Padomju laikā mūs ar varu mācīja vienīgo pareizo vēsturi, kura, kā tagad zināms, ir izdomājumu un melu pilna
Padomju laikā mūs ar varu mācīja vienīgo pareizo vēsturi,
kura, kā tagad zināms, ir izdomājumu un melu pilna
Nupat man piezvanīja kāds paziņa un nevainīgi jautāja, kāds karogs pie mājas izkarams 8. maijā, vai ar melno lenti vai bez tās. Viņam jautājumu rada šīs svētku dienas formulējums: “Nacisma sagrāves un otrā pasaules kara upuru piemiņas diena.” Jautājums, iespējams, ir ar zināmu sofisma pieskaņu, taču upuru piemiņas dienā patiesi ir ierasti karogi sēru noformējumā.
Jautājums ir par to, kāpēc visās valstīs uzvaru svin 8. maijā, kad Vācija parakstīja kapitulācijas līgumu, bet Krievijā un daļa cilvēku bijušajās Padomju Savienības republikās, tostarp arī Latvijā, svin Uzvaras dienu.
Šīs atšķirības atsevišķi politiskie spēki cenšas izmantot ķildu radīšanai. Ir labi, ka karš beidzās, taču Latvijai tas nozīmē hitleriskās Vācijas okupācijas nomaiņu ar staļiniskās Padomju Savienības okupāciju, kas turpinājās 50 gadus un nesa daudzu tūkstošu nevainīgu cilvēku izsūtīšanu, nežēlīgas represijas un postu.
9. maija svinēšana ir apšaubāma manifestācija, kurā vēstures līkločos apmaldījušos cilvēku grupa izpauž savas ilgas pēc cieņas un mīlestības, pēc piederības reiz lielajai un varmācīgajai valstij – PSRS. Padomju laikā mūs ar varu mācīja vienīgo pareizo vēsturi, kura, kā tagad zināms, ir izdomājumu un melu pilna.
Vienīgi krievi tic, ka viņi ir uzvarējuši Otro pasaules karu, ignorējot tik daudz faktu, ka viņi ar Vāciju šo karu uzsāka. Nav jau īpašas nozīmes datumam, kurā godinām kritušos karavīrus abās pusēs, taču nav patīkami redzēt tos cilvēkus, kuri nīst Latviju.
