FOTO: NO SMILTENES NKUP PREZENTĀCIJAS
Aizvadītajā nedēļā Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis tikās ar vietējiem uzņēmējiem, lai pārrunātu pašreizējo situāciju ar dzīvojamo fondu Smiltenes novadā un sniegtu ieskatu par tuvākajā laikā īstenojamajiem projektiem.
Tieši uz mājokļu pieejamību pavasarī veiktajā aptaujā uzņēmēji norādīja kā ļoti būtisku un steidzami risināmu problēmu Smiltenes novadā.
Uz tikšanos klātienē bija ieradušies vairāk nekā divdesmit lielie un mazie uzņēmēji, kopā ar pašvaldības darbiniekiem diskusijā piedalījās aptuveni 25 dalībnieki, vēl daži sekoja līdzi tiešsaistē (arī tāda iespēja tika dota).
“Esmu strādājis dažādos amatos, tomēr mana lielākā pieredze ir uzņēmējdarbībā. Līdz ar to es saprotu, ar ko mazais uzņēmējs ikdienā saskaras, kādi viņam ir izaicinājumi, un saprotu arī to, kāpēc birokrātija ir vajadzīga. Arī uz pašvaldību vēlēšanām gatavojot savas programmas, manuprāt, diezgan līdzīgi visi politiskie saraksti norādīja, kas ir būtiski novada attīstībai, un tie ir mājokļi. Tāpēc arī šobrīd, runājot par attīstības perspektīvām novadā, mājokļu pieejamība ir izvirzīta kā viena no prioritātēm,” uzrunājot uzņēmējus, uzsvēra E. Labanovskis.
Viņš akcentēja, ka, ņemot vērā gan pašreizējo dinamiku, gan darba tirgus tendences, mājokļu jautājums ir īpaši svarīgs, lai sekmētu novada izaugsmi un attīstību reizē ar uzņēmējdarbību. “Ņemot vērā to, cik tālu atrodamies no Rīgas, kādas ir pašvaldības iespējas, skaidrs ir tas, ka mēs šo jautājumu nevaram atrisināt bez uzņēmēju iesaistes un līdzdalības. Un sadarbības formāti var būt dažādi,” teica E. Labanovskis, atgādinot, ka viens no viņa pirmajiem darbiem ir pievērsties nekustamā īpašuma sakārtošanai novadā.
“Mēs šobrīd skatāmies, kuri īpašumi, kuri dzīvokļi varētu būt tādi, kurus pēc iespējas ātrāk varētu laist tirgū pārdošanai vai kuriem ir nepieciešami uzlabojumi, lai tie būtu apdzīvojami. Skatāmies arī bezīpašnieku īpašumus, kuri ilgstoši nav nevienam piederējuši, tiem tad primāri būtu jāsakārto arī juridiskie jautājumi. Mēs redzam, ka lielākā nepieciešamība pēc mājokļiem ir Smiltenē, taču ne tikai. Tāda nepieciešamība ir arī Raunā un teritorijās, kur ceļi ved uz Valmieru,” pauda pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Viņš pozitīvi vērtē aizvadīto tikšanos, kas reizē bija arī iepazīšanās ar vietējiem uzņēmējiem, un pieļauj iespēju, ka turpmāk sanākt kopā ar uzņēmējiem un diskutēt arī par citiem būtiskiem jautājumiem novada attīstībai varētu kļūt par ierastu praksi, tāpēc jau rudenī varētu tikt rīkota nākamā tikšanās.
Dalās iecerēs
Pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš iepazīstināja ar prezentāciju: par zemas īres maksas mājokļa celtniecību, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Pļavas ielā 3, Smiltenē, būvniecību un progresu.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Smiltenes novada pašvaldība pilnvarojusi savu kapitālsabiedrību SIA “Smiltenes NKUP” būvēt Smiltenē, Pļavas ielā (Limbažu ielas rajonā), zemas īres mājokli ar 30 dzīvokļiem.
A. Vīvuliņš atgādināja, ka projekta ietvaros plānots būvēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar četriem stāviem, kuros būs 30 mūsdienu funkcionālajām prasībām atbilstoši dzīvokļi – provizoriski septiņi vienistabas, 18 divistabu un pieci trīsistabu. Vidēji vienas dzīvojamās īres mājas viena dzīvokļa platība ir 52,125 m2 saskaņā ar MK noteikumiem.
Esam vēstījuši, ka uz šiem mājokļiem pašvaldībā ir atvērta pieteikšanās rinda. Jau vismaz trīspadsmit iedzīvotāji ir pieteikušies kā potenciālie īrnieki, taču dažus uzņēmējus māc bažas, vai, sākotnēji piesakoties šādā rindā, viņi ir apzinājušies, ka jāņem vērā iepriekš minētie rādītāji un ka īres maksa tomēr nebūs ļoti zema. Atbilstoši “ALTUM” iesniegtajam finanšu modelim SIA “Smiltenes NKUP” aprēķinātā īres maksa 2025. gadā būtu 6,15 eiro par kvadrātmetru mēnesī.
Savukārt ar otru prezentāciju par īres mājokļiem speciālistiem Smiltenē un tieši par iespējām uzņēmējiem iesaistīties PPP (privātās un publiskās partnerības) projektā tā īstenošanai iepazīstināja Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš.
Programma ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm Latvijas valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs. Projekts tiek veidots pēc “privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko” modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem.
Daudzdzīvokļu nams varētu atrasties uz zemesgabala Pļavas ielā 2, kas atrodas pilsētas daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā, kurā dominē dzīvojamās mājas un uzņēmumi.
Kā izskanējis, šajā gadījumā pašvaldība nevar piesaistīt finansējumu un/vai attīstītājus pieejamu īres dzīvokļu izbūvei, tāpēc risinājums būtu ārpus valsts bilances – PPP līgums ar privātā finansējuma piesaisti un subsīdijas elementu.
Līdz ar to tikšanās laikā kopā ar SIA “Smiltenes NKUP” pārstāvjiem tika pārrunāts, vai uzņēmēji būtu gatavi piedalīties publiskās un privātās partnerības projektā ar ilgtermiņa nomas līgumiem.
Uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļas vadītājs Modris Apsītis laikrakstam atklāj, ka daļa uzņēmēju pēc tikšanās palūdza datus par dzīvojamo platību un īres maksām, kas prognozētas pašvaldības īres namā, lai salīdzinātu un parēķinātu no savas puses, vai tiem atmaksātos investēt šajā jomā vai arī lai apdomātos, vai tas varētu būt aktuāli viņu speciālistiem. Vismaz viens uzņēmums ir izrādījis interesi par to, ka būtu pats gatavs attīstīt dzīvojamās platības.
“Par publiskās un privātās partnerības projektu uzņēmēji pārsvarā ir nogaidoši, apdomā sniegto informāciju, neviens vēl nesteidzas ar saistību uzņemšanos. Un tas ir saprotami, jo šobrīd ir tikai vispārīgas aplēses par projektu, bet svarīgas arī daudzas detaļas. Noteikti ilgākā termiņā būs redzams, kāds šim būs rezultāts, bet katrā ziņā saruna ir iesākta un tēma – aktualizēta, un turpināsim pie šī darbu,” pamato M. Apsītis.
Uzņēmēju redzējums
Uzņēmēji pauda, ka mājokļu trūkst gan jaunajām ģimenēm, gan ienācējiem no citiem novadiem, kuriem šeit atrastos darba vietas, bet reāli strādāt nevar, jo nav, kur dzīvot.
No vairākiem uzņēmējiem izskanēja, ka situācijas uzlabošanā būtu jāsāk ar komunikācijas infrastruktūras un ceļu sakārtošanu un tad ar dzīvesvietas piedāvāšanu. Tāpat izskanēja, ka ne visi potenciālie darbinieki tīko pēc dzīvokļiem – ģimenes ar bērniem tikpat labi izvēlētos pārnākt uz privātmājām un viensētām, ja vien būtu tāds piedāvājums. “Mūsu ražotnēs tiek gaidīti speciālisti, arī no Rīgas. Mēs varam nodrošināt darba vietas, bet nevaram cilvēkiem nodrošināt dzīvesvietu. Mājokļu jautājums ir aktuāls ne tikai Smiltenē, bet arī Raunā un varbūt arī citviet novadā,” pauda Inguss Pavasars (uzņēmumu grupa “Pavasars”).
“Varbūt ir nekustamie īpašumi, kuri vienkārši jāsakārto un jālaiž tirgū pārdošanai privātpersonām. Bet jāsāk ar to, lai ceļi būtu sakārtoti – no Raunas uz Smilteni, Valmieru un tā tālāk, lai internets un telekomunikācijas darbojas. Tādēļ ieteikums pašvaldībai – nodrošināt sakārtotus ceļus un infrastruktūru, pārējo izdarīs uzņēmējs pats,” uzsvēra I. Pavasars un dalījās savā pieredzē par pašu iespējām šeit celt mājas. “Modulāru ēku celtniecībai ir ļoti daudz plusu – kontrolēts ražošanas process, īss ražošanas laiks, kontrolējamas izmaksas ar zināmu cenu, kā arī tiek piedāvāts pilns komplekts ar mēbelēm, sadzīves tehniku, visi produkti atbilst cenu normām un ir sertificēti no vienas ražotnes. Pie trūkumiem var minēt lielākas investīcijas projekta sākumā, attālumu, dizainu un izmērus. Šobrīd modulārās ēkas būvējam daudzviet pasaulē, tas nozīmē, ka visas konstrukcijas ir jātransportē. Latvijā šādu māju celtniecība būtu vienkāršāka, jo izpaliktu konstrukciju transportēšana ar kuģiem un tamlīdzīgi. Viss būtu ērtāk, ņemot vērā, ka ražošana mums notiek Raunā. Jāteic gan, ka koka apbūve Latvijā daudzstāvu ēkām nav populāra, tāpēc nolikumos nav pieļauta. Betons un viss. Esmu piedalījies dažādos konkursos tepat Latvijā, taču bez rezultātiem. Valstij būtu savs tuvākais uzņēmējs jāpaceļ, bet pie mums tas nestrādā. Līdz ar to mums eksports ir 95 procenti uz citām valstīm. Tajā pašā laikā viens no nesenākajiem projektiem, ko esam īstenojuši, – viesnīca ar 47 numuriņiem, kas atbilst visiem modernajiem standartiem un prasībām, būvniecības konkursos saņemot pirmās vietas un atzinību,” viņš pamato.
Bet Raivim Vizulim (SIA “ITS tehnoloģijas”) bija ierosinājums par gataviem mazo privātmāju projektiem, ko varētu izstrādāt, lai atvieglotu ceļu, kā potenciālajiem māju īpašniekiem tikt pie sava mājokļa. “Zinu, ka pirms pāris gadiem Smiltenes novadā tika īstenots pilotprojekts: lai novada iedzīvotājiem atvieglotu būvniecības procesu tām palīgēkām, kas atbilst mazēku definīcijai, un veicinātu arhitektoniskā veidola vienotību novada teritorijā, Smiltenes novada Būvvalde piedāvāja iedzīvotājiem iespēju izvēlēties kādu no izstrādātajiem tipveida projektiem. Kāpēc gan ko tādu nevarētu īstenot ar gataviem, vienkāršiem dzīvojamo māju variantiem? Proti, interesenti, jaunās ģimenes varētu lejupielādēt gatavu projektu, attiecīgi tikai detaļas pielāgojot individuālām vēlmēm. Rezultātā nerastos situācija, ka katrs individuāli būvē kaut ko, kas ienāk prātā. Ja kāds ir projektējis mājas būvniecību, tad zina, cik tas izmaksā. Ņemot vērā kopējās būvniecības izmaksas, tā būtu ļoti liela ekonomija, vienkāršākais un ērtākais veids, kā iedzīvotājiem tikt pie sava mājokļa, nekā, ja viss būtu jādara pašam, sākot no nulles, no pirmajām skicēm līdz gatavam projektam. Plusu kopumā būtu daudz, tostarp pilsēta iegūtu daudzmaz vienādu apbūvi, ja mēs domājam par pilsētas vai novada ainavisko vidi ilgtermiņā. Vienīgi daudz darba jāiegulda, kādam būtu jāuzņemas šo ideju realizēt,” savu ideju skaidro R. Vizulis.
Viņš uzsver, ka dzīvojamā fonda jautājums ir bijis aktuāls jau iepriekš un būs aktuāls vēl daudzus gadus. “Šī tēma jau tiek cilāta gadiem, un domāju, ka nepieciešamība pēc mājokļiem būs aktuāla vēl daudzus gadus, jo tas nav īsā laikā sakārtojams jautājums. Tāpēc īsti neko jaunu mēs vēl neesam sagaidījuši. Protams, priecāsimies, ka pēc gada Smiltenē redzēsim jaunu daudzdzīvokļu namu. Tas ir viens solis, bet tāpēc jānāk kopā un jāmeklē jauni risinājumi, jāizskata dažādi varianti. Pozitīvi, ka tiek rīkotas šādas diskusijas kopā ar uzņēmējiem arī ar jaunā sasaukuma pašvaldības vadību,” saka R. Vizulis.
“Mēs pašreiz runājam par to, kā sagādāt perspektīviem darbiniekiem, mūsu iedzīvotājiem vietu, kur dzīvot. Bet prioritāri tomēr ir domāt par to, lai novadā attīstās jebkurš bizness – liela vai maza uzņēmējdarbība. Svarīgi, lai iedzīvotājiem ir, kur strādāt, lai viņiem ir darbs. Pašlaik ir tāda situācija, ka, piemēram, kaut vai lauksaimniecība – ļoti strauji industrializējas, un šajā nozarē vairs nestrādā tikai zemas kvalifikācijas darbinieki. Strādā augstas kvalifikācijas darbinieki. Tad praktiski mūsu brīvais cilvēku resurss ir tas, kas atbrīvojas laukos. Protams, šie cilvēki ir jāmāca. Un tad ir divi varianti – vai mēs atļaujam gados jauniem cilvēkiem aiziet uz Rīgu vai Valmieru, vai pat doties uz ārzemēm, vai tomēr mēģinām noturēt savā novadā, kur viņiem veidot ģimenes. Tāpēc būtiski, lai viņiem būtu, kur strādāt, lai viņi šeit deklarētos un maksātu šeit savus nodokļus. Jo vairāk cilvēku spējam novadā nodarbināt, jo vairāk pašvaldības maciņā ieplūst nauda,” pauda Jānis Bikiņš no uzņēmuma SIA “WOLTEC”.
Emīls Cimdiņš no Raunas pagasta ir pateicīgs, ka tikšanās ar uzņēmējiem tika organizēta arī attālināti. “Pašvaldība kopumā izklausījās ieinteresēta komunikācijā ar uzņēmējiem. Tas ir labi. Piedāvātie risinājumi no pašvaldības puses apmierina tikai mazu daļu no dzīvojamā fonda dažādības – īres dzīvokļus. Problēma nav tajā, ka cilvēki negribētu dzīvot tikko uzceltos mājokļos – grib, un kā vēl! –, bet, ja mēs skatāmies uz jauniem speciālistiem vai ģimenēm, tad bieži vien pat lielāka interese ir par dzīvokļa/mājas iegādi, nevis īri. Šāda piedāvājuma Smiltenē šobrīd nav un nav arī plānots. Pagaidām tiek domāts tikai par Smilteni. Daži uzņēmēji minēja, ka gribētu, lai arī Raunā attīstās daudzdzīvokļu mājas, bet pašvaldībai šādas ieceres nav. Pētot detālplānojumu, šāds zonējums nav arī ieplānots, lai uzņēmēji paši var uzbūvēt. Žēl,” saka E. Cimdiņš. Viņaprāt, šobrīd ir lieliska iespēja attīstīt dzīvojamo fondu novadā, lobējot Smiltenes novadu, kur cilvēkiem dzīvot, bet tajā pašā laikā strādāt blakus esošajos novados, kur mājokļa izmaksas vidēji ir nedaudz dārgākas. “Kā nopietna nākotnes investīcija var būt šis minētais privātās-publiskās partnerības projekts, kas var būt arī interesants uzņēmējiem – ar lēnu, bet diezgan drošu peļņu. Novadā ir grūti ar finansējuma iegūšanu, salīdzinot ar tuvākām reģiona pilsētām, nemaz nerunājot par Rīgu vai Pierīgu. Ne velti tika minēts, ka pašvaldībai varbūt jāapsver iespējas paraudzīties uz alternatīviem finansēšanas veidiem, kā, piemēram, krājaizdevu sabiedrību virzienā, kas varbūt ir nedaudz dārgāki, bet iedod reālu iespēju iedzīvotājiem iegādāties īpašumu, – skatās uz cilvēku, ne tikai uz skaitļiem. Būtu interesanti redzēt šo attīstāmies, jo te arī var piesaistīt uzņēmējus, kas faktiski kā kooperatīva biedri ir tie, kas piešķir finansējumu. Sanāk, ka uzņēmēji nopelnītu divreiz – uzbūvējot dzīvokļus/mājas un pēc tam finansējot to iegādi. Tikšanās laikā saklausīju arī to, ka uzņēmēji ir gatavi piedāvāt alternatīvus mājokļu veidus, ko attīstīt, – dzīvokļus iegādei, rindu mājas, atsevišķus privātmāju projektus, bet nepieciešams atbalsts no pašvaldības procesu vienkāršošanā, detālplānojuma pielāgošanā. Protams, ir arī citi sasāpējuši jautājumi, kas ir pakārtoti dzīvojamā fonda izveidei, – izglītība, kultūra, atpūtas iespējas. Kompleksi jautājumi, kam nav tūlītēja risinājuma, bet kas ilgtermiņā ir jārisina, lai veidotu Smiltenes pilsētu un novadu par patīkamāku vietu, kur gribēt dzīvot,” secina E. Cimdiņš.
