Pavasaris ir tas laiks, kad vislabāk redzams Latvijas autoceļu patiesais stāvoklis. Diemžēl, jo īpaši mazākas nozīmes autoceļos tas nav glaimojošs, tāpēc šobrīd esam uzsākuši darbu, lai jau tuvākajā nākotnē uzlabotu esošo situāciju.
“Latvijas Valsts ceļi” (LVC) pārziņā ir 20 tūkstoši kilometru ceļu – aptuveni trešā daļa no ceļu kopējā garuma valstī. 40 tūkstošus kilometru aprūpē pašvaldības, savukārt 10 tūkstoši kilometru ceļu stiepjas Latvijas mežos, 3 tūkstoši kilometru ir privātīpašnieku uzraudzībā esošie ceļi un ielas.
„Latvijas Valsts ceļi” galvenā atbildība ir valsts autoceļu tīkla, minēto 20 000 km pārvaldīšana, tiem piešķirtā finansējuma administrēšana, uzturēšanas un attīstības plānošana, veicamo darbu un pakalpojumu pasūtīšana un pārraudzīšana. Šos 20 000 km veido 1650 km valsts galveno autoceļu, 5316 km reģionālo autoceļu un 13 150 km vietējo autoceļu.
Lai autoceļi būtu labā stāvoklī, katru gadu būtu nepieciešams veikt segumu atjaunošanu 941 km autoceļu un rekonstrukcijas darbus 194 km autoceļu, kopumā darbi jāveic vismaz 1135 km autoceļu. Realitātē tie ir vidēji 202 km gadā, ja neskaita nelielos apjomos veikto grants kārtas atjaunošanu un virsmas apstrādi, kas ir nepieciešama, tomēr neefektīva un īslaicīgi kalpojoša metode.
Diemžēl finansējums pēdējo 20 gadu laikā ir bijis nepietiekams, tāpēc ieguldījumi ceļu segumu atjaunošanā neatbilst patiesajam autoceļu nolietojumam. Neskatoties uz Eiropas Savienības piešķirto finansējumu 2012. gadā ir atjaunoti 178 kilometri autoceļu. Katru gadu autoceļu tīklā pieaug novecojušo ceļu posmu garums, pieaug atlikto darbu apjoms. Regulāri tiek saņemtas daudzas pašvaldību un iedzīvotāju pretenzijas par autoceļu slikto stāvokli.
Pēc „Latvijas Valsts ceļi” apsekojumu datiem 2012. gadā gandrīz 50% autoceļu ar melno segumu un 40 % autoceļu ar grants segumu bija klasificējami kā sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esoši un tiem ir nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija. Pēc pēdējā „Latvijas Valsts ceļi” veiktā pārrēķina autoceļos veicamo darbu (periodiskā atjaunošana un rekonstrukcija, segas, tilti un satiksmes drošība) deficīts ir sasniedzis 4,678 miljardus latu.
Pārāk ilgi atlikto remontu dēļ segumu bojājumu pakāpe pieaugusi tik tālu, ka segumus vairs nevar atjaunot ar lētām tehnoloģijām. Nelīdzenumi, plaisas, rises kļuvušas tik ievērojamas, ka vienkārtas virsmas apstrāde vai asfalta virskārta, kas ir lētākās asfaltēto segumu atjaunošanas metodes, nevar dot pietiekoši līdzenu un ilgmūžīgu segumu. Pasūtītājam (LVC) nākas izvēlēties ievērojami dārgākas atjaunošanas metodes, paredzot esošās asfalta kārtas nofrēzēšanu vai reciklēšanu, vai pat visas segas konstrukcijas pārbūvi.
Ja Latvijas autoceļu finansējuma problēma netiks atrisināta, agri vai vēlu kāds no ceļiem būs jāslēdz. Lai tā nenotiktu, Satiksmes ministrija un „Latvijas Valsts ceļi” uzskata, ka, lai autoceļu stāvoklis varētu uzlaboties, finansējumam, tajā skaitā arī no valsts budžeta būtu jābūt prognozējamam un stabilam un tā apjomam – piesaistītam ceļu lietotāju maksājumiem – transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklim (līdz 2011.gadam transportlīdzekļu ikgadējai nodevai) un daļai no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.
Tāpēc Satiksmes ministrija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un „Latvijas Valsts ceļiem” ir vērsusies valdībā ar priekšlikumu no 2014. gada ieviest tādu autoceļu finansēšanas modeli, kurā 100% no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumiem – aptuveni 50 milj. Ls un 20% no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem – 2013. gadā tiek plānoti 55,2 miljoni Ls – tiktu novirzīti valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un remontam. Turklāt Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais priekšlikums paredz finansēšanas modeli ieviest pakāpeniski, katru gadu 10% apmērā palielinot autoceļiem novirzāmo daļu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas 2020.gadā sasniegtu 80% apjomu.
Pēc ceļinieku (ceļu nozares uzņēmumu, ceļu būvētāju) ieskata, lai situācija varētu būtiski uzlaboties, autoceļu nozarei jau nākamgad vajadzētu novirzīt visus 60% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
Valsts budžeta izpildes dati liecina, ka 2012.gadā valsts budžetā iekasētā akcīzes nodokļa par naftas produktiem un transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi kopsummā veido 326,93 miljoni latu, savukārt autoceļiem no valsts budžeta tika piešķirts finansējums tikai 67,7 milj. Ls plus 2,9 milj. Ls no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Šogad valsts autoceļiem no valsts budžeta plānots finansējums 63,8 milj. Ls apmērā un no ES fondiem 88,2 milj. Ls, kas ir ļoti līdzīgi kā tas jau bijis 2012. gadā. No valsts budžeta piešķirtās naudas apmēram 40 milj. Ls tiks novirzīti autoceļu ikdienas uzturēšanai vasaras un ziemas sezonā un konkrēti Vidzemes reģionam (bijušie Valmieras, Cēsu, Smiltenes Madonas, Alūksnes, Limbažu, Gulbenes rajoni) ap 10 milj. Ls.
Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem un ielām 2013. gadā piešķirta 18,3 milj. Ls apmērā un atbilstoši teritoriālajam sadalījumam Vidzemes plānošanas reģionam no minētās summas plānoti 2,438 milj. Ls.
Papildus tam 12. martā valdība nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts un pašvaldību ceļu uzturēšanai piešķirt vēl 10,2 miljonus latu – 5 miljonus latu, lai finansētu pašvaldību autoceļu un ielu ārkārtas neatliekamos uzturēšanas darbus 2012./2013. gada ziemas sezonā, kā arī 5,2 miljonus latu, lai organizētu valsts autoceļu posmu ar sabrukušo asfalta segumu ārkārtas neatliekamo uzturēšanas un seguma atjaunošanas darbu veikšanu un veiktu faktiski izpildīto darbu apmaksu 2013.gadā.
Kā katru gadu, arī šogad pavasaris autoceļos sāksies ar masveida bedrīšu remontu. Vidēji Vidzemes reģionā gadā tiek saremontēti ap 103 000m2 bedru, kuru remonta termiņš ir atkarīgs no autoceļa klases: A klases autoceļos bedres tiks saremontētas līdz 18.maijam, B klases ceļos līdz 1.jūnijam, C un D klases ceļos līdz 17.jūnijam. Šiem darbiem vidēji gadā Vidzemes reģionā tiek atvēlēti ap 1,7 milj. Ls. Satiksmei bīstamās – avārijas bedres (lielākas par 0,3 m2 un dziļākas par 5 cm) tiek remontētas nekavējoties, tūlīt pēc to konstatācijas visa gada laikā.
Tomēr bedru remonts noteikti nav risinājums, drīzāk seku likvidēšana. Svarīgākais ir autoceļu segumu, pēc iespējas lielākā apjomā, atjaunošana.
Nozīmīgākie šī gada autoceļu rekonstrukcijas objekti Vidzemē būs šādi:
a/c P4 Rīga – Ērgļi 90,7 – 99,66 km būvdarbu pabeigšana;
a/c P33 Ērgļi – Jaunpiebalga – Saliņkrogs 49,14 – 53,56 km un 56,73 – 60,65 km rekonstrukcija;
a/c P40 Alūksne – Zaiceva posma Ploskums – Zaiceva 15,6 – 25,02 km rekonstrukcija;
a/c P22 Valka – Rūjiena posma Vēveri – Kārķi 21,55 – 28,30 km rekonstrukcija;
a/c P36 Rēzekne – Gulbene posma tilts pār Pededzi – Gulbene 76,3 – 86,12 km rekonstrukcija;
a/c P21 Rūjiena – Mazsalaca posma Virķēni – Idus 5,2 – 12,4 rekonstrukcija;
a/c P40 Alūksne – Zaiceva posma Kolberģis – Ploskums 4,14 – 15,60 km rekonstrukcija.
„Latvijas Valsts ceļi” vienmēr ir atvērti sadarbībai, problēmjautājumu izskatīšanai un risināšanai, tāpēc reģiona iedzīvotāji ir aicināti būt aktīviem, nepieciešamības gadījumā vērsties pašvaldībās un arī “Latvijas Valsts ceļos” ar saviem priekšlikumiem un jautājumiem.
