Atsaucoties
uz iedzīvotāju bažām par atsevišķu uzņēmēju negodprātīgu
praksi, eiro ieviešanas aizsegā ceļot cenas, eksperti iesaka
iedzīvotājiem apzināties savu pircēja varu un to mērķtiecīgi
izmantot, šādas preces neiegādājoties, jo, kā liecina pētījumi
un citu valstu pieredze – eiro ieviešanas ietekme uz cenu pieaugumu
ir 0,2 – 0,3%.
„Cenu jautājuma aktualizēšanās
sabiedrībā ir pašsaprotama. Tomēr, vai cenas patiešām pieaugs,
lielā mērā noteiks paši iedzīvotāji, aktīvi paužot savu nostāju
un līdzdarbojoties – nepērkot preces, kurām, viņuprāt, ir nepamatoti
celtas cenas. Šobrīd atsevišķu komersantu rīcība, gaidot eiro
un apaļojot cenas, met ēnu uz pārējiem uzņēmējiem, radot priekšstatu,
ka tā dara vairākums. Turpmākos mēnešus aicinu uztvert kā ekonomiskās
vēlēšanas – cenas tirgū noteiks iedzīvotāju balsojums – pirkt
vai nepirkt,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.
Vidzeme ir visaktīvākais
Latvijas reģions – lai apliecinātu godprātīgu cenu pārrēķināšanu
no latiem uz eiro, tajā jau ir vairāk nekā 60 „Godīgs eiro ieviesējs”
iniciatīvas dalībnieku ar vairāk nekā 190 tirdzniecības vietām.
SIA „Papīrfabrika „Līgatne”” valdes loceklis Normunds Dzērve apliecina:
„Būt godīgiem nav grūti. Ņemot
vērā, ka savas produktu cenas rēķinām un uzrādām klientiem precīzi
– vismaz divas trīs un pat četras zīmes aiz komata, mēs cenas
pavisam vienkārši pārrēķināsim automātiski, piemērojot oficiāli
noteikto pārrēķina kursu. Pievienošanās iniciatīvai mums ir vairāk
savas nostājas un atbalsta demonstrēšana eiro ieviešanai Latvijā.” Komersanti
ar iniciatīvu apņemas cenu pārrēķinu veikt pēc oficiālā pārejas
kursa, neizmantojot eiro kā ieganstu cenu celšanai.
„Kā liecina citu valstu pieredze,
eiro ieviešanas ietekme uz cenu pieaugumu bija niecīga – Igaunijā
tā bija 0,3%, Maltā – 0,2% un Slovākijā – 0,25%. Tas nozīmē,
ka kopumā statistiski vidējais rādītājs būs 0,2-0,3%, jo būs
gan preces un pakalpojumi, kam cenas nemainīsies un tiks pārrēķinātas
precīzi pēc valūtas kursa, gan tādas, kam cena mainīsies. Piemēram,
minēto 0,2-0,3% ietekme maizes cenā neatspoguļojas vispār, savukārt
desmit latu vērtu friziera pakalpojumu pāreja uz eiro ietekmētu par
2-3 santīmiem,” papildina J.Pūce.
Jau kopš šī gada sākuma
notiek regulārs cenu monitorings, un 86% gadījumu cenu izmaiņas nav notikušas. „Cenas samazinājās 7%, bet kāpums
novērots 7% gadījumu, un lielākoties tas nav saistīts ar pāreju
uz eiro. Svārstības, galvenokārt, izskaidrojamas ar sezonalitāti,
kā arī izejvielu un citu resursu, piemēram, degvielas vai energoresursu,
cenu kāpumu pasaulē. Uzņēmēju rīcība, negodprātīgi pārrēķinot
cenas uz eiro, ir sodāma. Tāpēc norisēm tirgū regulāri seko līdzi
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Cenu kontrole ir arī pašu
pircēju rokās – neiegādājoties preces un pakalpojumus no šiem
uzņēmējiem,” papildina J.Pūce.
Kā liecina Igaunijas
dati, iedzīvotāju atbalsts eiro straujāko kāpumu, gandrīz 10% pieaugumu,
uzrādīja līdz ar pašu pāreju – 2010.gada decembrī
– 2011.gada janvārī. „Protams, arī igauņiem bija
bažas par to, ka viss kļūs dārgāks un tiks izmantotas iespējas
cenas palielināt. Tomēr, redzot izmaiņu niecīgo ietekmi, un, ka
būtībā ikdienas dzīve nav mainījusies, cilvēku atbalsts eiro pieauga.
Šobrīd cilvēki ir apmierināti ar jauno valūtu – eiro atbalsta
vairāk nekā 70%,” apstiprina I.Julge.
