Ir cilvēki, kuri “Ziemeļlatviju” abonēja un lasīja jau krietni pirms manas dzimšanas un dara to joprojām. Viņi ir uzticīgi vietējai avīzei neatkarīgi no privātajā dzīvē, savā pilsētā vai pagastā un Latvijā notiekošajiem procesiem. Bet vai mēs pazīstam šos cilvēkus? Šis jautājums rosināja doties ciemos un iepazīt “Ziemeļlatvijas” ilggadējos abonentus – mūsu uzcītīgākos lasītājus.
Reiz laikraksta redakcijā Smiltenē bija ienākusi Bilskas kultūras pasākumu organizatore Gunita Ozoliņa. Šķirstot avīzes jaunāko numuru un apspriežot vietējā sabiedrībā notiekošos procesus, nonācām līdz sarunai, kad G. Ozoliņa atklāja: “Mana mamma vienmēr saka, tas, kas rakstīts “Ziemeļlatvijā” ir kā akmenī iekalta patiesība. Citas taisnības nav. Strīdēties nav vērts, jo, ja “Ziemeļlatvijā” tā ir rakstīts, tad tā arī ir.”
Tieši tas mudināja uzmeklēt G. Ozoliņas mammu Līgu Sprancmani. Smaidīga, atvērta un šiverīga kundzīte – tāds radās pirmais priekšstats par laikraksta abonenti, kura avīzi pasūtina kopš laikiem, kad tās nosaukums bija “Darba Karogs”.
Vairāk par ciemošanos pie L. Sprancmanes lasiet otrdienas, 17. decembra, “Ziemeļlatvijas” numurā.
UZMANĪBU! Lai pasūtinātu laikrakstu “Ziemeļlatvija” 2014. gadam, atlikušas tikai DIVAS dienas!
Gaidām Jūs redakcijās – Smiltenē un Valkā, kur vietējo avīzi var abonēt par ievērojami zemāku cenu, un pastnieks to jums nogādās mājas pasta kastītē!
NENOKAVĒ!
