Valkas lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciālisti Valdu Empeli no iepazītās pieredzes Somijā, Igaunijā un Dānijā visvairāk pārsteidzis redzētais Igaunijas laukos.
Valkas lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciālisti Valdu Empeli no iepazītās pieredzes Somijā, Igaunijā un Dānijā visvairāk pārsteidzis redzētais Igaunijas laukos. Tur netrūcis ne bizonu, ne indiāņu vigvamu, ne ligzdu jaunlaulātajiem.
Vasaras nogalē V. Empele kopā ar citu Latvijas rajonu lauksaimniecības konsultantiem uz minētajām valstīm devās projekta “Lauku saimniecību konsultatīvās sistēmas izveide” ietvaros. “Projektā ir paredzētas daudzas aktivitātes. Tajā konsultantiem ieplānotas mācības, biroju remonti, jaunu iekārtu iegāde un pieredzes apmaiņas braucieni. Kopumā ir ieplānoti 20 braucieni. Arī no līdz šim redzētā esam daudz ieguvuši. Pirms tam par vairākām lietām te, Latvijā, pat nebijām iedomājušies,” saka V. Empele.
Somijā konsultāciju sistēma līdzīga mūsējai
Augusta sākumā konsultāciju dienestu speciālisti Somijā apmeklēja uzņēmumu “Pro Agria”, kas veic Latvijas konsultāciju dienestiem līdzīgas funkcijas.
“”Pro Agria” ir privātfirma, bet tai, tāpat kā mūsu konsultāciju centram, ir noslēgti vairāki līgumi ar Zemkopības ministriju. Piedāvāto pakalpojumu klāsts somu uzņēmumam gan ir lielāks.
Mēs lauksaimniekus konsultējam, organizējam apmācības, sniedzam grāmatvedības un ekonomikas pakalpojumus. To dara arī minētā somu firma, bet papildus šiem pienākumiem tā pēc vienošanās ar valsti veic augsnes agroķīmisko izpēti, kontrolē šķirnes graudu sējumus, šajā darbā izglīto lauksaimniekus, kā arī veido valsts lauksaimniecības statistiku.
Helsinkos uzņēmumam ir administrācija, bet valstī atrodas vairāk nekā 20 tā centru. Tajās vietās, kur zviedru ir vairāk nekā somu, konsultanti pakalpojumus sniedz zviedru valodā. Mēs bijām vienā šādā centrā. Tas atrodas Somijas dienvidos, kur vairāk ir zviedru. Tā tas izveidojies vēsturiski. Nepajautājām gan pašiem somiem, kāda ir viņu attieksme pret zviedriem, kuri apmetušies auglīgāko zemju rajonā, bet vizuāli varēja redzēt, ka pret citu tautību pārstāvjiem tiek ievērota liela tolerance. Vietās, kur vairākums ir zviedri, norādēs uzraksti vispirms ir zviedru, bet pēc tam somu valodā. Savukārt, ja vairākums ir somi, uzrakstu kārtība ir otrāda,” stāsta V. Empele.
Plāno pirkt jaunu programmu
Latvijas delegācijas apmeklētais uzņēmuma “Pro Agria” konsultāciju centrs izveidots uz lauksaimniecības skolas bāzes. Centrā ir iekārtotas laboratorijas, notiek arī lauksaimnieciska rakstura izmēģinājumi un demonstrējumi. “Darba organizācija ir līdzīga mūsu konsultāciju biroju ikdienai. Mūs vairāk interesēja “Pro Agria” datorprogrammas. Lauku mēslošanas programmu mūsu centrs Ozolniekos jau ir iegādājies un tagad ir nolēmis pirkt otru programmu. Tajā būs iekļauta arī lauku vēsture no iepriekšējiem gadiem. Programmā paredzēti arī ekonomiskie aprēķini. Tas ļaus precīzāk un objektīvāk novērtēt zemnieku saimniecības, kas savukārt nodrošinās kvalitatīvu konsultāciju sniegšanu,” apliecina V. Empele.
Viņa piebilst, ka somi gan atšķirībā no dāņiem ir diezgan atturīgi informācijas sniegšanā. Arī uz saimniecībām viņi Latvijas speciālistus neveda. “Tas, šķiet, bija lietišķs apsvērums, jo bija augusta sākums un visur sākās labības pļauja. Acīmredzot mūsu pavadoņi nosprieda, ka nav vērts bez īpašas vajadzības fermerus traucēt,” saka V. Empele.
Viņa novērojusi, ka Somijā lauksaimnieki konsultantus izmanto vairāk nekā Latvijā. “To vajadzētu ievērot arī Latvijas lauksaimniekiem. Nereti mūsu birojā ienāk zemnieki un paziņo, ka nolēmuši ar kaut ko paeksperimentēt. To nav jēgas darīt, jo daudz kas jau ir izmēģināts un profesionālu speciālistu apstiprināts. Vienkāršāk būtu painteresēties pie konsultantiem, ko attiecīgajā situācijā darīt un kā to labāk veikt,” iesaka V. Empele.
Somu lauksaimnieku pastāvīgajai sadarbībai ar konsultāciju centru V. Empele saskata objektīvus cēloņus. “Somijā, kur ir klinšains reljefs, lauksaimniecībā izmantojamo zemju nav daudz, tādēļ zemnieki uztur salīdzinoši nelielas saimniecības un līdztekus strādā arī algotu darbu. Protams, ka viņiem ir izdevīgi paļauties uz konsultantu, kurš visu pasaka priekšā,” stāsta V. Empele.
Speciālisti padomus sniedz visur
Daudz interesanta Latvijas konsultanti redzēja Igaunijā. “Tā mums tiešām bija labu pārsteigumu zeme. Jau iepriekš biju ievērojusi, ka Valgas apkārtnē ir skaisti labības lauki, turklāt igauņi ir iepraktizējušies izaudzēt gluži labu lucernu, ko mūsu lopkopji nez kādēļ neaudzē. Pārsteigumi turpinājās līdz pat Tartu un Tallinas pievārtei,” stāsta V. Empele.
Igauņiem lauksaimniecības konsultāciju sniegšanā ir gluži cita sistēma. “Tur nav konsultāciju dienesta. Konsultanti ir profesionāļi un strādā individuāli. Viņi nav piesaistīti konkrētai vietai. Savus piedāvājumus ikviens konsultants var sniegt visā Igaunijas teritorijā. Lielākoties šie konsultanti ir ar kādu zinātnisko grādu. Nereti viņi ir Lauksaimniecības universitātes doktori vai profesori. Ar tādām zināšanām, domāju, klientus nav grūti atrast. Turklāt gandrīz visas saimniecības, kuras apmeklējām, nebija mazākas par 600 hektāriem. Liela daļa saimniecību ir kā milzīgi lauku uzņēmumi, kur darbs līdzinās rūpnieciskai ražošanai. Skaidrs, ka tik lielām saimniecībām īpašniekiem ir lietderīgāk piesaistīt pastāvīgu agronomu vai kādas citas lauksaimniecības jomas speciālistu, nevis lūgt konsultācijas citur. Mūsu rajonā tāda saimniecība ir zemniekam Rihardam Circenim.
Par to, cik liela nozīme ir labām zināšanām, pārliecinājāmies kāda zemnieka saimniecībā, kas sākumā nepārsniedza piecus hektārus. Tos pašus viņš apstrādāja gandrīz tikai ar rokām. Tagad viņam saimniecība paplašināta līdz 1000 hektāriem un ir moderna lauksaimniecības tehnika. Kā paskaidroja gide, zemniekam tēvs esot visā Igaunijā pazīstams agronoms un palīdzējis dēlam to visu panākt,” stāsta V. Empele.
Bizonu salons — saimniecības rozīnīte
Par to, ko laukos var izdarīt ar bagātu fantāziju un izdomu, viņa pārliecinājās ļoti ekskluzīvā saimniecībā netālu no Rakveres. “Tas visam redzētajam bija kā saldais ēdiens. Šīs saimniecības īpašnieks audzē bizonus un, kā viņš pats saka, ir izveidojis bizonu salonu. Saimniecībā līdztekus šai jomai attīsta arī tradicionālo lauksaimniecību, kopjot govis, audzējot gaļas liellopus, aitas un zirgus. Bizoni ir viņa saimniecības rozīnīte. Pirms dažiem gadiem saimnieks bizonus nopirka no Tallinas zoodārza. Tagad viņam to ir 14. Bizonu salons ir iekārtots vecā muižas kūtī. Tā ir sadalīta divās daļās — vienā izveidots krodziņš, bet pa otru pusi staigā bizoni. Kā izteicās daži mūsu delegācijas dalībnieki, Latvijā Pārtikas un veterinārais dienests neko tādu nepieļautu. Ēdienu saimnieki gatavo citā ēkā. Bāru no bizonu mītnes nodala apmēram divus metrus augsta siena. Pie galdiņiem var malkot kafiju, ēst saldumus un vērot lielos dzīvniekus. Bizoni labprāt sevi rāda krodziņa apmeklētājiem, jo zina, ka tad varēs dabūt arī kādu cepumu,” stāsta V. Empele. Savukārt kūts pagalmā ir izveidots minizoodārzs, kurā būrīšos mīt dažādi mazi zvēri un putni. Tuvākajā pļavā atpūtniekiem ir uzcelti īsti vigvami, ko saimnieks atvedis no Amerikas. Saimniecības ēkās visās iespējamās vietās karājas dažāda izmēra vītinātas desas. Tās pēc izvēles var iegādāties tūristi. Prasmīgi izmantots arī tuvākais mežs, kurā aug vairāki lieli ozoli. Tas ir izretināts, sakopts un vairāk līdzinās parkam. Mežā uz zemes ir izveidotas lielas ligzdas, kurās var apmesties nakšņotāji. Vairāk gan tās ir domātas jaunlaulātajiem. Ir iekārtota arī skaista vieta laulību ceremonijām. Īpaši asu izjūtu cienītājiem viena tāda ligzda – gulta ir ierīkota arī kupla ozola zaros,” piebilst V. Empele.
Iepazīst par 100 gadiem vecāku pieredzi
Dānijā Latvijas delegācija apmeklēja Lauksaimniecības konsultāciju centru Kopenhāgenā. “Tur lauksaimniecības pakalpojumu sniegšanā ir izstrādāta precīza sistēma. Valstī ir divas lauksaimniecības organizācijas — Dānijas fermeru apvienība un Dānijas fermeru ģimeņu apvienība. Konsultāciju dienests atrodas abu pārvaldījumā. Apmēram 90 procenti dāņu lauksaimnieku ir apvienojušies šajās apvienībās, savukārt tikpat daudz no abu organizāciju biedriem ir konsultāciju dienesta klienti un konsultantiem maksā vienu vai 2,5 procentus no gada apgrozījuma. Maksa par pakalpojumiem ir augsta, piemēram, stundu ilga konsultācija maksā no 600 līdz 1000 dāņu kronām, kas Latvijas naudā ir no 60 līdz 100 latu. Pakalpojumi ir ļoti kvalitatīvi, un fermeri labprāt tos izmanto. Dāņiem lauksaimniecības konsultāciju sistēma ir 110 gadu veca. Latvijā dienests darbojas 15 gadus. No dāņu pieredzes esam daudz pārņēmuši. Viņi, var teikt, stāvēja pie mūsu dienesta šūpuļa, bet aizkļūšanai līdz viņu līmenim mums vēl vajadzīgs laiks,” apliecina V. Empele.
