FOTO: DIĀNA VALTERE
Jau vēstījām, ka 11. jūlijā Smiltenes novadu skāra spēcīgs negaiss ar lielgraudu krusu un ekstremāli stiprām lietusgāzēm. Vētras rezultātā ievērojami bojājumi konstatēti gan pašvaldības, gan iedzīvotāju īpašumiem – visvairāk to ir bijis Bilskas pagasta Mēru ciemā, Palsmanes pagasta Rauzā un Variņu pagastā. Līdz trešdienai Smiltenes novada pašvaldība bija saņēmusi 139 pieteikumus no iedzīvotājiem par krusas radītajiem zaudējumiem. No tiem 46 atbilst nosacījumiem, lai saņemtu vienreizējo pabalstu.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar pašvaldību, lai noskaidrotu, kādi iemesli kavē atbalsta saņemšanu lielākam skaitam pretendentu.
Edgars Roslovs, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks, vispirms vērsa uzmanību uz to, ka tas ir kopējais iesniegumu skaits (ne tikai tie, kas pretendē uz pabalstu), ko līdz trešdienai bija saņēmusi pašvaldība. “Par vētras radīto postījumu apjomiem visa operatīvā informācija pašvaldībai vispirms bija jāsūta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Līdz ar to jau pirmajā dienā publiskojām informāciju, aicinot iedzīvotājus ziņot par šādiem gadījumiem. Principā bija divu veidu pieteikumu iespējas, kur vienā gadījumā iedzīvotāji tīri informatīvi sniedza ziņas par novada teritorijā radītajiem zaudējumiem, lai apzinātu kopējo situāciju pēc vētras postījumiem. Bet otrajā gadījumā iedzīvotāji sāka iesniegt pieteikumus uz vienreizējo pabalstu krīzes situācijā. Šobrīd kopējais saņemtais iesniegumu skaits pašvaldībā ir 139. Tātad šie ir visi, kas līdz šim vērsušies pašvaldībā, un daļa no tiem nemaz nepretendē uz pabalsta saņemšanu, bet risina personīgās sarunas ar apdrošinātājiem vai novērš sekas ar saviem līdzekļiem,” skaidro E. Roslovs un atklāj, ka likumā paredzētajā kārtībā iedzīvotāju pieteikumi tiek pieņemti mēneša laikā pēc konkrētā notikuma.
Kā noskaidrojām, atbilstoši Smiltenes novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr.20/21 “Kārtība, kādā Smiltenes novada pašvaldība piešķir vienreizēju pabalstu personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā mājokļa atjaunošanai” patlaban konstatēta atbilstība 46 iesniegumiem, kam secīgi tiek plānota apsekošana. Pirms apsekošanas ar īpašniekiem sazināsies pašvaldības būvspeciālists, lai vienotos par konkrētu apmeklējuma laiku.
“Būtiskākās neatbilstības iesniegumos pārsvarā saistītas ar apdrošināšanas jautājumiem. Proti, īpašumi, kas ir apdrošināti, neatbilst pašvaldības līdzfinansējuma kritērijiem. Tāpat novērots, ka dažos gadījumos trūkst precīzas informācijas vai dokumentācijas, kas apgrūtina iesnieguma izvērtēšanu, un tas, protams, paņem vairāk laika, lai to visu apkopotu un izanalizētu, – zemesgrāmatas pievienošana, mantojumi, dāvinājumi, īres līgumi un citi,” skaidro Amanda Hirte, Smiltenes novada pašvaldības Nekustamo īpašumu speciāliste.
Tāpēc, ja īpašums ir apdrošināts, primārais atbalsta avots ir apdrošināšanas atlīdzība, un pašvaldība nedrīkst dubultot kompensāciju par vienu un to pašu zaudējumu. Tas būtu nelietderīgi un neatbilstu likumā noteiktajam publisko līdzekļu izmantošanas principam.
Ne likums, ne saistošie noteikumi neaizliedz apdrošināta īpašuma īpašniekiem pieteikties pabalstam. Tomēr pašvaldībai, rīkojoties ar sabiedriskajiem līdzekļiem, ir jāievēro valsts noteiktie principi. “Proti, mums ir pienākums izmantot finanšu līdzekļus likumīgi un lietderīgi. Tas nozīmē, ka atbalsts jāpiešķir tikai tādos gadījumos, kas tiešām nav segti citos veidos, piemēram, caur apdrošināšanu. Mērķis ir palīdzēt tiem, kuri citādi nesaņem kompensāciju par nodarītajiem postījumiem, un vienlaikus nodrošināt, ka pašvaldības budžets tiek izmantots atbildīgi un taisnīgi,” viņa saka un norāda: “Lai izvairītos no pārpratumiem, aicinām visus interesentus rūpīgi iepazīties ar noteikumiem un nepieciešamības gadījumā sazināties ar pašvaldību.
Pašvaldības piešķirtais pabalsts krīzes situācijā ir atbalsta veids, kura mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem ārkārtas apstākļos, piemēram, kad lielgraudu krusa vai cita stihiska nelaime nodara būtiskus bojājumus mājoklim. Šis ir sociāls atbalsts, kas domāts situācijām, kad nav cita risinājuma vai palīdzības avota.
Šajos gadījumos pabalsts tiek piešķirts kā vienreizējs pabalsts krīzes situācijā un attiecas tikai uz dzīvojamās mājas atjaunošanu. Lūdzam ņemt vērā, ka: atbalstu var saņemt tikai fiziska persona, kura ir deklarēta attiecīgajā īpašumā; tas ir vienīgais dzīvojamais īpašums, kurā dzīvo; uzrādot dzīvojamās telpas vai mājas īres līgumu vai īpašumu tiesību apliecinošu dokumentu; pašvaldības piešķirtā summa nesedz pilnu jumta seguma nomaiņu; pirms jebkādu būvdarbu uzsākšanas jāveic bojājumu foto fiksācija.”
Papildu jautājumu gadījumā var sazināties ar pagastu vai apvienību pārvaldes vadītāju, vai Īpašuma un vides nodaļas nekustamo īpašumu speciālisti Amandu Hirti, zvanot uz tālruņa numuru +371 64707869.
Par turpmākajiem lēmumiem un iespējamiem pašvaldības un valsts atbalsta pasākumiem iedzīvotājus pašvaldība informēs pēc to pieņemšanas.
Tāpat pašvaldība turpina atbalstu dabas stihijas laikā bojāto šīfera jumtu lokšņu savākšanai, turpinot to pieņemšanu četros savākšanas punktos: Palsmanē pie “Centra katlu mājas”; Rauzā adresē “Rauza 4”; Mēros pie daudzdzīvokļu nama “Kastaņi”; Bilskā pie “Pašvaldības mājas”.
