Ir cilvēki, kuri pārliecināti, ka visām sabiedrisko iestāžu durvīm jābūt atvērtām, lai pa tām varētu iekļūt arī invalīdi. Diemžēl dzīvē ir citādāk.
Ir cilvēki, kuri pārliecināti, ka visām sabiedrisko iestāžu durvīm jābūt atvērtām, lai pa tām varētu iekļūt arī invalīdi. Diemžēl dzīvē ir citādāk.
“Zviedrijā šīm problēmām jābūt atrisinātām līdz 2012. gadam. Latvijā šis process tik ātri nenotiks, bet iespēju robežās tas jāsakārto arī pie mums,” uzskata Valkas rajona Invalīdu biedrības priekšsēdētāja Sandra Vilka. Šonedēļ viņa kopā ar kolēģiem piedalās projekta “Cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvība vietējā un nacionālajā līmenī” otrajā seminārā “Invaliditātes sabiedriskais eksperts pašvaldībā — loma un kompetence”.
Rezultāti pēc pirmā foruma
“Projektā gūto informāciju vēlamies tālāk sniegt iedzīvotājiem, tāpēc drīzumā notiks vairāki forumi, uz kuriem aicināsim invalīdus, visu līmeņu vadītājus, uzņēmējus, skolu direktorus un citus interesentus,” paskaidro S. Vilka. Projektu atbalsta Valkas pilsētas pašvaldība. Pirmais forums norisināsies 23. martā, tajā spriedīs par vides pieejamību 20. aprīlī būs forums par izglītības jautājumiem, 9. maijā — par sociālo palīdzību. Savukārt 25. aprīlī notiks seminārs par nodarbinātību, to organizēs sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”, kas īsteno arī projektu invaliditātes sabiedrisko ekspertu apmācībā. “Par darba rezultātiem varēsim spriest pēc pirmā foruma,” secina S. Vilka.
Darbojas interešu aizstāvības jomā
“Šonedēļ Smiltenē notiek otrā apmācības programma vienā no Eiropas Savienības PHARE programmas projektiem. Šā projekta ietvaros piecās pilsētās — Valkā, Liepāja, Salaspilī, Rēzeknē un Gulbenē — tiek apmācīti cilvēki ar invaliditāti un izveidots jauns pašvaldības modelis, kas saucas “Cilvēku ar invaliditāti sabiedriskais eksperts”,” paskaidro invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” projektu vadītājs Kārlis Viša. Eksperti nav tikai cilvēki ar invaliditāti. Tie ir arī pārstāvji no sabiedriskām organizācijām un cilvēki, kuri darbojas interešu aizstāvības jomā. Minētās pašvaldības izvēlētas, jo tām jau iepriekš bijusi sadarbība ar “Apeironu”, bet Gulbene un Valka iesaistījusies pirmo reizi. Šo pašvaldību sabiedriskās organizācijas izteikušas vēlmi šādu modeli īstenot.
Ne vienmēr zina, kā radīt pieejamību
Ko tas nozīmē? Šis modelis tiek pārņemts no Zviedrijas, kur pašvaldībās cilvēki ar invaliditāti strādā kā eksperti un konsultē pašvaldības un valsts institūcijas, kā arī indivīdus ar invaliditāti saistītu problēmu risināšanā, piemēram, vides pieejamības, skolu integrācijas un sociālo pakalpojumu jautājumos. Nav noslēpums, ka pat profesionāls arhitekts ne vienmēr zina, kā labāk izveidot pieejamu vidi būvobjektā. Eksperts, kurš pats ikdienā izbaudījis, ko nozīmē nepieejama vide, var sniegt padomu. Piemēram, Liepājā šāds eksperts ir neredzīgs cilvēks, Rēzeknē un Gulbenē — puisis ratiņkrēslā. Salaspilī tāpat kā Valkā eksperte ir invalīdu biedrības vadītāja.
Projektā līdzdarbojas arī pašvaldību sociālie darbinieki. “Tā mums jau ir nodrošināta integratīvā pieeja. Reģionālās grupas veido politiķi, institūciju pārstāvji un cilvēki ar invaliditāti, tādējādi ir pavisam cits piesitiens jeb reakcija pašvaldībā. Piemēram, Gulbenē jau ir sasaukti visi valsts un institūciju vadītāji un aktualizētas visas problēmas. Šo sanāksmi sasauca domes priekšsēdētāja vietnieks. Viņš ir projekta īstenošanas darba grupā, tāpēc politiskā rīcībspēja jau ir nodrošināta projekta ietvaros,” vērtē projekta vadītājs.
Likumdošana nav pietiekami sakārtota
Vides pieejamības problēmu risināšanā viens no pirmajiem uzdevumiem ir sabiedrības izglītošana. Tā ir pašvaldību un sabiedrisko organizāciju darba sastāvdaļa.
Visi zina, ka ģimenes ārstam jābūt pieejamam, citādāk viņš nevar saņemt sertifikātu. Pašlaik ir dilemma: pašvaldībai jānodrošina prakšu vietas pieejamība, un tā piever acis, ja tās nav pieejamas. Piemēram, Liepājas pašvaldība kopā ar būvvaldi un sabiedriskajām organizācijām pieņēmusi lēmumu, ka izdos saistošos noteikumus, jo nacionālajā līmenī likumdošana nav pietiekami sakārtota. Viņi neizsniegs nevienu būvatļauju, ja nebūs nodrošināta pieejama vide. Mūsdienās, kad ir milzīgas infrastruktūras izmaiņas, sociālie fondi un ES līdzekļi pašvaldību infrastruktūru izveidošanā, tas ir pozitīvs piemērs. Liepājas rajonā nepieņēma ekspluatācijā ceļu tāpēc, ka nebija izveidots pieejams tunelis. “Atrunas var atrast vienmēr, tāpēc primārais uzdevums ir pilnveidot likumu, nevis meklēt, kā to apiet,” uzsver K. Viša.
Izveidos īpašu rokasgrāmatu
Šis ir pilotprojekts, kura pieredzi apkopos un izveidos īpašu rokasgrāmatu. Maijā Rīgā notiks visu rajonu pašvaldību vadītāju sanāksme, kuru “Apeirons” organizē ar Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu. Šis ir viens no projektiem, kā veicināt cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā un rast pašvaldību atbalstu. Pastāv vairāki modeļi, kuros pašvaldību institūcijas uzņemas atbildību. Salaspils, piemēram, ir izvēlējusies citu modeli. Viņi ir izveidojuši integrācijas padomi, kurā iekļauj arī cilvēkus ar invaliditāti. “Jāveido sadarbība, kā tas notiek daudzās pašvaldībās,” pārliecināts K. Viša.
