Daudzas trīsdesmitajos gados celtās lauku mājas vairākkārt mainījušas saimniekus. Laika zobs darījis savu, tāpēc pašreizējiem īpašniekiem rūpīgi jāseko dzīvojamo ēku apkures ierīču un elektroinstalācijas stāvoklim.
Daudzas trīsdesmitajos gados celtās lauku mājas vairākkārt mainījušas saimniekus. Laika zobs darījis savu, tāpēc pašreizējiem īpašniekiem rūpīgi jāseko dzīvojamo ēku apkures ierīču un elektroinstalācijas stāvoklim.
Svētdien Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki saņēma izsaukumu uz Bilskas pagasta “Vīriņiem”, kur ugunsgrēks bija izcēlies dzīvojamā ēkā.
Šajā nelaimē mājas īpašniekiem bija vairāku apstākļu sakritība, kas pasargāja īpašumu no lielākiem postījumiem. Vispirms jau ugunsgrēks tika laikus pamanīts un par to, ka mājai no jumta konstrukcijām veļas dūmu mutuļi, paziņots glābējiem. Īpašnieku tobrīd mājā nebija, visi logi un durvis bija aizvērti, tāpēc gaiss telpās nevarēja iekļūt un degšana nebija intensīva. “Ja būtu nokavētas vēl pāris minūtes, postījumi būtu ievērojami lielāki,” komentē VUGD Smiltenes posteņa komandieris Jānis Šepters. Ugunsgrēks izpostīja tikai divas telpas ēkas vidū, un ugunsdzēsēji paspēja to lokalizēt, pirms vēl liesmas nebija izpostījušas pārsegumu un tikušas līdz jumta konstrukcijām.
Kā iespējamo ugunsgrēka izcelšanās iemeslu speciālisti min bojājumu dūmvadā, jo tieši vietā, kur netālu no koka brusas atradās dūmvads, uguns postījumi ir vislielākie. “Pirmskara laikā celtās lauku mājas, kas teicami kalpojušas vairākus desmitus gadu, bieži rada līdzīgas problēmas,” vērtē J. Šepters. Laikam ejot, mitrums un citi apstākļi bojā savulaik izbūvētās krāsnis, dūmvadus un skursteņus. Mājām vairākkārt mainījušies saimnieki, un ne visi ir pievērsuši tām pietiekamu uzmanību. Iegādājoties īpašumā šādas ēkas vai dzīvojot tajās, vispirms nepieciešams savest kārtībā apkures ierīces un elektroinstalāciju, kā arī regulāri sekot to stāvoklim. Tas palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem.
Bieži vien dūmkanāls ir veidots no ķieģeliem un paslēpts zem apmetuma, tāpēc nav pamanāmas plaisas vai citas bojājuma vietas. Līdzīgā stāvoklī daudzās lauku mājās ir skursteņi, kas desmitiem gadu nav remontēti.
Lai likvidētu ugunsnelaimi, uz Bilskas pagasta “Vīriņiem”, devās divas ugunsdzēsēju cisternas no Smiltenes un viena — no Valkas. Palīgā ieradās arī Vijciema pagasta ugunsdzēsēji. “Kad notikuma vietā ieradās pirmā smilteniešu automašīna, dūmošana bija ļoti spēcīga un situācija šķita draudīga, tāpēc saucām papildspēkus,” paskaidro ugunsdzēsējs. Par laimi, uguns tika laikus nodzēsta un neizkļuva no ēkas vidustelpām. Palīdzēja arī tas, ka salā no tuvējās upītes tomēr varēja sūknēt ūdeni.
