Vairākās vietās kaut kas iesākts, bet līdz galam nekur nav tikts
Vairākās vietās kaut kas iesākts, bet līdz galam nekur nav tikts
Izglītības ministrs Roberts Ķīlis iecerējis visās mācību iestādēs līdzšinējās darba burtnīcas aizstāt ar digitālajiem materiāliem.
Šādu ieceri ministrija nolēmusi īstenot, lai samazinātu vecāku izdevumus, iegādājoties bērniem darba burtnīcas.
Ideja nav vērtējama viennozīmīgi pozitīvi vai negatīvi. Pēc atklātībā zināmās informācijas, digitālo materiālu iegādi finansēšot valsts. Ja zinām, ka mūsdienu tehnoloģijas strauji attīstās un jauniešiem darba tirgū ļoti nepieciešama to laba pārzināšana, tad tiešām jāsaka – jo ātrāk bērni tās iepazīs, jo labāk.
Vecākiem atkristu izdevumi, bet skolēni ik dienu būtu saskarsmē ar elektroniskajiem mācību līdzekļiem. Tomēr der ieklausīties arī pedagogos, kuri uzskata, ka, strādājot ar burtnīcām, bērni vairāk attīsta loģisko domāšanu un nostiprina zināšanas pareizrakstībā.
Problēma var rasties arī ar visu skolēnu nodrošināšanu ar modernajiem mācību līdzekļiem. Pēc ministrijas aprēķiniem, idejas īstenošana izmaksātu vairākus simtus tūkstošus latu. Tajā pašā laikā Latvijā, salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, valdība spējusi atvēlēt vismazāko summu skolēnu nodrošināšanai ar grāmatām un burtnīcām.
Pērn Igaunija šim nolūkam vienam skolēnam iedalīja 21, Lietuva – 14, bet Latvija – nepilnus divus latus. Nav atrisināts arī pedagogu algu palielināšanas jautājums. Solījums ar septembri par 10 procentiem paaugstināt algu vismazāk atalgotajiem pedagogiem ir tikai ielāps situācijas glābšanai. Tad kādēļ jāizsviež citur simtiem tūkstošu?
Kaut kas ideju līmenī ir iesākts vairākās vietās, bet līdz galam nekur nav tikts. Tā visā jomā var iznākt čiks.
