Esmu šokā. Tikko man piezvanīja māsiņa un teica, lai vedot bērnu mājās, jo viņam galvā atrastas gnīdas.
“Esmu šokā. Tikko man piezvanīja māsiņa un teica, lai vedot bērnu mājās, jo viņam galvā atrastas gnīdas. Kas tās tādas? Kur manējais tās varēja dabūt? Esmu izmisumā. Kā lai tagad cīnos ar tiem kukaiņiem? Varbūt aptiekā ir nopērkams kāds līdzeklis?” tik daudz jautājumu vienā reizē uzdod satraukusies bērna māmiņa.
“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka satraukumam tik tiešām ir pamats, jo pēdējā laikā vairākās Valkas pilsētas izglītības iestādēs bērniem ir atrastas ne vien gnīdas, bet arī utis.
Pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” medicīnas māsa Ņina Lāce atzīst, ka 35 gadu laikā, kopš viņa strādā bērnudārzā, šis esot otrais gadījums, kad tik daudziem bērniem galvā atrastas utis un gnīdas. No 170 audzēkņiem pieciem atrastas gnīdas, bet diviem — utis.
Ņ. Lāce divas reizes gadā — parasti septembrī un janvārī — bērniem pārbauda galvu. Aizvadītā gada beigās, saņemot informāciju no kolēģiem, pārbaudes sāktas jau decembrī. Ņ. Lāce atzīst, ka problēma ar bērnu utainību ir atstāta pašplūsmā un gulstas vienīgi uz vecāku un izglītības darbinieku pleciem.
Valkas pamatskolas medicīnas māsa Darja Šmite stāsta, ka reizēm bērniem galvu pārbauda pēc skolotāju ierosinājuma. Viņa novērojusi, ka pēdējā laikā utainības problēma pastāv jaunākajās klasēs.
Pirms vairākiem gadiem Valkas rajona izglītības iestādēs bērniem galvu pārbaudīja Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” dezinfektors. Šīs iestādes epidemioloģe Rasma Grauda informē, ka iestādē vairs nav tādas štata vietas.
“Bērnu kolektīvos visi inficētie jāārstē vienlaikus, jo utis diezgan ātri var nokļūt pie jauna saimnieka. Līdzekļi, arī speciāli šampūni, utainības likvidēšanai ir nopērkami aptiekās bez receptes. Lai no utīm tiktu vaļā, parasti pietiek ar vienu vai divām lietošanas reizēm,” stāsta Ņ. Lāce. Viņa iesaka lielisku tautas līdzekli utu likvidēšanai — dzērveņu sulu. To bērnam iesmērē galvā, nedaudz patur un pēc tam izmazgā ar šampūnu. Gnīdas, tas ir, utu oliņas, no matiem gan ir jāizlasa ar rokām. Tās ir piestiprinātas matiem un atgādina koka zaru ar pumpuriem.
Ar utīm cilvēks inficējas no cilvēka vai nu tieša kontakta ceļā, piemēram, sabāžot galvas kopā, vai ar priekšmetiem — ķemmēm, matu lentēm un drēbēm. Utainība ir izplatīta visā pasaulē, un tai nav vecuma un dzimuma ierobežojumu. Ja sākumā netiek pamanītas pašas utis vai gnīdas, tad parasti pirmais simptoms ir nieze utu koduma vietās. Intensīvas niezes dēļ var būt traucēts miegs, jo naktīs utis barojas. Sakasījuma vietās bieži vien izveidojas ādas iekaisumi un sastrutojumi. Utu mīļākā uzturēšanās vieta galvā ir aizauss rajoni, pakausis un deniņi. Utis spēj diezgan ātri pārvietoties.
Lai izvairītos no utīm, nevajag lietot svešas ķemmes un arī savējo nevajag dot citiem. Tas pats attiecas arī uz drēbēm. Lai izvairītos no atkārtotas inficēšanās savās mājās, jāārstējas ne tikai lokāli. Karstā ūdenī jāizmazgā arī dvieļi, spilvendrānas, palagi, cepures un citi apģērba gabali. Ja ir kāds apģērba gabals vai mīkstā rotaļlieta, kam šāds temperatūras režīms nav ieteicams, tad šīs lietas var uz vismaz divām nedēļām ielikt plastmasas maisā un aizsiet galu. Utis tik ilgi bez cilvēka nevar izdzīvot.
