Latvijas sabiedrībai ir paziņots valdības plāns
no 2014. gada pirmā janvāra paaugstināt minimālo algu, tajā pašā
laikā palielinot neapliekamo minimumu, un palielinot atvieglojumus
par apgādībā esošām personām.
Finanšu ministrs Andris Vilks ir teicis: «Šobrīd
mūsu valstī nevar būt lielākas prioritātes kā sociālās
nevienlīdzības samazināšana. Jau šogad politiķiem, sociālajiem
partneriem un sabiedrībai ir jāspēj savstarpēji vienoties, lai atrastu
labāko risinājumu, palielinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu,
atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un minimālo
algu. Ir skaidri redzams, ka makroekonomikas līmenī mēs pārliecinoši
virzāmies uz izaugsmi, bet svarīgi, lai arī ikkatrs Latvijas
iedzīvotājs to spētu izjust, it īpaši iedzīvotāji ar zemākiem
ienākumiem un strādājošas ģimenes ar bērniem.» Ko piedāvā
Finanšu ministrija?
- No 2014. gada 1. janvāra minimālo algu palielināt līdz 225 latiem, bet neapliekamo minimumu mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem.
- Par 18 latiem mēnesī palielināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām.
- Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 2014. gadā varētu tikt samazināta no 24% līdz 22%.
Kādas sekas būtu valdības politikai?
Tikai palielinoties neapliekamam minimumam vien,
neņemot vērā minimālas algas celšanu, tiktu palielināta (vidēji
par 8,3 latiem mēnesī uz rokas) strādājošo algu, nepalielinot ražošanas
izmaksas. Tikai, palielinot neapliekamo minimumu, viss, ko saņems iedzīvotāji
uz rokas – 8,3 latus mēnesī uz katru strādājošo –, nozīmē
to, ka gandrīz par tādu pašu summu samazināsies pašvaldību ienākumi.
Par ļoti līdzīgu summu mēnesī uz katru strādājošo pašvaldībām
būs jāsamazina pabalsti, dažādas renovācijas kā arī kultūras
un izglītības finansējums! Neapliekamā minimuma palielināšana, nemainot pašvaldību finansējuma
modeli, nozīmē palielināt sociālo nevienlīdzību, nevis to samazināt! Visnabadzīgākās ļaužu daļas
ienākumi, ko pašlaik kompensē pašvaldības, samazinātos.
Vienkārša minimālas algas celšana ir laba ziņa
strādājošajiem, kuru ienākumi ir atkarīgi no minimālās algas.
Minimālās algas saņēmējs, ja viņam nav apgādājamo, pēc minimālās
algas un neapliekamā minimuma palielinājuma no 2014. gada 1. janvāra
mēnesī uz rokas saņemtu vidēji par 25,2 latiem jeb 17% vairāk.
Taču tā nav laba ziņa uzņēmējiem, jo, FM piedāvātajā variantā
darbaspēka izmaksas pieaugtu aptuveni par 15%.
Tomēr minimālās algas palielināšana izraisa
iekasēto nodokļu kopapjoma pieaugumu. Latvijas Republikas sociālo
maksājumu un nodokļu aprēķina „nacionālo īpatnību” dēļ
šis 25,2 latu minimālās algas pieaugums sociālo iemaksu kopsummu
palielinās par Ls 9,5, par Ls 5,3 palielinot iedzīvotāju ienākuma
nodokļa ieņēmumus. Ja visa nauda tiks nekavējoties „notriekta”
Maximā vai Rimčikā, tā dos tūlītēju 3,5 latu PVN ieņēmumu
pieaugumu. Palielinot minimuma lielumu par 25 latiem, valsts budžeta
ienākumi pieaugs par 18 latiem.
Galu galā, ko nozīmē vienlaicīga minimuma samazināšana
un minimālās algas palielināšana?
Rezumējums: Palielinās valsts kopbudžeta ienākums, būtiski samazinot pašvaldību ieņēmumus. FM piedāvātais
risinājums ir finanšu varas koncentrācijas priekšlikums. Pašvaldībām
tiek uzkrautas papildu funkcijas, vienlaikus samazinot to finansējumu!
Pašvaldību iedzīvotāji, mēs visi – tikai zaudēsim no šādas
„labdarības”. Priekšlikums būtība ir palielināt hroniski novārgušo
un nekādi atkopties nespējīgo valsts kopbudžetu uz pašvaldību
pagrimuma rēķina, vienlaikus, nesamazinot ne par grasi darbaspēka
izmaksas uzņēmējiem.
