Šogad 1. aprīlī Latvijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi “Veselības aprūpes finansēšanas un organizācijas kārtība”. Šis valdības dokuments nosaka arī to, cik pacientam jāmaksā par ārstēšanos slimnīcā.
Šogad 1. aprīlī Latvijā stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi “Veselības aprūpes finansēšanas un organizācijas kārtība”. Šis valdības dokuments nosaka arī to, cik pacientam jāmaksā par ārstēšanos slimnīcā.
Bezpeļņas organizācijas “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Sarmīte Zvirgzdiņa prognozē, ka palielināsies pacienta iemaksas parādi slimnīcai un tas negatīvi iespaidos ārstniecības iestādes attīstību.
“Šī problēma ir kopīga visām lokālajām slimnīcām,” piebilst S. Zvirgzdiņa. Iespējams, stājoties SK Smiltenes slimnīcā, pacientam nāksies uzreiz maksāt avansu par ārstēšanos un slēgt attiecīgu līgumu ar ārstniecības iestādi.
Parādi bremzēs slimnīcas attīstību
“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka kopš 1. aprīļa pacientam par ārsta speciālista apmeklējumu ar ģimenes ārsta norīkojumu jāmaksā divi lati iepriekšējo 50 santīmu vietā. Par ārstēšanos slimnīcā, sākot no otrās dienas, pacienta iemaksa ir trīs lati par katru pavadīto dienu lokālās neatliekamās palīdzības slimnīcās. Tāda ir arī Smiltenes un Valkas slimnīca.
S. Zvirgzdiņa uzskata, ka tik lielu līdzmaksājumu pacientam nevajadzēja noteikt, jo var palielināties pacienta iemaksas parādi. 2004. gadā SK Smiltenes slimnīcā pacienta iemaksas kopējais parāds par ārstēšanos stacionārā sasniedza 3600 latu.
“Tas ir ļoti daudz. Prognozējam, ka nesaņemtās pacienta iemaksas turpmāk varētu būt vēl lielākas,” pieļauj SK Smiltenes slimnīcas valdes priekšsēdētāja.
Viņa brīdina, ka pacientu parādi bremzēs slimnīcas attīstību. “Slimnīca būs zaudētāja, jo pacienta iemaksas iekasēšana uzguldīta uz tās pleciem. No pacientiem nesaņemto naudu nevarēsim ieguldīt aparatūras, reaģentu, medikamentu un inventāra iegādē. Piemēram, nevarēsim atļauties pirkt labus medikamentus, bet kurš pacients grib, lai viņu ārstē ar lētām zālēm?”
Vairāk parādā — ķirurģijas pacienti
Pēc slimnīcas statistikas datiem, 2004. gadā SK Smiltenes slimnīcai vairāk parādā palikuši ķirurģijas pacienti — 67 procenti. Atlikušie 33 procenti no parāda ir terapijas slimnieku ziņā.
“Tagad situācija var mainīties, jo par ārstēšanos terapijas nodaļā nāksies maksāt vairāk,” skaidro S. Zvirgzdiņa. “Līdz šim pacienta iemaksa terapijas nodaļā bija 1,50 lati par dienu. Tagad tā ir trīs lati par dienu. Ķirurģijas nodaļā agrāk pacienti maksāja 1,50 latu par dienu un papildus — par operāciju. Tagad ir tikai pacienta iemaksa — trīs lati par dienu. Ķirurģijas nodaļā pacienti ārstējas salīdzinoši īsāku laiku nekā terapijas nodaļā. Terapijā ir smagi infarkti, triekas, plaušu karsoņi, diabēts, hroniskas nieru kaites un citas slimības, kuras ārstē ilgstoši. Tāpēc pieļaujam, ka tagad tieši terapijā var palielināties pacienta iemaksas parādi.”
SK Smiltenes slimnīcas valdes priekšsēdētāja informē, ka pēc jauno MK noteikumu stāšanās spēkā ir izmaiņas neatliekamās palīdzības sniegšanā stacionārā un apmaksā. “Līdz šim stacionārā neiekasēja pacienta iemaksu par tām dienām, kurās pacients ārstējās neatliekamā kārtā, piemēram, akūta infarkta gadījumā. Tagad šī kārtība ir atcelta. Trīs lati jāmaksā par katru dienu neatkarīgi no tā, vai ārstēšanās stacionārā ir plānveida vai neatliekama. Par netliekamo palīdzību nav jāmaksā, ja to sniedz neatliekamās palīdzības brigāde. Taču ir gadījumi, kad pacienti izsauc neatliekamās palīdzības mediķus, nevis iet pie sava ģimenes ārsta vai arī piesaka mājas vizīti. Tādēļ viņu izsaukumiem esam palielinājuši pacienta iemaksu. Viens SK Smiltenes slimnīcas neatliekamās palīdzības izsaukums, ja tas nav neatliekams, Smiltenes pilsētā maksās četrus latus, laukos — trīs latus un papildu 25 santīmus par katru kilometru,” informē S. Zvirgzdiņa.
Var nākties slimnīcai maksāt avansā
Apvaicātie smiltenieši domā, ka par ilgstošu ārstēšanos slimnīcā nebūs spējīgi samaksāt.
“Viss atkarīgs no tā, cik ilgi jāguļ slimnīcā. Ja 10 dienas, tad ar maksāšanu būs diezgan švaki,” spriež jauna ģimene. Abi dzīvesbiedri piebilst, ka saslimstot noteikti izvēlēsies ārstēties mājās, ja vien tas būs iespējams, un slimnīca būs pēdējais variants.
Līdzīgi domā 41 gadu veca divu bērnu mamma. “Ja slimnīcā jāguļ nedēļu, tad vēl varētu samaksāt, bet, ja ilgāk, būs grūti. Jau divus latus pie speciālista nav viegli maksāt. Ja slimoju, tad nevaru strādāt, un naudas uzreiz nav. Mājās kopju lopus. Ja saslimstu, tad jāmeklē kāds cits, kas to dara manā vietā. Ja neatrodu, lopi jālikvidē. Vienas problēmas. Kur ņemt naudu? Nav jau no kā maksāt par ārstēšanos,” atzīst sieviete.
Pēc jauno MK noteikumu stāšanās spēkā ir paplašināts no pacientu iemaksāsm atbrīvoto personu loks. Taču pārējiem par ārstēšanos ir jācenšas samaksāt, rosina S. Zvirgzdiņa. “Ārstniecības iestādei nauda ne no kā nerodas. Mums naudu piešķir valsts par padarītu darbu, un pacients samaksā savu iemaksu. Katra šļirce, vates piciņa un tablete slimnīcai ir jāpērk. Tāpēc paldies visiem pacientiem, kuri ar mums norēķinās kaut vai pakāpeniski, un paldies pašvaldībām, kuras samaksā par saviem mazturīgajiem iedzīvotājiem,” saka SK Smiltenes slimnīcas vadītāja.
Lai neveidotos vēl lielāki pacienta iemaksas parādi, SK Smiltenes slimnīca plāno ieviest pacienta iemaksas avansa maksājumu. “Tas ir līgums ar pacientu. Stājoties slimnīcā, pacients samaksātu noteiktu summu un parakstītu līgumu, tādējādi apņemoties samaksāt visu pacienta iemaksu. Līdz šim tādu kārtību neesam praktizējuši, taču līgums slimnīcu nedaudz aizsargātu,” cer S. Zvirgzdiņa.
