Ziemeļlatvija, 1935, 20. jūlijs Ilggadīgu laukstrādnieku godināšana Ērģemē Svētdien, 7. jūlijā, Ērģemes Lejasķaupu saimnieks Kārlis Lezdiņš sarīkoja savu strādnieku Marijas Laņģis, Dāva Pinkas un viņa sievas godināšanu par ilggadēju darbu un labu saticību.
Marija Laņģis Lejasķaupos nostrādājusi nepārtraukti 40 gadus, bet D. Pinka ar sievu 35 gadus. Svinības ievadīja skolotājs Cābulis ar uzrunu. Pie bagātīgi klātā mielasta galda jubilārus cildināja Ērģemes pagasta vecākais Heidemanis un citi. Patlaban zied liepas
Liepas ziediem mēs piegriežam par maz vērības. Tādēļ ieteicams plašāk noorganizēt liepu ziedu ievākšanu, jo līdz šim liepu ziedus ievedām no ārzemēm ārstniecības vajadzībām. Liepu ziedu ievākšana sevišķi ieteicama mazpulkiem. Tā var dot ļoti labus ienākumus, jo tautas Labklājības ministrijas drogu noliktava liepu ziedus pērk katrā vairumā.
Tādēļ visiem ieteicams pasteigties ar šo ziedu ievākšanu.
Ziemeļlatvija, 1935, 27. jūlijs Valkas pilsētas pašvaldības 15 gadi 30. jūlijā paiet 15 gadi no Valkas pilsētas domes pirmās sēdes, kas noturēta pēc pilsētas pārdalīšanas starp Latviju un Igauniju. Pirmā pilsētas dome, tā sauktā pagaidu dome, nav vēlēta, bet sastādīta no sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Domes sastādīšanu uzņēmusies Sabiedrisko organizāciju padome. Pagaidu dome sastāvējusi no 16 domniekiem, no kuriem astoņi: Kārlis Dzirkalis, Jānis Bricmanis, Jānis Ķimins, Jānis Rauska, Hermanis Pavlovičs, Arnolds Bundža, Paulis Pavlovičs un Pēters Kalācis no bijušās Kerenska laika pilsētas domes un astoņi: Paulis Skrīvers, Jānis Iverts, Antons Rudits, Pēteris Ķiris, Pēteris Raudzēns, Jānis Pavlovičs, Kārlis Matiss un Kārlis Gulbis no sabiedriskām organizācijām. Kā no pirmā domes sēdes protokola redzams, pirmajā pagaidu domes sēdē piedalījušies 13 domnieki un no lietu izspriešanas debatēm var vērot, ka toreiz domnieki vēl nav bijuši sašķēlušies pa politiskām partijām. Nav bijis strīdu ap pilsētas pašvaldības amatiem. Lēmumi pieņemti gandrīz vienbalsīgi. Uzstādītās kandidatūras aizstāvējuši tādi domnieki, kas vēlākā laikā uz vissīvāko apkarojas. Raksturīgi, ka jau pirmajā sēdē dome ir lēmusi par 300 000 rubļu liela aizdevuma saņemšanu. Aizdevumu izprasīšana un saņemšana, tad arī visā domes pastāvēšanas laikā, līdz pat 15. maijam 1935. g., kad pilsētu domes tika atlaistas, bija tapusi par raksturīgu iezīmi visā darbībā, jo sevišķi uzplaukstot partiju ziedu laikos, kad pilsētā pie varas bija lielie politiskie balamutes ..
Vietējā hronika
Atrastas lietas. Pelēki strīpota cepure atrasta 14. jūlijā uz laukuma Valkā pie Tautas nama. Uz Valkas-Ērģemes ceļa starp Gurīšu un Ķīšu mājam atrasts kungu vasaras mētelis, pelēkas krāsas. Minētās mantas atrodas Valkas apriņķa policijas I iecirkņa priekšnieka kancelejā. Mantu īpašnieki, uzzī-
mējot mantas par savām, var tās saņemt.
Ziemeļlatvija, 1935, 20. jūlijs Rīt Ērģemē kapu svētki un brīvdabas izrāde Rīt, 21. jūlijā, Ērģemē kapu svētki. Šai dienā Ērģemē saplūst daudz ļaužu – ne tik vien kārķēnieši un omulieši, bet daudz citi, lai pieminētu kapsētā guldītos. Sekojot senai tradīcijai, Ērģemes lauksaimniecības biedrība šai dienā rīko brīvdabas teātra izrādi. Uzvedīs V. Zonberga drāmu pēc A. Grīna romāna “Nameja gredzens”. Jau vairākas nedēļas ērģemieši režisora A. Filipsona vadībā sagatavo šo lielisko uzvedumu, kurā galvenās lomas veic Rīgas teātru aktieri: Skumants – T. Matīss (Nac. opera), Gaidis – A. Filipsons (Dailes teātris) u.c. Izrādē piedalās apmēram 80 cilvēku un to papildinās koris, orķestris un solo dziesmas. Kostīmi no Dailes teātra. Izrīkojumu atklās Iekšlietu ministrijas lektors Norvils ar priekšlasījumu “Latviski varenais”. Tam sekos minētā izrāde un beigās, protams, dejas. Ievērojot lielos izdevumus, ieejas cenas nav augstas. Ērģemieši to var maksāt labu prātu, jo biļešu kasē atstātais lats ir ziedots Ērģemes Tautas nama būvei, kura vajadzība jau sen tik ļoti jūtama.
Bargs negaiss ar cilvēku upuriem Pāri Ziemeļlatvijai trešdien pēcpusdienā gāja spēcīgs pērkona negaiss ar stiprām lietus gāzēm. Zibens iespēra daudzos kokos, telefona stabos un ēkās. Zemākās vietas pārplūda. Sevišķi spēcīgi negaiss plosījās Valkas apkārtnē, kur prasīja arī cilvēku upurus. Lugažu Indrānos ļaudis atradušies pļavā pie siena novākšanas darbiem. Māju saimniece Zelma Ķaukulis ar strādniecēm A. Poli un L. Pelčeri stāvējušas pie siena gubiņas, kad pēkšņi spēcīgs zibens spēriens visus notriecis zemē. Ķaukule un Polis zibens spērienā cietušas mazāk, viņām kontuzēti ķermeņi, bet Pelčere bijusi uz vietas beigta. Viņai apsvilušas arī drēbes. Notikuma vietā ieradās Lugažu rajona ārsts, kurš apskatīja zibeņa nosperto, konstatējot nāvi.
Ziemeļlatvija, 1935, 27. jūlijs Šodien Valkas labības elevatora atklāšana Bijušā Lugažu magazīnas ēkā izbūvētais valsts labības elevators ir viens no modernākiem Latvijā pēdējā laikā celtiem valsts elevatoriem, apgādāts teicamām mašīnām. Dzinējspēks – elektrības, tas darbu padara vienkāršu un ērtu. Telpas lietpratīgi izmantotas, viss parocīgi un viegli sasniedzams, tā ka darbs jaunajā elevatorā ritēs priekšzīmīgā kārtībā. Par elevatora pārzini iecelts Jūlijs Bratka no Valkas pagasta, kurš rīkos darbus jaunajā elevatorā. Trešdien jaunajā elevatorā ieradās Valsts labības biroja vadītājs, agronoms Augusts Kaksis. Viņš iepazinās ar elevatora iekārtu un mašīnām. Agronoms Kaksis patlaban uzturas savās lauku mājās Valkas pagasta Lejaskalcos.
Ziemeļlatvija, 1935, 13. jūlijs Dakstos likvidēta “Raibā aita”
Ēveles pagasta Dakstos dzīvojošās Kristine Landratovs un Anna Smirnovs plaši uzsākušas slepeni tirgoties ar valsts degvīnu. Viņu “uzņēmuma” plašās darbības dēļ tas pagastā nosaukts par “Raibo aitu”. Viss tas nācis zināms vietējam kārtībniekam, kurš pie vainīgām izdarīja kratīšanas, pie kurām arī atrada degvīnu un tukšas pudeles un par viņu nelikumīgu rīcību sastādīja attiecīgus protokolus. Vainīgām draud paprāvs naudas sods un arī cietums. Latvijas-Igaunijas tuvināšanās biedrības nodaļa Valkā Pagājušā gada 1. oktobrī Valkas apriņķa priekšnieka pārvaldes telpās uz apriņķa priekšnieka Brieža uzaicinājumu sapulcējas vietējo valsts un pašvaldības iestāžu atbildīgie darbinieki un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri pārrunāja latvju un igauņu tuvināšanās jautājumus. Sanāksmes dalībnieki nāca pie slēdziena, lai šos jautājumus labāk izvestu dzīvē, tad Valkā jānodibina Latvijas-Igaunijas tuvināšanās biedrības Valkas nodaļa, un ar šo priekšlikumu griezās pie centrālās valdes Rīgā. Tā valcēniešu nodomus pabalstījusi un apgabaltiesā reģistrēja Valkas nodaļu. 9. jūlijā sanāca pirmā jaunās nodaļas valdes sēde. Par Valkas nodaļas priekšsēdētāju ievēlēja Valkas apriņķa pamatskolu inspektoru J. Bricmani.
