«Manas paaudzes dziesma», kas notika Valkā sestdien, izpausties uz skatuves ļāva gandrīz 30 dalībniekiem.
“Manas paaudzes dziesma”, kas notika Valkā sestdien, izpausties uz skatuves ļāva gandrīz 30 dalībniekiem. Daļa gan paši nedziedāja, vien solistiem piepalīdzēja priekšnesumu pārvērst par šovu.
Dažus gadus Valkā tik populārais un tautā iemīļotais konkurss, kuru iedibināja Fredis jeb Andris Freidenfelds, nenotika. Visi ceļi veda vien uz Jeberleju Blomē, kur notika lielā “Dziesma manai paaudzei” ar paša Freda piedalīšanos. Šogad kultūras dzīves organizatori izdomāja rīkot vietējo dziesmu konkursu “Manas paaudzes dziesma”, lai sagādātu prieku gan dziedātājiem, gan klausītājiem, jo neba visi dziedātgribētāji iegūst tiesības kāpt uz Jeberlejas skatuves.
Konkursam Valkā pieteica 16 priekšnesumus. Mani pārsteidza, ka visi dziedātāji bija pieaugušie un konkursā nepiedalījās mazie ķipari. Manuprāt, tas bija pat labi, jo bērnu konkursu mums netrūkst, savukārt pieaugušajiem šī ir viena no nedaudzajām iespējām parādīt savu varēšanu. Skatītāju rindas šoreiz nebija tik pilnas, kā esam pieraduši redzēt šādos pasākumos, taču tie, kuri klausījās vietējo solistu sniegumu, guva daudz pozitīvu emociju. Domājams, ka nākamgad konkurss piepulcinās vairāk skatītāju un arī dalībnieku.
Žūrijai izvēlēties uzvarētājus nebija nemaz tik viegls uzdevums, jo bija jāsabalansē gan vokālais, gan skatuviskais sniegums. Pēc garām diskusijām par Grand Prix ieguvēju atzina Santu Jirgensoni no Vijciema. Viņas “Lūgums” uzrunāja, bija piestrādāts pie priekšnesuma, lai tas būtu kā šovs. Otra vijciemiete Liene Stepkāne dziedāja ne sliktāk, vokālais sniegums bija ļoti pārliecinošs, taču Santas trumpis bija priekšnesums, tāpēc Lienei šoreiz otrā vieta. Pirmo vietu žūrija piešķīra valcēnietei Andrai Kreicbergai. “Dzeltenie aizkari” viņas izpildījumā lika dungot līdzi pat tiem, kuriem “lācis uz auss uzkāpis”. Andra pēc konkursa smējās, ka viņa nedzied vien tad, kad strādā darbā, par kuru viņai maksā algu, pārējā laikā viņa dzied. Andra uzstājās arī kopā ar meitu Ravitu, kura arī plūkusi laurus dziedāšanas konkursos. Trešā vieta šoreiz nu jau “Dziesmas manai paaudzei” leģendai Dzintaram Strazdiņam. Iespējams arī Dzintaru, tāpat kā vijciemieti Rasu Bērziņu, žūrija varēja pasludināt ārpus konkurences, jo nevar pat salīdzināt sniegumu, ja uz skatuves daudzu cilvēku priekšā uzstājas pirmo vai piecpadsmito reizi. Dzintara priekšnesums bija ļoti atbilstošs šim pasākumam un iepriecināja gan pašu, gan skatītājus. Pēdējā uz skatuves kāpa Rasa Bērziņa, neskaitāmu konkursu uzvarētāja, ļoti spēcīga vokāliste. Šoreiz viņa uzstājās jaunā ampluā, dziesma bija savdabīga un dinamiska. Tā izcēlās no kopējā konteksta un tika pamanīta. Žūrija vienojās, ka Rasu nevērtēs kopā ar citiem konkursantiem, viņai tika dāvana, uzslava un vēlējums peldēt dziļākos ūdeņos. Par konkursa naglu varētu uzskatīt debitantu Andri Leitānu, kurš skatītājiem dziedāja pirmo reizi. Andrim no kultūras nama darbinieku uzslavām par drosmi, šķiet izauga spārniņi, taču tā tiešām ir ļoti liela uzdrīkstēšanās — uzkāpt uz skatuves un dziedāt publikai —, ja vien neesi to darījis kopš bērnu dienām un pamazām pieradis pie skatuves. Ļoti interesants, pārdomāts un jautrs bija jauniešu grupas “Pēda” priekšnesums kaimiņu igauņu valodā. Diemžēl šoreiz grupa, kura nepārprotami varēja pretendēt pat uz galveno balvu, palika bešā. Priekšnesums pajuka. Kāpēc, grūti pateikt. Varbūt viss nojuka, jo pašiem pārāk jautri kļuva no tā, cik interesanti viss izdomāts, varbūt solistei balss pieteica streiku vai radās kāda cita problēma. Kā nu bija, tā bija. Kam nepaveicās šoreiz, paveiksies nākamgad!
