Labdarības maratons

Tiklīdz tuvojas gada izskaņa ar cerību piepildīšanos, tā dēvēto brīnumu laiku, arvien vairāk domas rosās par labdarību. Vai tā artava, ko katrs sniedzam, sasniedz īsto adresātu?

Nupat savā grupasbiedru čatā saņēmu ziņu, ka kursabiedrs vēlas palīdzēt savam draugam, kurš nonācis nelaimē, – mājās ugunsgrēka liesmās sadegušas visas personīgās mantas un sadzīves lietas. Viņš jautā, vai kādam no mums nav kaut kas lieks, kas varētu noderēt labdarībai. Protams, daži atsaucās, piedāvājot gan lietotu sadzīves tehniku, gan apģērbu sievai, gan gaidāmajam bērniņam, jo ģimenē būs pieaugums. Vien jādomā, kā visu nogādāt, ja piedāvājums nācis no otras Latvijas malas.

Apsveicama ir vīrieša vēlme palīdzēt draugam. Bet citi cilvēki būtu rīkojušies citādāk – būtu saukuši pēc palīdzības sociālajos tīklos, aprakstot savu situāciju un uzskaitot, kādas praktiskas mantas tik tiešām viņiem ir nepieciešamas. Pieļauju, ka ātri vien palīdzība un dzirdīgas ausis atrastos no līdzcilvēkiem turpat blakus. Saprotams, lūgt palīdzību nav viegli, tādēļ viņi izvēlas savu nelaimi neiznest publiskā telpā un palīdzību meklē citos veidos.

Tajā pašā laikā ir tik daudz cilvēku, kuri vārdus – vajadzīga palīdzība – izmanto savtīgos, nepatiesos nolūkos. Ne reizi vien man “Facebook” lapas priekšā ir “uzlēcis” ziņojums – esmu vientuļā māte, nav radinieku, kas palīdz, bērni neēduši, nav naudas medikamentiem. Zinātāji šādam ierakstam apakšā komentāros uzraksta – neuzķerieties, krāpniece! Shēma ir izstrādāta, tātad kāds arī noteikti uzķeras. Ir pat tādi, kas nepaslinko un raksta privātas vēstules ar lūgumu aizdot naudu, neesot par ko nopirkt bērnam temperatūras zāles. Atminos, ka uz vienu šādu vēstuli es atbildēju – nosauciet adresi, sameklēšu cilvēku, kas nogādās zāles uz mājām. Lieki bilst, ka nekādas atbildes uz šo nebija, palīdzības saucēja ātri vien pazuda.

Lai vēlēšanos sniegt atbalstu līdzcilvēkiem nemazina šādi krāpnieki! Tāpēc rūpīgi jāizvērtē, jāmēģina izfiltrēt, kam ziedojam un cik uzticams ir informācijas avots. Vēlos pieminēt, ka ļoti drošs galamērķis, kur skaidri zinām, ka cilvēku ziedotie naudas līdzekļi sasniedz adresētu, ir sabiedriskās organizācijas, biedrības, nodibinājumi. To interesēs ir darboties pārredzamā sistēmā, lai cilvēkiem būtu uzticamība un patiesa vēlme kādam palīdzēt. Kā viena no zināmākajām ir labdarības organizācija “Ziedot.lv”, kas daudzu gadu garumā ir pierādījusi, ka darbojas atbilstoši uzstādītajiem mērķiem, palīdzot grūtās situācijās visdažādākajai mērķauditorijai.

Protams, liela daļa organizāciju ir sarosījušās arī saistībā ar karu Ukrainā. Ļoti daudzi joprojām ir gatavi atbalstīt Ukrainas iedzīvotājus – gan tos, ko esam uzņēmuši savā valstī, gan tos, kas turpina cīnīties frontes līnijās. Šo pieminu saistībā ar nodibinājuma “Alūksnes un Apes novada fonds” aktīvo un, uzsvēršu, arī pavisam reālo iesaisti palīdzības sniegšanā. Proti, valsts svētkos šis nodibinājums uzsācis līdzekļu vākšanu nu jau ceturtajai automašīnu kolonnai, kuru uz Ukrainu sūtīs ar brīvprātīgo palīdzību. Brīvprātīgie automašīnas nogādā līdz pašām frontes līnijām un zina katra auto likteni.