Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki vienmēr ir bijis un
joprojām ir īpašs kultūras notikums un laikmeta liecība, tomēr ar katru
reizi aizvien sāpīgāk noskatīties uz garajām rindām pēc biļetēm uz
svētku pasākumiem, haosu un nemākulīgi organizēto tirdzniecību.
joprojām ir īpašs kultūras notikums un laikmeta liecība, tomēr ar katru
reizi aizvien sāpīgāk noskatīties uz garajām rindām pēc biļetēm uz
svētku pasākumiem, haosu un nemākulīgi organizēto tirdzniecību.
Dziesmu svētki tiek rīkoti jau 140 gadu –
neatkarīgi no tā, kas mūsu zemē pie varas, latvieši sapulcējas, dzied
un dejo. Svētkos piedalās desmitiem tūkstoši mākslinieku – kori, deju
kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras grupas un daudzi citi. Dziesmu
svētki ir tautas kultūras mantojuma būtiska sastāvdaļa, tie saliedē
sabiedrību un parāda – cik ļoti mēs mīlam Latviju. Tas ir viens no
skaistākajiem tautas vienotības pasākumiem, kas, spējis izdzīvot ejot
cauri gadu simteņiem. Bet par ko gan šis pasākums pārvērties šodien, ja
pie biļešu kasēm vērojama tā pati ažiotāža kas pirms pārdesmit gadiem,
stāvot rindā pēc ikdienas pārtikas precēm? Vai tautai ir jāmaksā par
iespēju būt daļai no Latvijas, daļai pašai no sevis?
neatkarīgi no tā, kas mūsu zemē pie varas, latvieši sapulcējas, dzied
un dejo. Svētkos piedalās desmitiem tūkstoši mākslinieku – kori, deju
kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras grupas un daudzi citi. Dziesmu
svētki ir tautas kultūras mantojuma būtiska sastāvdaļa, tie saliedē
sabiedrību un parāda – cik ļoti mēs mīlam Latviju. Tas ir viens no
skaistākajiem tautas vienotības pasākumiem, kas, spējis izdzīvot ejot
cauri gadu simteņiem. Bet par ko gan šis pasākums pārvērties šodien, ja
pie biļešu kasēm vērojama tā pati ažiotāža kas pirms pārdesmit gadiem,
stāvot rindā pēc ikdienas pārtikas precēm? Vai tautai ir jāmaksā par
iespēju būt daļai no Latvijas, daļai pašai no sevis?
Kā zināms, viens no spilgtākajiem Dziesmu svētku
simboliem ir komponista Baumaņu Kārļa sarakstītā tautas lūgsna “Dievs,
svētī Latviju!”, kas kļuvusi par valsts himnu. Tur sacīts, – „Kur latvju
meitas zied, Kur latvju dēli dzied, Laid mums tur laimē diet – Mūs’
Latvijā!”. Tomēr šobrīd sanācis, ka „laimē diet” var tikai turīgākie
cilvēki, kas spēj atļauties nopirkt dārgās biļetes uz svētku pasākumiem.
simboliem ir komponista Baumaņu Kārļa sarakstītā tautas lūgsna “Dievs,
svētī Latviju!”, kas kļuvusi par valsts himnu. Tur sacīts, – „Kur latvju
meitas zied, Kur latvju dēli dzied, Laid mums tur laimē diet – Mūs’
Latvijā!”. Tomēr šobrīd sanācis, ka „laimē diet” var tikai turīgākie
cilvēki, kas spēj atļauties nopirkt dārgās biļetes uz svētku pasākumiem.
Un vēl neliels ieskats vēsturē. Atklājot pēdējos
pirms okupācijas Latgales Dziesmu svētkus, 1940. gadā vasarā Kārlis
Ulmanis sacīja: „Ja taisnība teicienam, ka uz dziesmu spārniem sirds
steidz pie sirds, kopējās dziesmas iesildīta rodas un izpaužas tautas
jūsma, visu valsts pilsoņu vienības apziņa.” Tas vēlreiz apliecina vienu
no Dziesmu svētku galvenajiem uzdevumiem, kas bijis aktuāls jau no 19.
gs – uzturēt nācijas gara vienotību, vienības apziņu. Arī padomju
okupācijas gados Dziesmu svētki zem uzspēlēta patosa plīvura turpināja
veikt tautas saliedēšanas uzdevumu. Līdzīgi arī latviešu sabiedrībā
ārzemēs, lai arī Dziesmu svētki tika rīkoti svešumā – tie tik un tā deva
spēku uzturēt tautas kopības apziņu un nacionālās tradīcijas.
pirms okupācijas Latgales Dziesmu svētkus, 1940. gadā vasarā Kārlis
Ulmanis sacīja: „Ja taisnība teicienam, ka uz dziesmu spārniem sirds
steidz pie sirds, kopējās dziesmas iesildīta rodas un izpaužas tautas
jūsma, visu valsts pilsoņu vienības apziņa.” Tas vēlreiz apliecina vienu
no Dziesmu svētku galvenajiem uzdevumiem, kas bijis aktuāls jau no 19.
gs – uzturēt nācijas gara vienotību, vienības apziņu. Arī padomju
okupācijas gados Dziesmu svētki zem uzspēlēta patosa plīvura turpināja
veikt tautas saliedēšanas uzdevumu. Līdzīgi arī latviešu sabiedrībā
ārzemēs, lai arī Dziesmu svētki tika rīkoti svešumā – tie tik un tā deva
spēku uzturēt tautas kopības apziņu un nacionālās tradīcijas.
Šobrīd tautas vienotības garam piekārta koša cenu
birka. Gudri ļaudis gan saka, ka mīlestību un cieņu par naudu nevar
nopirkt, bet tas laikam neattiecas uz mīlestību pret valsti, cieņu pret
tās iedzīvotājiem.
birka. Gudri ļaudis gan saka, ka mīlestību un cieņu par naudu nevar
nopirkt, bet tas laikam neattiecas uz mīlestību pret valsti, cieņu pret
tās iedzīvotājiem.
Jau šobrīd biļešu kasēs ir atlikušas vien pāris
biļetes uz ģenerālmēģinājumiem un internets pārpilns ar sludinājumiem
par iespēju iegādāties biļetes par vairākiem simtiem latu. Tā vien
rādās, ka iedzīvotājiem mūsdienu Latvijā atvēlēta vien nodokļu maksātāju
un biļešu pircēju loma, tā izdodot naudu par iespēju būt kopā vienam
ar otru, stiprinot tautas garu un daudzinot Latvijas vārdu.
biļetes uz ģenerālmēģinājumiem un internets pārpilns ar sludinājumiem
par iespēju iegādāties biļetes par vairākiem simtiem latu. Tā vien
rādās, ka iedzīvotājiem mūsdienu Latvijā atvēlēta vien nodokļu maksātāju
un biļešu pircēju loma, tā izdodot naudu par iespēju būt kopā vienam
ar otru, stiprinot tautas garu un daudzinot Latvijas vārdu.
Ierosinu Latvijas Republikas Saeimai izskatīt un
pieņemt normatīvo regulējumu, ar kuru tiek nodrošināta iespēja katram
Latvijas iedzīvotājam, kurš to vēlas, vismaz vienu Dziesmu un Deju
svētku koncertu apmeklēt par brīvu.
pieņemt normatīvo regulējumu, ar kuru tiek nodrošināta iespēja katram
Latvijas iedzīvotājam, kurš to vēlas, vismaz vienu Dziesmu un Deju
svētku koncertu apmeklēt par brīvu.
Vienmēr paturēsim atmiņā V.Plūdona vārdus –
Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Tu tēvzeme mums Dieva dota!
Lai Latvju tauta vienota,
Aug spēkā, slavā, daiļumā!
