Valkas rajonā notiks otrais Eiropas Savienības apsekojums par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem.
Valkas rajonā notiks otrais Eiropas Savienības (ES) apsekojums par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem. Intervētāji sāks darbu martā, un apsekojums ilgs līdz jūlija vidum.
“Katrai mājsaimniecībai, kas iekļuvusi izlasē, tiks nosūtīta vēstule uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veidlapas, kurā ir izskaidroti pētījuma mērķi un sniegta informācija par apsekojuma norisi, intervētāja vizītes laiku un viņa uzvārdu,” “Ziemeļlatvijai” skaidro CSP Valkas informācijas centra statistiķe Liene Demidoviča.
Pētījumu izmantos cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību
CSP šogad veiks otro apsekojumu “Statistika par ienākumiem uz dzīves apstākļiem” (EU-SILC). Tas vienlaikus notiek visās ES dalībvalstīs un tostarp arī Latvijā. EU-SILC apsekojums ir galveno sociālekonomisko rādītāju avots, ko Eiropas Padome un Eiropas Komisija izmantos cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību. Šīs problēmas Latvijā ir visnotaļ aktuālas, tāpēc nepieciešama precīza un visaptveroša informācija par iedzīvotāju dzīves apstākļiem valstī ne tikai sabiedrībā kopumā, bet arī atsevišķās pietiekami tipiskās grupās (strādājošie, pensionāri, ģimenes ar un bez bērniem un tamlīdzīgi).
Apsekojumu veiks CSP intervētāji, kuri aptaujās mājsaimniecībās dzīvojošas 15 gadu un vecākas personas. Visiem intervētājiem būs CSP izdota apliecība ar fotogrāfiju un iestādes zīmogu uz tās.
Intervētāji neizmantos papīra anketas
Jautāta, kas jauns būs šajā apsekojumā, statistiķe atbild, ka intervētāji vairs neizmantos papīra anketas, bet sniegtās atbildes tieši ievadīs portatīvajā datorā. Otrs jaunums ir tas, ka trīs ceturtdaļas mājsaimniecību, kas bija iekļautas 2005. gada apsekojumā, šogad tajā piedalīsies atkārtoti, bet vienu ceturtdaļu atlasīs no jauna.
Mājsaimniecības, kas piedalās apsekojumā, atlasīs visā Latvijas teritorijā no statistiskā adrešu un mājokļa reģistra nejaušā kārtībā. Paredzēts apsekot 61 mājsaimniecību. Iedzīvotājiem būs jāsniedz atbildes uz jautājumiem par mājokļa apstākļiem, tā izmaksām un citiem ietekmējošiem faktoriem; nodarbinātību; mājsaimniecības ienākumiem; nodrošinātību ar ilglietošanas precēm; veselības apstākļiem; izglītību un bērnu aprūpi. Daudzi jautājumi būs saistīti ar respondentu (persona, kas atbild uz jautājumiem) viedokli par spēju segt mājsaimniecībai nepieciešamās izmaksas.
Iedzīvotāju sniegtās ziņas neizpaudīs
L. Demidoviča apgalvo, ka respondenti var droši uzticēties CSP, jo iegūtie dati netiks izpausti. “CSP apzinās savu atbildību par uzticētajiem datiem un garantē konfidencialitāti. To nosaka ne tika Latvijas, bet arī ES individuālo datu aizsardzības likumi. Iegūtie dati tiks iekļauti vienotā statistisko datu bāzē, kurā atsevišķas personas un ģimenes sniegto informāciju identificēt nebūs iespējams,” skaidro statistiķe.
Pētījuma rezultātus izmantos Eiropas Komisija, Latvijas institūcijas un zinātnieki. Uz veikto pētījumu rezultātu bāzes valsts institūcijas varēs izstrādāt konkrētus pasākumus nabadzības un sociālās atstumtības novēršanai, nodarbinātības un ģimeņu politikas precizēšanai. CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un pretimnākošiem, sadarboties ar intervētājiem, jo kvalitatīvu datu iegūšanai ir svarīga katra iedzīvotāja atbilde un priekšnoteikums sociālo problēmu sekmīgai risināšanai.
Šis nav vienīgais CSP apsekojums šobrīd — turpinās “Darbaspēka apsekojums”, “Ceļotāju apsekojums”, “Mājsaimniecību budžeta pētījums”, kā arī tiks uzsākts “Informācijas tehnoloģiju apsekojums”.
