Kas noticis ar Latviju kopš tā saucamās neatkarības
pasludināšanas.Kas noticis ar Latviju kopš tā saucamās neatkarības
pasludināšanas.
Kas noticis ar Latviju kopš tā saucamās
neatkarības pasludināšanas. Latvijā ir iznīcināta rūpniecība,
lauksaimniecība, zaudēti resursi. Valsts ir tukša, neražojoša un
tāpēc pilnīgi bez kādām cerībām uz attīstību. Vai kāds no mums
varēja iedomāties, ka tik tālu nonāksim?
Šodien Latvija ir parādos, kas nav atdodami.
Un lai kādus vainīgos meklētu pa pasauli, šos parādus ir
sataisījuši latviešu politiķi visu šo gadu garumā. Un šos politiķus
ir ievēlējuši tieši latvieši. Visbriesmīgākais ir tas, ka latviešu
atmiņa uz „savējo” nelietībām ir īsa. Kā citādi var attaisnot to
pašu neliešu un zagļu atrašanos valdībā gadu no gada. Secinājums:
latvieši mīl zagļus, ja tie ir no „savējiem”?? Negribētos tā domāt,
bet citas atbildes nav!
Turpinās emigrācija, bet palikušajiem
nabadzība un slimības novājina spēkus pretoties iznīcināšanai un
mazina vēlmi domāt. Vismaz pusmiljons ir prom, lielākā daļa pat
nedomā par atgriešanos. Neskatoties uz to, ka valstī notiekošais ir
novedis sabiedrību bezcerībā, pretoties tam kopējiem spēkiem ir
tikpat kā neiespējami. Bija brīdis, kad varēja veidoties tautas
kustība, nesponsorēta, neviena politiskā spēka nepasūtīta. Nekas
nesanāca. Par to būtu atsevišķs stāsts.
Kad dibinājām biedrību “Tautas Satversme”,
viens no pamatojumiem bija Satversmes pārrakstīšana. Tā kā to
izdarīja Islandē. Protams, Latvija nav Islande, un sašķelta
sabiedrība nespēj vienoties šādas detaļās, tāpēc līdz Satversmes
pārrakstīšanai laikam ilgs ceļš ejams.
Bet valdība pa to laiku netraucēti turpina
rīkoties ar Satversmi kā ar sev piederošu dokumentu, gar kuru
tautai nav nekādas daļas.
Šobrīd ļaudis arvien vairāk ir aizdomājušies
par to, ka PSRS bija valsts, kas garantēja labu izglītību visiem;
visiem bija darbs, kvalitatīva medicīniskā aprūpe bija par velti;
bija sociālās garantijas, sociālais lifts no ganu zēna līdz valsts
vadītājam un vēl un vēl. Bet citi atceras tikai to, ka veikalā
nebija desas. Pie tam, šīs “desas” mums trūka tikai pateicoties
mūsu tā laika latviešu plānotājiem un vadītājiem – Miervaldim
Ramānam, Augustam Vosam u.c., kuri vēlējās parādīt savu republiku
Maskavai no labās puses, upurējot savu iedzīvotāju intereses. Jo
saražojām mēs to visu daudz vairāk, kā spējām patērēt.Šī valsts
iekārta ,kas tika sagrauta, saucās sociālisms. Pie tam, sagrauts
jau tika cits sociālisms, – ne tas, kāds sākotnēji tika veidots.
Tāpēc, iespējams, ka vecākā paaudze atceras, ka 50.gados, veikalos
preču netrūka, lai arī tikko bija beidzies karš, un arī cenas tirgū
un veikalos praktiski neatšķīrās. Apgāde bija laba līdz pat 70.gadu
sākumam. Jā, bija arī citas nepilnības, kas lielai daļai asociējas
ar desu, pārējo labo aizmirstot… Padomājiet, cik PSRS mums atstāja
uzceltu rūpnīcu, tirdzniecības un zvejas flotes kuģus un
infrastruktūru, sakoptu lauku, uzceltu māju, kurās dzīvojam vēl
šodien?! Bet pašu ievēlētās valdības to visu nolikvidēja. Mēs
iznīcinājām PSRS uzcelto, lai vietā atstātu tukšumu, un lai tikai
saujiņa zagļu piepildītu savas personiskās
kabatas…
Daudzi saka –
kāpēc jāmaina Satversme? Lai ievēro to pašu. Vispār interesanti
sanāk. Lielākā daļa ir šausmās par ES, negrib eiro, kas brūk, bet
kuru mums grib uzspiest, bet Satversmē ierakstītos grozījumus
saistībā ar ES grib lai ievēro, un tad viss būs labi?? Visa
Satversme ir sagrozīta valdošo interesēs, bet tauta, pareizāk
latvieši, grib lai to ievēro!!!
Par ko tas liecina? Drīzāk tas liecina par to,
ka Satversme vispār nav lasīta, bet dzirdēts tikai viens punkts, ka
latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Un ar to laikam pietiek,
jo pārējo, ko groza, vairs nedzird un neredz. Šo punktu piemin visi
latviešu politiķi, kā galveno valsts balstu un pēc pieminēšanas
noslēdz līgumus, kas iznīcina gan valodu gan latviešus, gan valsti
kopumā. Tātad latviešiem uzrakstītā Satversme iznīcina pašus
latviešus. Ja nebūtu iekalts punkts par valodu, nebūtu pie kā
pieturēties valsts izzadzējiem un tautas
iznīcinātājiem.
Mēs
apzināmies savu nespēju ietekmēt valdības un Saeimas pieņemtos
lēmumus, bet atsakāmies pieņemt risinājumus, kā šādu situāciju
nepieļaut. Jo starp risinājumiem pavīd vārds “krievi”. Tad labāk
lai viss izput. Tik tālu ir deģenerēta mūsu
uztvere…
Šobrīd kā
piemērs ir problēma, kas satrauc jebkuru normāli domājošu cilvēku.
Tie ir bērni un uzbrukums vērtībām caur bērniem. Lai gan uzbrukumi
tiek veikti visu laiku – caur filmām, šoviem, datorspēlēm,
reklāmām… Tās ir Rietumu vērtības, kas mums tiek uzspiestas.
Gandrīz ikdiena ir ziņas par bērnu seksuālo izmantošanu, pedofilija
“plaukst” kā Rietumu vērtība. Arī šī „vērtība” ir instruments, kā
padarīt mūs dumjus, paklausīgus un pretoties nespējīgus. Kā no
tautas izveidot atsevišķu egoistisku indivīdu
kopumu.
Šis uzbrukums
caur grāmatām ir domāts latviešu bērniem. Ja šādas grāmatas būtu
tulkotas krievu valodā, visi krievu cilvēki protestētu. Ko tajā
gadījumā darītu latvieši? Priecātos??? Vai teiktu, kāpēc krievu
bērniem nav izglītība 100% latviski? Tad mēs būtu līdzīgi…
Viss, pret ko protestē
krievi, ir nosodāms, vai ne? Tā taču pie mums pieņemts domāt un
runāt! Par to arī padomājiet, ka tas ir kā bumeranga efekts, kas
vēršas atpakaļ pie pašiem. Atcerieties, kā tika vākti paraksti par
krievu skolu slēgšanu, maskējoties aiz saukļa – par latviešu
valodu!
Cik laika vēl
ir vajadzīgs, lai latvieši saprastu, ka Rietumi mūs ir iznīcinājuši
ar latviešu politiķu rokām? Konsultējot, diktējot noteikumus un
saņemot norādījumus gan ASV vēstniecībā, gan Briselē, mūsu
pakalpīgie vadītāji ir izpildījuši visu, ko no tiem
prasa…
Mēs saprotam, ka
valsti uz bojāeju ved tieši nacionālais konflikts, kas nostrādā bez
aizķeršanās pie jebkura valstij postoša lēmuma pieņemšanas. Un paši
zināt, ka šobrīd bez krievu palīdzības neko nepanākt, bet vienādas
tiesības latviešiem liekas pašcieņas zaudēšana. Latviešiem
jāsaprot, ka tikai vienādas tiesības ar krieviem var mainīt
situāciju.
Mums blakus
ir Krievija. Kaimiņš par kuru vairāk kā 20 gadus kā par draugu
nemaz nav drīkstēts runāt. Trakajā skrējienā uz Rietumiem un sava
pārākuma un nopelnu apjūsmošanā mēs esam pazaudējuši visu. Arī
domāšanu un veselo saprātu. Runājot ar cilvēkiem, daudzi saka,
protams, ka jāsadarbojas ar Krieviju. Tikai vai ir iespējama
sadarbība, ja nemitīgi tiek spļauts akā, no kuras jādzer? Krievija
ir vienīgā valsts, kas mums var palīdzēt izrauties no bezcerīgās
situācijas un labprāt to darītu. Tā jau šobrīd reāli mūs uztur,
neskatoties uz mūsu naidīgo pozīciju. Bet…Pirmkārt, jau attiecības
ar krieviem. Neatzīstot krievus kā līdztiesīgus pilsoņus, iznāk, ka
mēs gribam, lai Krievija palīdz tikai latviešiem, saglabājot esošo
segregācijas sistēmu. Jau Atmodas laikā krieviem tika solīta
pilsonība, kas tika aizmirsts, kad krievi vairs nebija vajadzīgi
iepriekšējās iekārtas nomaiņai un neatkarīgas valsts dibināšanai.
Šobrīd ir tas pats. Ja mēs gribam ko mainīt priekš sevis un risināt
savas problēmas, saucam krievus. Bet pēc tam?? Vēsture mēdz
atkārtoties. Pavisam nesena vēsture. Jūs iedomājaties, ka tikai
latvieši drīkst atcerēties kādus senus pāridarījumus un raudāt par
tāliem gadsimtiem, bet neatceraties vai negribat to darīt, ja tas
attiecas uz krieviem!?Kamēr nebūs vienādu tiesību visiem Latvijas
iedzīvotājiem, kas šeit dzīvojuši no jaunās neatkarības brīža,
nekādu pozitīvu izmaiņu nebūs. Viss ies tikai uz leju. Arī krieviem
ir atmiņa, atcerieties to arī…! Kad raudat par visu, paraudat par
to, kā uzmetāt krievus! Savas vainas atzīšana ir tas, ar ko
jāsāk…
Tikai ar
vienādām tiesībām visiem Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja mainīt
situāciju valstī. Katra tauta ar savu valodu un kultūru, kas šeit
ir pastāvējušas gadu simtiem, ir Latvijas bagātība, nevis drauds
latviešu pastāvēšanai. XX.gs. sākumā mēs atteicāmies no vācu
kultūras un izspiedām to no savas zemes. Paralēli tāpat rīkojāmies
ar krievu kultūru, un šobrīd to darām ar īpašu dedzību. Tā ir
kultūra, kurā ir rodami mūsu pirmsākumi. Šīs kopīgās saites rūpīgi
slēpuši no mums ir jaunie Rietumu “draugi un padomdevēji”
….
Pirmais
ir vienādas tiesības – pilsonība un krievu valodas
atzīšana!!!
Visiem
Latvijas iedzīvotājiem ir vajadzīgas vienādas tiesības. Tātad
300 000 nepilsoņu piešķirama pilsonība un krievu valodai ir
atceļams lietošanas liegums Latvijā: vai nu krievu valoda tiek
pasludināta kā otra valsts valoda, vai arī tai tiek piešķirts
atbilstošs valodas statuss! Vai arī no Satversmes ir izņemams
punkts par valsts valodu, atjaunojot to 1922.gada Satversmes
versijā gan pēc burta, gan
jēgas.
Tikai tad var sākt domāt par citu – labāku
valsts iekārtu: sociālās taisnības valsti vai kapitālismu. Šie 20
gadi ir apliecinājuši, ka bez krievu līdzdalības valsts pārvaldē
iespējams ievēlēt tikai zagļus un valsts
iztirgotājus.
Tikai pēc
tam, kad būsim atdevuši krieviem atņemto, varam sākt domāt par
palīdzību no tiem, kas mums to var un grib
dot.
Lai mainītos šajā
virzienā, pietiek sākumā ar savu domu noskaņošanu. Tālāk šīs domas
ir jādod tālāk – saskarsmē ar cilvēkiem, uzrunājot citam citu,
izsakoties komentāros, presē, radio vai televīzijā, atbalstot labas
ieceres un pretojoties ļaunām. Viss sākas ar mazumiņu, bet jāsāk ir
pašiem ar sevi!
Biedrības “Tautas Satversme”
valdes locekle
Iveta
Rīdere
