“Ziemeļlatvija” novēroja, ka daudzviet vietējos laukos labība ir sakritusi veldrē. Par iemeslu tam, iespējams, ir lietus un stiprais vējš. Visvairāk cietuši ir mieži, rudzi un kvieši. Tiek prognozēts, ka graudaugu cenas šogad kāps, un, ja veldrē sakritusī raža aizies bojā, tās kļūs vēl augstākas.
“Ziemeļlatvijas” uzrunātā pensionāre Marija uzskata, ka graudaugu produktu cenas jau šobrīd ir augstas, un, ja tās kāps, tad izdevumi kļūs vēl lielāki. “Pirms nedēļas labība vēl nebija sakritusi veldrē, bet nesen pārciestās lietavas gan varētu būt laukus papostījušas,” savos novērojumos dalās Marija. Viņa norāda, ka pašreizējos finansu krīzes un bezdarba apstākļos pārtikas cenu izmaiņas spēcīgi ietekmē naudas maka saturu. “Esmu pensionāre, un izmaiņas mani neietekmē tik daudz, kā jaunus cilvēkus, kam ir mazi ienākumi vai to nav vispār,” viņa uzskata. Zemnieku saimniecības “Zemzari” īpašnieks Kaspars Liepiņš norāda, ka graudaugu cenas celsies neatkarīgi no šīs vasaras ražas apjoma. Ja jaunā raža sakritīs veldrē, cenas kāps vēl. “Zemzari” nodarbojas ar lopbarības ražošanu. Rudzu ražas samazināšanās uzņēmumu neietekmē, jo katru gadu tiek iepirkts tikai 400 – 500 tonnas graudu. Savukārt mieži tiek iepirkti lielākā vairumā – ap 3000 tonnām katru gadu.Mūsu puses lielākais cūkaudzētājs, “Veczilākši” īpašnieks Ivo Ruks norāda, ka jaunās graudaugu cenas kāpums cūkgaļas cenu neietekmēs. “Gaļas cenas visā pasaulē ir savstarpēji saistītas, un tik maza valsts kā Latvija tās nevar ietekmēt,” norāda I. Ruks. Viņš prognozē, ka cūkgaļas cenas pat varētu kristies.“Veczilākšu” saimnieks par graudaugu ražu nesūrojas. Labība augot, kā ierasts. Vietām tā nedaudz sakritusi veldrē, visvairāk cietuši kvieši.Zemnieku saimniecības “Rožkalni” īpašnieks Ivars Ādamsons stāsta, ka nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmi uz jauno ražu ir grūti prognozēt. “Jau tagad ir skaidrs, ka labību būs grūtāk novākt, tomēr tas nenozīmē, kas ražas būs ievērojami mazāk. Ja labība neieaugs zālē un izžūs, tad lielu zaudējumu nebūs. Ja turpinās līt un labība neizžūs, to nevarēs novākt – tas gan radīs zaudējumus,” norāda I. Ādamsons. “Rožkalnos” veldrē visvairāk sakrituši rudzi, no lietus un vēja cietuši arī mieži. Ja laikapstākļi neuzlabosies un labība aizies bojā, saimnieks nevarēs saņemt kompensāciju no apdrošinātājiem. “Labību esmu apdrošinājis, taču konkrētā apdrošināšanas kompānija sedz zaudējumus tikai krusas postījumu gadījumā,” atklāj I. Ādamsons.Smiltenes novada lauku attīstības speciāliste un zemnieku saimniecības “Vecvindas” īpašniece Gunta Mangale ir negatīvāk noskaņota. “To labību, kas vēl galīgi nav noliekusies pie zemes, varēs glābt. Tam gan vajadzīgs saulains un sauss laiks. Labību, kas ir pilnībā noliekusies, diemžēl vairs nesaglābsim,” atklāj G. Mangale. Viņa audzē ziemas rudzus, miežus, auzas un vasaras kviešus. No tiem visvairāk cietuši tieši mieži un rudzi. “Iemesli labības krišanai veldrē var būt dažādi. Iespējams, pie vainas ir stiprās lietusgāzes un vējš, varbūt – audzēšanas tehnoloģijas. Droši vien vajadzēja lietot augšanas stabilizatorus un apdrošināt savus labības laukus,” spriež “Vecvindu” īpašniece. Viņa zaudējumu apjomus neņemas prognozēt. “Ja laikapstākļi neuzlabosies un mieži nepacelsies no zemes, tad ražas vienkārši nebūs,” sarūgtināta ir G. Mangale. Viņa norāda, ka auzas cietušas aizvadītās nedēļas nogales lietavās, savukārt mieži veldrē sakrituši jau kādu laiku iepriekš, jo ir veldres nenoturīgāki.
