Foto: pixabay.com
Šī pat nav robežšķirtne – tikai gadu skaitlis
Liels, apaļš, skaists… Ne katram tāds ir dots!
Un gribas atskatīties – kas ir kādreiz bijis,
Kas noticis, kas šodien pārmantots.
Kas saglabājies, kas no dzīves zudis,
Kas izmainījies, ka ne atpazīt…
Un ļaužu sejas – jaunas, skaistas, dzīvas!
Tepat kaut kur vien blakus viņi mīt.
Vai dzīve kalnā kāpj vai slīd uz leju,
Laiks rit un rit – to klintī neiecirst
Un būrī neieslēgt. Vien avīžlapās plānās
Var saglabāt un mūžam neaizmirst.
Kamēr tās nesairst.
Pēc nākamiem simt gadiem kāds šķirs lapas,
Ja pratīs vēl, un acu priekšā stās
Tā dzīve, kāda bija un ir šodien,
Un atdzīvosies mūsu kopējs stāsts.
Var lapas nodzeltēt, un notiek tas jo ātri,
Bet vārds, kas uzrakstīts, tas paliek, ir un būs.
Ar skaisto gadu skaitli, kas nav robežšķirtne,
Mēs sveicam sevi, sveicam arī jūs.
(A. Anitīna)
Vienmēr jūsu laikraksts “Ziemeļlatvija”
