Āfrikas cūku mēra skartajās teritorijās arī Smiltenes novads

Aizvadītajās divās nedēļās fiksēti vairāki desmiti Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu gadījumi, no tiem slimas mežacūkas konstatētas arī Apes, Palsmanes, Virešu un Gaujienas pagastos.

Līdz šim ĀCM gadījumi vairāk fiksēti blakus novados, bet šobrīd var teikt, ka slimība izplatās arī Smiltenes novadā. Ik nedēļu tiek saņemti ziņojumi par beigtām mežacūkām, un diemžēl liela daļa no tām ir inficētas ar Āfrikas cūku mēri. Lielā mērā par šiem ziņojumiem jāsaka paldies medniekiem. “Praktiski katru nedēļu tiek fiksēti vairāki ĀCM slimības apstiprināti gadījumi. Pavisam nesen mednieks bija nomedījis mežacūku, kurai pēc veiktajām analīzēm atklāts Āfrikas cūku mēris. Burtiski tajā pašā dienā saņēmām ziņu no Gaujienas pagasta, kur, veicot meža darbus, kāds strādnieks bija ieraudzījis kritušu mežacūku. Arī to, kā izrādījās, bija skāris Āfrikas cūku mēris,” norāda Pārtikas un veterinārā dienesta PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.

Viņš min, ka pavisam nesen mednieki ziņojuši par atrastu kritušu mežacūku Palsmanes pagastā. Aizbraucot uz notikuma vietu, turpat netālu uzietas vēl divas kritušas mežacūkas. Tātad kopskaitā vienas teritorijas ietvaros slimības skarto dzīvnieku skaits ir gana iespaidīgs. Tā ir vien redzamā daļa, cik no kritušo dzīvnieku gadījumiem netiek diagnosticēti, atliek vien minēt. “Šādi gadījumi nav retums. Mežacūkas ir bara dzīvnieks. Lai gan daudz kas ir atkarīgs no tā, cik ilgi dzīvnieks gulējis zemē, ja tiek atrasts nobeidzies sivēns, tad liela iespējamība, ka kaut kur tuvējā teritorijā var uziet arī beigtu sivēnmāti,” skaidro M. Ulmanis.

Taujāts par situāciju Valkas novadā, viņš atklāj, ka šobrīd tas nefigurē ĀCM skartajās teritorijās, taču tas nenozīmē, ka nebūtu jāpiedomā par piesardzības pasākumiem. “Mežacūku populācija nebūt nav sarukusi, tāpēc ir grūti prognozēt ĀCM slimības attīstības gaitu. Ja vienu brīdi šķiet, ka situācija stabilizējas un jaunu uzliesmojumu gadījumi mazinās, tad citudien uzreiz nāk gaismā jauni inficēto dzīvnieku gadījumi, tāpēc šobrīd pateikt, ka kāda teritorija būtu absolūti droša un pasargāta no infekcijas izplatības, nevar,” pamato M. Ulmanis.

ĀCM gadījumu skaits ir ļoti dinamisks, tas mainās ļoti strauji. No 28. jūlija līdz 4. augustam ĀCM tika konstatēts 116 mežacūkām, no tām četrām Smiltenes novadā (Palsmanes pagastā – 3, Gaujienas pagastā – 1). 2023. gadā konstatēto ar mēri slimo mežacūku skaits sasniedzis 544. Kopā skarti 24 novadi un 115 pagasti. Tas rada pastāvīgu apdraudējumu mājas cūku audzētājiem, līdz ar to PVD izsludinājis atlīdzību 50 eiro apmērā ikvienam, kurš ziņos un varēs uzrādīt beigtas mežacūkas atrašanās vietu.

Tikmēr šogad Latvijā jau ir fiksēti seši ĀCM uzliesmojuma gadījumi mājas cūku novietnēs, kas saimniekiem rada zaudējumus, jo slimības apkarošanas pasākumu ietvaros nākas likvidēt visu cūku ganāmpulku infekcijas skartajās novietnēs.

Mednieku pieredze

Aizvadītajā pirmdienā, 31. jūlijā, dodoties apgaitā pa savām medību platībām, Toms Ābele ar tēvu mežā uzgāja kritušu mežacūku. Pēc redzētā sapratuši, ka tā kādu laiku jau tur ir gulējusi zemē. Protams, par notikušo uzreiz ziņojuši PVD. 

“Kritušo mežacūku atradām Palsmanes pagastā 31. jūlijā. Uzreiz radās aizdomas, ka tās bojāeja ir saistīta ar ĀCM slimību, kas šobrīd izplatās daudzviet Šādi gadījumi nenotiek pārāk bieži, es pat teiktu, ka ļoti reti, jo neatminos, kad pēdējoreiz mūsu kolektīvu tas būtu skāris. Pirms kādiem diviem gadiem gan bija gadījums, kad nomedītai mežacūkai tika atrastas ĀCM antivielas,” “Ziemeļlatvijai” stāsta Palsmanes mednieku kluba pārstāvis Toms Ābele.

Viņš uzsver, ka šī gada pavasarī mežacūku medīšana kluba teritorijā ir raksturojama kā intensīva. “Mūsu platībās cūku skaits ir salīdzinoši mazs, ja par atskaites punktu tiek ņemtas blakus esošo klubu platības,” viņš pamato un piekrīt tam, – kamēr nebūs kāda vakcīna pret šo vīrusu, visticamāk, tas dabiskajā vidē cirkulēs, un ir jautājums, pie kāda minimālā mežacūku apjoma vīruss pārstās cirkulēt.

Atgādina par situācijas nopietnību

Lai samazinātu Āfrikas cūku mēra izplatību dabā, PVD aicina ikvienu, kurš, ogojot, sēņojot, medījot, strādājot, sportojot vai vienkārši staigājot, atrod beigtu mežacūku, ziņot par to PVD teritoriālajai struktūrvienībai vai vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā mežacūka atrasta, un saņemt samaksu.

Līdzšinējā pieredze Baltijas valstīs un Polijā liecina, ka mežacūkas ir Āfrikas cūku mēra rezervuārs un izplatītājs. Būtiskākie slimības izplatīšanās ceļi ir dzīvniekiem kontaktējoties ar inficētiem ķermeņa šķidrumiem, kā arī būtiska loma vīrusa saglabāšanā un izplatīšanā dabā ir mežacūku līķiem. ĀCM vīruss ir ārkārtīgi izturīgs. Atšķirībā no klasiskā cūku mēra  izveidojušās antivielas dzīvniekiem imunitāti neveido un nepasargā no atkārtotas saslimšanas. Šī iemesla dēļ līdz šim vakcīna pret ĀCM nav izstrādāta, kas padara slimības apkarošanu mežacūku populācijā ārkārtīgi sarežģītu. Šī iemesla dēļ vienīgais efektīvais veids, kā ierobežot ĀCM izplatību, ir radikāli samazināt mežacūku populāciju. Jo īpaši būtiski tas ir teritorijā, kur slimība vēl nav konstatēta.

Svarīgi atcerēties par biodrošību

PVD aicina mājas cūku turētājus stingri ievērot biodrošību novietnē – nelaist cūkas ārā un nepieļaut to saskari ar savvaļas dzīvniekiem, nedot cūkām zaļbarību, dārzeņus un augļus no piemājas dārza, kā arī pārtikas pārpalikumus un būt uzmanīgiem ar pakaišu – skaidu, salmu, siena – izmantošanu. Pirms došanās kūtī obligāti jānomaina apģērbs un apavi, kā arī jādezinficē apavi. Darbarīkus, ķerras, spaiņus un citu aprīkojumu, kas tiek izmantots kūtī, nedrīkst izmantot ārpus tās.

Ja cūkas izskatās neveselas, noteikti nevajadzētu nodarboties ar ārstēšanu, bet nekavējoties izsaukt veterinārārstu.

Biodrošība ir jāievēro ikvienā saimniecībā Latvijā, kurā tiek turētas mājas cūkas, neatkarīgi no to skaita, taču īpaši uzmanīgiem šobrīd jābūt Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Cēsu, Dienvidkurzemes, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Siguldas, Smiltenes, Tukuma, Valmieras, Varakļānu un Ventspils novadu mājas cūku turētājiem, jo šajās teritorijās ir konstatēts vislielākais mežacūku inficēšanās gadījumu skaits.