Vakar Valkas pilsētas teātris 135 gadu jubilejas pasākumu ciklā izrādīja šā gada jauniestudējumu — Heinera Millera lugu «Mēdeja. Materiāls.». Režisors Aivars Ikšelis uzskata, ka šī ir gana nozīmīga, turklāt interesanta monoizrāde.
Vakar Valkas pilsētas teātris 135 gadu jubilejas pasākumu ciklā izrādīja šā gada jauniestudējumu — Heinera Millera lugu “Mēdeja. Materiāls.”. Režisors Aivars Ikšelis uzskata, ka šī ir gana nozīmīga, turklāt interesanta monoizrāde.
“Jubilejas reizē nevēlamies dzirdēt suminājumus, sēžot uz skatuves, bet dāvāt valcēniešiem jaunu izrādi, jo patiesībā viņi ir pie vainas, ka šāds teātris darbojas kopš 1871. gada,” komentē režisors. Viņš uzskata, ka ikvienam teātrim ir savdabīgs pārbaudes punkts, ja tas cenšas iestudēt senās Grieķijas dramaturgu darbus. A. Ikšelim kā režisoram allaž bijusi iecere iestudēt antīko “Mēdeju” un dramaturga Anuī interpretēto, taču, stažējoties Maskavas teātros viņa rokās nonāca vācu autora Heinera Millera “Mēdeja”. Valkas teātra režisoru ieinteresēja tieši šis darbs, kurš Vācijā uzvests 1998. gadā. Pēc tam viņš hronoloģiski vēlētos iestudēt Anuī un visbeidzot klasisko sengrieķu “Mēdeju”.
Valkas pilsētas teātrim ir uzstādījums, ka katram aktierim tiks iestudēta viena monoizrāde, lai celtu viņa aktierisko meistarību. “Ja esi viens pats skatītāju priekšā, nav iespējams paslēpties aiz dekorācijām, partneriem un citiem atribūtiem. Aktierim jābūt patiesam līdz dvēseles dzīlēm,” saka režisors
Izrādē spēlē aktrise Daiga Sondore. Ielūkojoties teātru vēsturē, Mēdeju allaž spēlējušas ļoti glītas un garas sievietes. Daiga ir parasta vidēja auguma dāma. A. Ikšelis uzskata, ka cilvēka skaistums ir meklējams viņa būtībā. Ar Daigas piekrišanu režisors cenšas iet pretī klasiskajam skaistumam. Izrādē nav pašmērķīgas izģērbšanās, tā ir lugas autora tēmas risinājuma veids. “Mani kā režisoru satrauc, ka 21. gadsimtā vairs neprotam cits citu uzklausīt. Visbiežāk cilvēku strīdi beidzas ar naida izpausmēm. Šī luga runā tieši par to — kas notiek ar cilvēku, kad priekšplānā izvirzās atriebības kāre un naida pārpilnība,” analizē režisors. Viņš allaž ir centies saprast, kas ir sieviete un ar ko viņa atšķiras no vīrieša. Kultūras vēsturē skaidri redzams, ka šo atšķirību ir centušies izdibināt tūkstošiem mākslinieku, bet viennozīmīgas atbildes joprojām nav. Režisors skaidro, ka viņa interese bija pētīt sievieti no brīža, kad viņa sāk nīst. Tas pētīts jau senajā Grieķijā.
Lugu no vācu valodas tulkojusi Kristīne Viļķina. Viņa atzīst, ka, tulkojot šo darbu, neesot bijis ne mazākā priekšstata, kā tas varētu izskatīties uz skatuves. A. Ikšelis uzskata, ka dramaturģiskais materiāls ir ļoti sarežģīts. “Kad runāju ar savu kolēģi Ilonu Brūveri, kura ilgus gadus dzīvojusi un mācījusies Vācijā un labi pārzina šo kultūras slāni, viņa bija izbrīnīta par manu “aknu”, uzdrošināties Latvijas konservatīvajā vidē izrādīt šo darbu,” atceras režisors.
Interesants bija arī lugas nokļūšanas ceļš Valkā. Pirmo reizi A. Ikšelis šo lugu ieraudzīja kursos Maskavā, bet viņam to nedeva. Viņš interesējās par to arī pie kolēģiem Vācijā, bet lugas iegūšanas noteikumi bija pārlieku sarežģīti un, iespējams, arī dārgi, jo nepieciešama autora radinieku piekrišana. Visbeidzot palīdzēja kolēģi Šveicē, un tā nu iestudējums ir tapis Valkas kultūras namā.
Daiga ir spēlējusi vairākās izrādēs, taču šī ir pirmā monoizrāde viņas mūžā. “Biju ļoti pārsteigta par režisora piedāvājumu. Viņš uzreiz tieši pajautāja, vai varēšu nospēlēt arī kādas pikantākas mizanscēnas. Atbildēju, ka nezinu un galu galā tas jālemj režisoram. Septembrī sākām mēģinājumus,” stāsta aktrise. Tiesa, mēģinājumu dažādu iemeslu dēļ nebija daudz. 7. februārī notika atklātais ģenerālmēģinājums.
D. Sondore atzīst, ka ļoti paļāvusies uz režisoru, viņam uzticējusies pilnībā. “Izrādes iznākums nebūt nav mans nopelns. Aivars nepieciešamās emocijas izdabūtu no jebkura cilvēka. Allaž esmu sacījusi, ka visa dzīve ir viens liels teātris, taču šoreiz uz skatuves jūtu nevis teātri, bet patiesu dzīvi. Tā ir dziļi psiholoģiska un smaga izrāde. Katrā uzvedumā var atrast kādu momentu, kuru jau esam pārdzīvojuši ikdienā,” prāto aktrise.
