Raunā, Smiltenes novadā, ir brīnumskaista vieta, kuru izveidojusi un kopj Lodziņu ģimene. Tas ir Raunas kolekcijas dārzs, kas piesaista ar sakoptību un augu, īpaši jasmīnu, priežu un skaraino hortenziju, dažādību.

Mājas saimnieci Ilvu Lodziņu sastopam ar kapli rokās apstaigājam lielās dobes. Nekas labāks par kapli cīņā ar nezālēm neesot izdomāts. Kaut dobes pārklātas ar agrotekstilu un biezu mulčas kārtu, sparīgās nezāles mēdz parādīties. Tālumā daudzbalsīgi rūc zāles pļaujamie traktori. Saimniece sāk ar atvainošanos – troksnis tūliņ beigšoties un tad varēs izbaudīt dārza atmosfēru. Jā, tiešām, rāms miers piestāv un arī strāvo no šīs plašās teritorijas, kur nejaušam dārza apmeklētājam acis šaudās no viena auga pie otra, nespējot aptvert, kādā augu pasaulē nokļuvis. Skatus piesaista arī skaistā dīķmala ar laipiņu un dzidro ūdeni, kurā spoguļojas mākoņi un bērzi.

Katram sava roka jāpieliek

Raunas kolekcijas dārzs ir Ilvas un Jāņa Lodziņu ilgu gadu lolojums un sirds aicinājums. Sava palīdzīgā roka te allaž jāpieliek arī viņu bērniem – dēlam Jānim un meitai Kristiānai. Abus arī satiekam dārzā. Izrādās, ka abi Jāņi un Kristiāna bija tie nemiera cēlāji, kas rūcināja zāles pļaujamos traktorus.

Interesējamies, vai nav tā, ka vienā galā beidz pļaut un nākamajā jau atkal jāsāk, jo teritorija ir plaša. Ilva smej, ka neesot tik traki. Liels palīgs ir laba tehnika – zāles pļaujamie traktoriņi. “Pļaušanai izmantojam trīs mazos traktoriņus, ar kuriem trijatā izpļaujam laukumus apmēram divās stundās. Lielo laukumu pļauj trīs stundas, kopā tātad ap četrām ar pusi stundām,” skaita Ilva.

Protams, lai teritorija izskatītos glīta un kopta, zāle jāpļauj vismaz reizi nedēļā, dažreiz, ja tā strauji aug, pat biežāk. Lodziņi jau pārbaudījuši, ka, biežāk pļaujot, zālājs izskatās glītāk un arī degviela tiek patērēta mazāk, nekā pļaujot jau ataugušu zāli. Pieredze un labās atziņas te rodas darot.

Taujāta, kā radās ideja par kolekcijas dārzu, Ilva stāsta, ka uz Raunu ģimene pārcēlās pirms vairāk nekā 20 gadiem. Sākumā nekādu plānu par daiļdārzu nebija. Visa enerģija tika tērēta, iekopjot teritoriju, tīrot dīķi. Pēc kāda laika izdevās iegādāties blakus zemesgabalu un izrakt lielāku dīķi. Tagad Lodziņi apsaimnieko trīs hektārus.

Lielākā jasmīnu kolekcija Latvijā

Par dārza un kolekcijas aizsācēju Ilva uzskata sarkanlapu kļavu. Viņa to ļoti vēlējusies, atraduši un iestādījuši. Smej, ka ar šodienas prātu un zināšanām par augiem tādu negribētu, jo kļavai metas miltrasa. “Tad aizbraucām uz Zaļenieku stādaudzētavas paraugdārzu. Braucot mājās, vīrs man saka – stādi savu dārzu! Tā palēnām sākām. Mana lielā mīlestība ir filadelfi. Tad vajadzēja augus, kas ziedētu pēc tam, un izvēlējos toreiz ne tik populārās skarainās hortenzijas. To mums tagad ir 160 šķirņu,” turpina Ilva.

Taujāta, ko viņa atzītu par sava dārza lielāko lepnumu, Ilva teic, ka noteikti filadelfus jeb jasmīnus. To te ir 70 dažādu šķirņu – lielākā jasmīnu kolekcija Latvijā. Vīrs ļoti iemīlējis priedes un bērzus, tāpēc arī to ir daudz. Tāpat ir liela skaraino hortenziju kolekcija.

“Sākumā mēs izpirkām Latviju, tad ziemā sākām meklēt internetā dažādus piedāvājumus. Tagad jau sūtām augus no Nīderlandes, no Anglijas, paši braucam uz Poliju, tikko atgriezāmies. Bet mums ir liela problēma – nav vairs, ko sameklēt. Kolekcija savākta iespaidīga,” atzīst saimniece. Viņa skaidro, ka nepietiek vien iegādāties kādu augu, tam arī jāspēj piemēroties mūsu klimatiskajiem apstākļiem, un reizēm kāds augs tomēr neizdzīvo. “Piemēram, priedes lielākā daļa ir potētas. Mēdz būt nesaderības. Šādi dārzi kā mūsējais nekad nav gatavi – kāds augs nomirst, atbrīvojas vieta un jāmeklē jauns vietā. Reizēm arī taupām vietu kādam izdomātam augam,” stāsta Ilva.

Dārzs brīvi pieejams un saudzējams

Lodziņu kolekcijas dārzu brīvi var apmeklēt ikviens interesents. Saimnieki ir pat izbūvējuši auto novietošanas vietu un informatīvo stendu, kurā ir saimnieku kontakti un minēts, kas aug dārzā. Dienā, kad “Ziemeļlatvija” viesojās, laiku pa laikam piestāja kāda automašīna un cilvēki aplūkoja dārzu. Ilva stāsta, ka vislielākā interese par kolekcijas dārzu ir līdzīgi domājošajiem, cilvēkiem, kuri arī savās mājās kopj dārzus, audzē stādus un interesējas par augu daudzveidību. Brauc cilvēki, lai redzētu, kā augi izskatās, lai saprastu, ko gribētu pie savas mājas. Te piestāj arī tūristu grupas, kuras ceļo pa Latviju. Tikko bijuši stādaudzētāji no Igaunijas. Septembrī būs viesi no Vācijas kopā ar tūrisma firmu, kas apmeklē Eiropas dārzus. Teritorija ir liela un iedalīta zonās, lai cilvēki var mierīgi visu izstaigāt. Pie katra auga ir tā nosaukums, ja kādam kāds iepatīkas, var piefiksēt, kas tas ir.

Kases pie dārza nav, bet Lodziņi priecājas, ja apmeklētāji iemet kastītē kādu naudas summu dārza atbalstīšanai. Šis ģimenei ir hobijs, ne peļņas avots. Par kastītē iemesto tiek pirkta degviela un jauni augi. Ar dārzu ģimene maizi nepelna, tas ir mīlestības darbs savam un citu priekam.

Kad vislabāk braukt uz Raunas kolekcijas dārzu? Ilva saka tā: “Man vislabāk patīk pavasara laiks, kad viss sāk ziedēt. Pie mums var atbraukt trīsreiz sezonā. Pavasarī – aprīlī vai maijā, atkarībā no laikapstākļiem – sāk ziedēt priedes un egles, kas ir ļoti skaisti – no gaiši zaļa līdz purpursarkanam. Cilvēki pat nenojauš, cik skaisti ir skujukoki. Tad ir jasmīnu laiks, kas ir jūnijā, jūlijā, atkarībā no gada. No jūlija līdz septembrim zied graudzāles un hortenzijas. Katrreiz atbraucot var redzēt ko jaunu, jo katrā gadalaikā dārzs mainās un zied citi augi”.

KOLEKCIJAS DĀRZĀ RAUNĀ VAR APSKATĪT:

skarainās hortenzijas – 160 šķirnes,

filadelfus (jasmīnus) – 70 šķirnes,

fizokarpus – 30 šķirnes,

bērzus – 40 šķirnes,

priedes – 260 šķirnes,

egles – 60 šķirnes.