Velga Krile* * *Likteņa valdniece nejaušība,Kā es ticu tev un uzticos,Pusmūžā tu man piešķīri jaunību,Un nogurušai tu man nāvi dosi.Pilnīgi negaidīti es satikšuZiedošu ābeli, ceļu un draugu,Un ienaidnieku un ticēšu akliTumsā tam, kurš palīgā sauks,Un tas, ka es iemīlēju to vienuTā, ka es tapu bezgalīga,Tas nebija, ļaudis, mans pienākums,Bet tā bija, ļaudis, nejaušība…
