Arvien biežāk cilvēki ārzemju ceļojumos dodas individuāli.
Arvien biežāk cilvēki ārzemju ceļojumos dodas individuāli.
Ja tūrisma firmu piedāvātajos braucienos par vīzām, veselības apdrošināšanu un tamlīdzīgām būtiskām lietām domā organizatori, tad, ceļojot individuāli — vienatnē, ar ģimeni vai draugu pulciņā —, par to jādomā pašam.
Kas jāzina, dodoties uz ārvalstīm, — par to reģionālajiem žurnālistiem rīkotajā seminārā ceļotājus informē Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārais departaments.
Dokumenti, dodoties uz ārvalstīm
Tā ir šķietami zināma lieta, taču ne vienmēr tiek ievērota, ja runa ir par ko vairāk, ne tikai pasi.
Cilvēkiem savlaicīgi jāparūpējas par to, lai, izceļojot uz ārvalstīm, pase būtu derīga. Ieteicams iepriekš sazināties ar attiecīgās valsts vēstniecību, lai noskaidrotu, kādam jābūt pases derīguma termiņam, ieceļojot valstī. Ir arī vajadzīga ieceļošanas vīza, ja vien attiecīgā valsts nav noteikusi bezvīzu ieceļošanas kārtību.
Paša ceļotāja labad ir vajadzīga veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, kura sedz atgriešanās izdevumus uz mītnes zemi. Vēlams arī savlaicīgi pārliecināties, vai ir visi nepieciešamie dokumenti, lai ar personu kopā izceļotu vai ieceļotu nepilngadīgi bērni. Tāpat vajadzētu sagādāt ceļošanas dokumentu, biļešu un apdrošināšanas polišu kopijas, kuras noderēs, ja dokumentu oriģināli ceļošanas laikā ir nozaudēti. Lai no tā izsargātos, nevajag glabāt dokumentus un naudu kopā.
2005. gadā Latvijas pārstāvniecībās ārzemēs ir izsniegtas 1844 atgriešanās apliecības, 2006. gadā līdz septembrim, to ieskaitot, — 766. Gadījumā, ja cilvēks ārzemēs nozaudē pasi vai viņam to nozog, pēc palīdzības jāvēršas tuvākajā Latvijas pārstāvniecībā vai ĀM Konsulārajā departamentā (diennakts tālrunis ekstremālām situācijām 29287398). Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Latvijas pilsoņi var vērsties pēc konsulārās palīdzības arī ikvienā ES dalībvalsts vēstniecībā, ja valstī, kurā personai nepieciešama palīdzība, nav Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības.
Nav ieteicams ceļot ar lielu daudzumu skaidras naudas. Labāk ir iegādāties un izmantot starptautiskos ceļojuma čekus.
Pirms izceļošanas no Latvijas jānokārto iespēja saņemt papildu materiālo palīdzību gadījumos, ja to vajadzēs. Dzīves dārdzība ārvalstīs nereti ir lielāka, nekā cilvēki domā.
Ceļojot ar mājdzīvniekiem, jāpārbauda, vai dzīvnieka pasē ir nepieciešamās atzīmes par veiktajām vakcinācijām saskaņā ar attiecīgās ārvalsts prasībām.
Personas veselības un dzīvības apdrošināšana
Ņemot vērā gadījumu skaitu, kad Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs saslimst, iekļūst ceļu satiksmes negadījumos vai pat zaudē dzīvību, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments atgādina: lai samazinātu iespējamās izmaksas par palīdzības sniegšanu, piemēram, ārstēšanu, pirms došanās ārpus Latvijas ir ļoti svarīgi apdrošināt veselību un dzīvību, paredzot arī personas atgādāšanu uz mītnes zemi smagas saslimšanas vai nāves gadījumā.
Pēc Latvijas iestāšanās ES visi Latvijas iedzīvotāji, uzturoties kādā ES dalībvalstī, kā arī Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā vai Šveicē, un uzrādot Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) izsniegto Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), var saņemt valsts garantēto neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību tādā pašā apjomā, kādā tā tiek nodrošināta šīs valsts iedzīvotājiem. Nepieciešamā palīdzība balstās uz to, ka ārsts konkrētajā gadījumā izvērtē, cik lielā apjomā sniegt medicīnisko pakalpojumu, ņemot vērā arī pacienta uzturēšanās ilgumu, lai veselības dēļ personai pirms laika nevajadzētu pārtraukt ceļojumu vai uzturēšanos attiecīgajā valstī. Par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem valstis vēlāk savstarpēji norēķinās. Pašam pacientam ir jāsamaksā tikai konkrētajā valstī noteiktā pacienta iemaksa. Taču vispirms medicīnas iestādē jānoskaidro, vai tā pieņem EVAK.
EVAK nav obligāta, taču personām, kurām tās nav, par ārzemēs saņemto ārstēšanu ir jāmaksā no personiskajiem līdzekļiem.
Lai saņemtu EVAK, vismaz divas nedēļas pirms plānotā ceļojuma jāpiesakās VOAVA interneta mājas lapas www.voava.lv sadaļā “Eiropas Savienība” vai personīgi jāvēršas aģentūrā Rīgā, Baznīcas ielā 25, 1. stāvā. Papildu informāciju var iegūt, zvanot pa bezmaksas tālruni 8001234.
EVAK nodrošina tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, bet neparedz atgriešanās izdevumu segšanu. Tādēļ ĀM iesaka ceļotājiem pirms došanās uz ārvalstīm iegādāties arī brīvprātīgo veselības un dzīvības apdrošināšanas polisi, kura paredz repatriācijas izdevumu segšanu personas smagas saslimšanas vai nāves gadījumā.
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk ceļo uz attālākām valstīm, kurās ir izplatītas Latvijai neraksturīgas saslimšanas. Pirms došanās ceļojumā vēlams iepazīties ar Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) sniegto informāciju par augsta riska apgabaliem, kuros pastāv iespēja inficēties ar tādām slimībām kā dzeltenais drudzis, holera, vīrushepatīts A un B un citām, pret kurām pirms došanās ceļojumā nepieciešams vakcinēties. Informācija par riska apgabaliem un praktiskiem padomiem ceļošanai pieejama SVA mājas lapā www.sva.lv.
Kā iegūt pagaidu ceļošanas dokumentu
Latvijas iedzīvotājiem, kuri ārvalstīs nozaudējuši ceļošanas dokumentus (pasi), tie viņiem ir nozagti vai kļuvuši nederīgi, jāvēršas Latvijas pārstāvniecībā, lai noformētu pagaidu ceļošanas dokumentu — atgriešanās apliecību. Šis dokuments apliecina Latvijā pastāvīgi dzīvojošas personas identitāti un dod tiesības tās saņēmējam, atgriežoties Latvijā, vienreiz šķērsot valsts robežu.
Lai saņemtu atgriešanās apliecību, Latvijas pārstāvniecībā jāaizpilda noteiktas formas veidlapa, kurā bez pases palikušajai personai jānorāda ziņas par sevi, savu dzīvesvietu Latvijā, saviem radiniekiem, dokumentu, ar kur tā izceļojusi no Latvijas, un citi dati. Jāiesniedz policijas izziņa par to, ka ceļošanas dokuments ir nozaudēts vai nozagts, divas fotokartītes 3×4 centimetru formātā, kā arī jāsamaksā par konsulāro pakalpojumu 10 latu (bērniem līdz 15 gadu vecumam— pieci lati).
Pēc Latvijas valsts robežas šķērsošanas personai atgriešanās apliecība jānodod Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rajona nodaļā, kuras teritorijā atrodas personas pastāvīgā dzīvesvieta, lai noformētu jaunu pasi.
Kur meklēt palīdzību ārkārtas situācijās
Pirms došanās uz ārvalstīm ĀM iesaka iepazīties ar tās mājas lapā ievietoto informāciju ceļotājiem.
Saņemt konsultāciju vai padomu par palīdzību konkrētā situācijā ir iespējams, zvanot pa tālruni 7016364 ĀM Konsulārajam departamentam vai ārpus darba laika šā departamenta dežurantam pa jau minēto tālruni 29287398. Ja atrodoties ārvalstīs ar cilvēku vai viņa tuvinieku notiek nelaimes gadījums, tad jāsazinās ar vietējo policiju un Latvijas pārstāvniecību. Ja persona atrodas valstī, kurā nav Latvijas pārstāvniecības, jāzvana ĀM Konsulārā departamenta dežurantam.
2005. gadā 73 Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs palikuši bez naudas un saņēmuši finansiālu palīdzību no radiniekiem vai draugiem ar ĀM Konsulārā departamenta starpniecību. Šogad līdz oktobrim tāda palīdzība sniegta 41 Latvijas iedzīvotājam.
Latvijas iedzīvotājam, kurš ārvalstīs palicis bez iztikas līdzekļiem, ir iespēja vērsties pēc palīdzības Latvijas pārstāvniecībā un ar tās starpniecību sazināties ar saviem radiniekiem, draugiem vai paziņām Latvijā, lai viņi nepieciešamo naudas summu iemaksātu Latvijas ĀM Konsulārajā departamentā. Saņemot apstiprinājumu, ka nepieciešamā naudas summa ir iemaksāta, konsulārā amatpersona no pārstāvniecības līdzekļiem izmaksā ekvivalentu naudas summu bez iztikas līdzekļiem palikušajai personai. Naudu var iemaksāt arī brīvdienās un svētku dienās, iepriekš sazinoties pa minēto mobilā tālruņa numuru. Latvijas iedzīvotāji var izmantot arī Latvijas Krājbankas un Latvijas pasta piedāvāto “Western Union” pakalpojumu, lai nosūtītu naudu saviem tuviniekiem ārvalstīs.
Kad Latvijas pārstāvniecības nevar palīdzēt
Ne visos gadījumos Latvijas pārstāvniecības var palīdzēt Latvijas iedzīvotājam, kuram ārzemēs radušās problēmas.
Pārstāvniecības nevar iejaukties tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībās, ja cilvēks ārvalstīs izdarījis likumpārkāpumu. Tās nevar: sniegt juridisku konsultāciju; panākt labākus ārstēšanās apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļos cietumā nekā vietējiem iedzīvotājiem; apmaksāt rēķinus par viesnīcu, juristu pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību vai segt jebkurus citus rēķinus; palīdzēt sameklēt apmešanās vietu, darbu vai nokārtot darba atļauju ārzemēs.
***
Smiltenietis Jānis Šepters, vairākkārt ar ģimeni personīgajā busiņā apceļojis Eiropu: “Ceļojuma laiks — aptuveni 10 dienas — nebija tik garš, lai pievērstu lielu uzmanību veselības apdrošināšanai. Lēmumu pieņēmām, apsverot visus “par” un “pret” un ņemot vērā, ka risks saslimt šajās dienās nav liels. Veselības apdrošināšanas polise nav lēts prieks. Iztikām ar ceļojuma apdrošināšanas polisi, kura bija SEB Unibankas pakalpojuma blakus produkts, tā nedaudz piesedzot risku.
Skaidru naudu līdzi ņēmām minimāli — tikai to valstu valūtu, kurām braucām cauri tranzītā (poļu zlotus, čehu kronas), lai varētu norēķināties maksas sabiedriskajās tualetēs. Rietumeiropā pārsvarā visur var izmantot banku norēķinu kartes. Mums līdzi bija debetkartes un kredītkartes ar konkrētu naudas limitu drošībai, ja nu ārzemēs notiek kaut kas neparedzēts. Kartes vajag dažādas, jo ne visas der visos bankomātos un veikalos, norēķinoties ar karti par pirkumu. Ņemot līdzi dokumentu oriģinālus, paņēmām līdzi bērna dzimšanas apliecības kopiju”.
