Valdība vēlas pieņemt likumu, kas noteic, ka dzīvojamām mājām, kuras īpašnieks vēlas pārdot vai izīrēt, obligāti vajadzēs energopasi. Šo dokumentu, kurā sniegta informācija par enerģijas patēriņu ēkā, izdod energoauditori pēc siltumenerģijas patēriņa pārbaudes. Pēc speciālistu aplēsēm, energoaudits varētu izmaksāt 300 līdz 400 latu. Pagaidām nav domāts šai prasībai pakļaut daudzdzīvokļu māju dzīvokļus, bet, ja nākotnē energopasi vajadzēs arī tiem, tad tā maksātu no 150 līdz 200 latiem. Šāda prasība esot izteikta Eiropas Savienības direktīvā. Ja likums netiks pieņemts, tad iespējamas sankcijas no Briseles. Turklāt būšot vien labi, ja nākamajam mājokļa īpašniekam vai īrniekam nevajadzēšot zīlēt, cik silta vai auksta ziemā būs māja. Līdz šim tādas prasības nebija un gan mājas pircējs, gan pārdevējs gluži labi sapratās bez energopases. Nākamais mājokļa saimnieks galu galā pats apskata māju un spriež, vai viņam to izdevīgi pirkt. Turklāt, kā atzīst Rīgas Tehniskās universitātes inženierzinātņu doktore Andra Blumberga, tāda likuma pieņemšanai rūpīgi jāsagatavojas. Taču tagad ātrumā tiek piedāvāta nekvalitatīva sistēma. Energoauditu drīkst veikt sertificēti auditori, bet Latvijā tādu ir apmēram desmit. Nav arī noteikta atbildība, ja gadījumā audits ir kļūdains. Siltumenerģijas patēriņu var precīzi noteikt tikai apkures laikā. Vai visus gribētājus šie desmit auditori spēs apkalpot ziemā? Īsts murgs. Pašlaik izskatās, ka tā ir tikai jauna ideja naudas pumpēšanai no cilvēkiem, paslēpjot to aiz Eiropas direktīvas. Darījuma kārtotājiem tās būs tikai klapatas ar zaudējumiem.
