVD inspektors ieradās vienīgi, lai noņemtu paraugu izmeklējumam uz Āfrikas cūku mēri, taču meža zvēra līķi līdzi nepaņēma. Izmeklējumā šai mežacūkai Āfrikas cūku mēris nav apstiprināts, pēc savainojumiem secināms, ka dzīvnieks gājis bojā sadursmē ar transportlīdzekli, “Ziemeļlatviju” informē PVD Ziemeļvidzemes pārvalde.
Riņķa danci par mežacūkas apglabāšanu starp iestādēm atrisināja LAU Smiltenes nodaļa, nākot pretī VMD lūgumam, – savāca un aizveda beigto mežacūku, taču norāda, ka autoceļu uzturētājiem tas nav jādara. Tas būtu jādara tad, ja beigtais dzīvnieks atrastos uz ceļa brauktuves un traucētu satiksmei, taču šajā gadījumā mežacūka atradās grāvī.
VMD un PVD pārstāvji “Ziemeļlatvijai” norāda – veterinārmedicīnas likuma 21.1 pants nosaka, ka pašvaldības ir tās, kas nodrošina bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu.
Tam nepiekrīt Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš.
“Ar savvaļas dzīvniekiem pašvaldībai nav nekādas darīšanas. Pašvaldība mežacūkas nevāks. Pašvaldība rūpējas par mājdzīvniekiem, ja ir problēmas. Tad pašvaldības policija parasti ir klāt un meklē risinājumu. Attiecībā uz mājdzīvniekiem mums ir noslēgti sadarbības līgumi, izmantojam gan patversmes, gan veterinārmediķu pakalpojumus. Taču kaut kur ir robeža. Pašvaldība neuzņemsies rūpes par meža dzīvniekiem. Mums pārmet, ka pašvaldībā ir par daudz štatu, ir lieli administratīvie izdevumi un tā tālāk, bet te ir piemērs, kā pašvaldībai uzlikt vēl jaunu funkciju,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” uz konkrēto Veterinārmedicīnas likuma pantu norāda Andris Lapiņš (pantā nav konkrēti norādīts, tieši kādi bezsaimnieka dzīvnieki pašvaldībai jāsavāc: mājas, meža vai visi – redakcijas piezīme).
Par bojā gājušo mežacūku ceļa malā pie Vārniņām “Ziemeļlatvijai” pastāstīja kāds garāmbraucējs, cita pagasta mednieku kolektīva biedrs.
“Tas ir smieklīgi,” viņš komentē situāciju, kad iestādes zvana cita citai vairāku dienu garumā, skaidro, kurš aizvedīs mežacūkas līķi, kas tikmēr trūd ceļa malā (kāda no šajā riņķa dancī iesaistītajām amatpersonām “Ziemeļlatvijai” atzina – “visi esam izgāzušies”).
“Kam vispār ir jāatbild par avārijā cietušiem dzīvniekiem? Manuprāt, mežacūka bija jāsavāc medību teritorijas īpašniekam. Mūsu kolektīvs regulāri tā dara, ja nelaime ar dzīvniekiem notikusi mūsu teritorijā,” vīrietis, kurš garāmbraucot ievēroja mežacūkas līķi ilgi guļam grāvī, izsaka savu viedokli.
Risinājumam jābūt skaidram; mēris ir tuvumā
VMD Smiltenes mežniecības vecākais mežzinis Edgars Veršelo sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst, ka vairumā gadījumu mednieki tiešām ir diezgan atsaucīgi, taču uzskata, ka formāli tas ir pašvaldības uzdevums.
“Pašvaldības vai Valsts policija mums (VMD – redakcijas piezīme) piezvana, un mēs komunicējam ar medniekiem. Šoreiz iznāca pārpratums – mums bija cerība, ka PVD savāks mežacūkas līķi. Taču formāli tas ir pašvaldības uzdevums, un tai vajadzētu domāt, kā to risināt. Var pienākt moments, kad pašvaldībai tomēr būs jāreaģē, bet pagaidām tas viss ir uz savstarpējas izpalīdzēšanas rēķina, mēs viņus pat parasti neiesaistām. Līdz šim problēmas nav bijušas, bet šoreiz ar komunikāciju sanāca, kā sanāca,” secina Edgars Veršelo.
Arī PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis uzskata, ka atbilstoši Veterinārmedicīnas likumam pašvaldības ir tās, kas nodrošina bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu, un tas attiecas arī uz beigtām mežacūkām, vienalga, vai tās atrodas privātīpašnieka vai valsts mežā vai ceļa malā.
“PVD inspektors novērtē situāciju un paņem paraugu izmeklēšanai uz Āfrikas cūku mēri. Ja dzīvnieks ir atrasts beigts un ir pamatotas aizdomas, ka viņam ir kāda no bīstamām slimībām, tad jā, mēs šādu līķi savācam un vedam uz laboratoriju izmeklēt. Taču tas tā nav katrreiz. Principā tas būtu jādara pašvaldībai,” uzsver Mārcis Ulmanis. Ir speciāli dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas konteineri, uz kuriem nogādāt mežacūku līķus.
Mārcis Ulmanis brīdina, ka mežacūkām ir jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar pēdējā laikā Latvijā konstatētajiem Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumiem. Pēc PVD apkopotās informācijas uz situāciju no 11. līdz 17. augustam piecas ar ĀCM slimas mežacūkas konstatētas netālu no Smiltenes, Valmieras novada Plāņu pagastā.
Plašsaziņas līdzekļi jau vēstīja, ka šomēnes Talsu novada Ģibuļu pagastā kādam uzņēmumam piederošā novietnē ar 4900 cūkām konstatēts ĀCM uzliesmojums. Pavisam šogad ĀCM Latvijā skāris piecas saimniecības, kurās tiek turētas mājas cūkas.
