Baltijas valstu iedzīvotāji vasarā tērējot naudu ļoti atšķirīgi – kamēr latvieši biežāk izvēloties ieturēt maltītes ārpus mājām, lietuvieši rosoties ap mājokļa uzlabošanu, bet igauņi arī siltajā sezonā saglabājot piesardzību naudas lietās. Tomēr visās trijās valstīs par populārāko tēriņu virzienu kļuvuši ceļojumi un izbraucieni, liecina viens no Latvijas Bankas jaunākajiem pētījumiem. Nezinu, kā tās bankas veic savas aptaujas un pētījumus, kādus un cik cilvēkus izklaušina, bet man kaut kā neticas, ka latviešu vasaras atpūta aprobežojas ar vēdera priekiem. Arī mēs – “Ziemeļlatvijas” žurnālisti – katru nedēļu veicam aptaujas, un šovasar cilvēki bieži stāstījuši ne tikai par Latvijas apceļošanu, bet arī došanos atpūtas braucienos ārpus Latvijas robežām. Atklājās, ka viens no latviešu tūristu, īpaši ģimenēm ar bērniem, galamērķis ir netālā Polija. Atsauksmes ir tikai pozitīvas. Cilvēki stāsta, ka nemaz neesot apjautuši, cik Polija ir tūristiem brīnišķīga valsts ar daudzām apskates vietām, arhitektūru un bērnu atrakciju parkiem. No seniem laikiem latviešiem prātā iesēdusies doma, ka Polija ir tikai tranzītvalsts, kurai izskriet cauri un neko lāgā tur neredzēt. Sarunās atklājās, ka populārs ceļojuma galamērķis ir arī Slovēnija. Man šķiet forši, ka cilvēki vēlmei ceļot tērē tik, cik var atļauties, – neielien kredītos un nedodas uz “uber duber” tālām un eksotiskām zemēm. Vēl viena no pēdējā laika tendencēm, ar ko esmu sastapusies, ir tā, ka arvien biežāk jubilāram apaļā jubilejā bērni un radi dāvina ceļojumu. Tikko mana tuva radiniece kopā ar bērniem pabija Spānijā. Šo braucienu viņa saņēma kā dāvanu skaistā dzīves jubilejā. Mājās viss ir, tāpēc lielākā dāvana ir sajūtu un pozitīvu emociju gūšana. Vēl ir daļa latviešu, kuri ar ceļojumu palīdzību paildzina vasaras mēnešus. Man pazīstama ģimene – aptuveni 10 līdz 12 cilvēku – katru gadu oktobrī dodas uz siltajām zemēm. Viens no galvenajiem noteikumiem ir, lai tur būtu jūra un pludmale. Šogad brauciena galamērķis būs viens no Itālijas reģioniem – Sicīlija. Pirms ceļojuma tiek noskatīta liela ģimenes māja, tā noīrēta vismaz uz divām nedēļām, un atpūta var sākties. Maltītes lielākoties gatavo paši, produktus iegādājoties vietējos lielveikalos. Pēc tam satiekoties, visinteresantākie un smieklīgākie stāsti ir par latviešu kompānijas skaļo dziedāšanu un trakulīgo dejošanu vietējos krodziņos. Krodziņu saimnieki bieži viņiem uzsaucot dzērienus, lai tikai atraktīvā kompānija atnāk arī citus vakarus, jo latvieši pievilinot arī citus apmeklētājus. Izrādās, neesam nemaz tik atturīgi, varam arī aizraut dienvidniekus. Tas saprotams, jo, esot ārpus savas dzīves telpas, ikviens atbrīvojas un kļūst mazliet nebēdnīgāks, dzīvi tverot vieglāk. Tas arī ir viens no ceļojumu ieguvumiem.
Bankas aptaujā pieminēti arī kaimiņi igauņi, kuri naudu tērējot visapdomīgāk. Varbūt tā arī ir, jo, aizejot tepat uz veikaliem igauņu pusē un salīdzinot ar Latviju, viņiem cenas ir daudz augstākas. Nav brīnums, ka igauņi izvēlas doties uz Latviju ne tikai iepirkties, bet arī apskatīt skaistākās vietas un ieturēt gardas maltītes. Jā, jo pie mums viņiem cenas šķiet daudz pievilcīgākas. Priecē tas, ka mums ikvienam ir dota izvēle, kā un kur tērēt savu nopelnīto, lai dzīvē nav tikai darbs un pienākumi, bet arī atpūta. Tā tik ļoti piestāv vasarai!
