Augustā baltie stārķi Ciconia ciconia Latvijā sāk pulcēties lielos baros gan lauku teritorijās, gan piepilsētu tuvumā, gatavojoties migrācijas sezonai. Šajā posmā putni ne tikai fiziski sagatavojas ilgajam lidojumam, bet arī apgūst uzvedības stratēģijas, kas palīdzēs veiksmīgi pārvarēt tālo ceļu. Migrācijai gatavojas arī jaunie stārķēni Tukuma pusē, kurus ik dienu iespējams vērot Latvijas Dabas fonda un AS “Sadales tīkls” tiešraidē.
Baltā stārķa pielāgošanās spējas un lidošanas stratēģija
Lai izprastu baltā stārķa migrācijas paradumus, jāzina, ka šis putns ir pielāgošanās meistars. Tā spārnu platums mēdz sasniegt divus metrus, kas ļauj izmantot siltā gaisa plūsmas, lai bez spārnu kustināšanas celtos augšup un planētu. Šādas gaisa plūsmas veidojas saulainā laikā virs sasilušās zemes virsmas, un tās izmanto arī citu putni – tā dēvējama par pasīvo lidošanas stratēģiju, kas ļauj pacelties lielā augstumā, patērējot minimālu enerģiju. Migrācijas laikā baltie stārķi mērķtiecīgi izvēlas maršrutus ar bieži sastopamām siltajām gaisa plūsmām. Jaunie putni īpaši cenšas apgūt šo gaisa plūsmu izmantošanu, jo tā ir būtiska tālām migrācijām, kad dienā jāšķērso līdz pat 300 kilometru lieli attālumi.
Migrācijas laikā baltie stārķi pārvietojas lielos baros – vienā barā var būt pat tūkstots putnu. Lidošana barā palīdz efektīvāk atrast un izmantot termālos gaisa pacēlumus, jo pieredzējušākie putni uzņemas vadību un rāda citiem piemērotāko ceļu. Tādējādi lidošana grupā arī nodrošina labāku aizsardzību un orientāciju.
Vecums un motivācija
Vācijā veikts pētījums, kurā, izmantojot ar raidītājiem aprīkotu putnu izsekošanas datus dažādās Eiropas valstīs un analizējot vairāk nekā 55 000 termālo lidojumu epizodes, noskaidrots, ka jaunie putni efektīvi izmanto termāles un pārvietojas energoefektīvi. Savukārt, pieaugušie biežāk lido arī grūtākos apstākļos un pieņem enerģiju prasīgākus lēmumus. Bet, tas ļauj viņiem sasniegt galamērķi īsākā laikā.
Tas norāda uz atšķirīgu motivāciju dažādos dzīves posmos – pieaugušajiem putniem lielāka nozīme ir laikam, piemēram, spējai savlaicīgi atgriezties ligzdā. Pētījuma rezultāti rāda, ka migrācijas veiktspēju ne vienmēr nosaka vien pieredze vai fiziskā sagatavotība, bet gan arī kompromiss starp enerģijas patēriņu un laika faktoru, kas atkarīgs no putnu vecuma un dzīves posma. Vairāk par pētījumušeit.
Migrācijai gatavojas arī tiešraides stārķēni
Pašlaik tiešraides stārķēni vēl turpina mācīties noturēt līdzsvaru, koordinēt spārnu kustības, pielāgoties vējam un atgriezties ligzdā no tuvākas apkārtnes. Tiešraidē no stārķu ligzdas Tukuma pusē novērots, ka viens no jaunajiem stārķiem pirmo reizi pacēlās spārnos brīdī, kad ligzdas tuvumā garām pārvietojās skaļš braucamrīks un nav izslēgts, ka tieši pēkšņais troksnis bija impulss lidojumam. Gaisa plūsmām ir ļoti būtiska loma – labvēlīgs vējš palīdz noturēties gaisā, bet spēcīgas brāzmas, īpaši sānvējš, jaunajiem lidoņiem var būt nopietns izaicinājums. Tieši tāpēc lidojumiem tie bieži izvēlas mierīgas dienas, kad gaisa plūsmas ir stabilas un lidojuma apgūšana norit drošāk.
Šos un citus notikumus vēl kādu laiku varēs vērot tiešraidē, taču pavisam drīz jaunie putni pametīs ligzdu un dosies savā pirmajā lidojumā. Šī ir jau piektā sezona, ko nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar AS “Sadales tīkls” un tā pieejama LDF YouTube kanālā.
Liene Brizga-Kalniņa, Latvijas Dabas fonds, Komunikācijas vadītāja
